Līdz 11. aprīlim Sabiedrības integrācijas pārvaldē (SIP) Sarmas ielā 4 apskatāmi Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» studijas «Iztēle» dalībnieku mākslas darbi.
Ritma Gaidamoviča
«Māksla ir tikpat veca, cik pati cilvēce. Gadsimtiem ilgi mākslas spēks ir spējis dziedināt cilvēka garu, un tas nav palicis neievērots. Izpētot šos mākslas dziedinošos procesus, ap 1975. gadu ASV zinātnieki izveidoja jaunu disciplīnu – mākslas terapiju,» stāsta studijas vadītāja Indra Grasberga. Mākslas terapijas nodarbības slimnīcā «Ģintermuiža» notiek jau vairāk nekā desmit gadu, un tajās piedalās slimnīcas klienti gan ar priekšzināšanām zīmēšanā un gleznošanā, gan arī bez tām.
«Lai uzzīmētu attēlu, vispirms mūsu acu priekšā veidojas iztēle. Iztēle veidojas no iekšējām un ārējām enerģijām un informācijas kopā. Pacienta galvenais uzdevums – aktīvi darboties un atklāt savus iztēles veidus – prieku, dusmas, atmiņas, sapņus, pārdzīvojumus, fantāzijas, halucinācijas. Pacients padara redzamu savu iekšējo pasauli, notiek aizmiršanās no ikdienas rūpēm un domām. Mākslas terapijas nodarbībās pats galvenais ir darbošanās, nevis rezultāts,» atzīst «Iztēles» vadītāja.
Grupas vadītājam ir jāiedrošina un jārosina studijas dalībniekus izpaust un atspoguļot savas emocijas. Tādā veidā tiek gūts ārstniecisks labums – pacienti atbrīvojas no negatīvajām emocijām, pilnveidojas, nostiprina savu pašapziņu, paplašina savu redzesloku.
«Pacienti ar zināšanām glezniecībā strādā ar domu, lai uzgleznotu bildi. Šie pacienti uzdod daudz jautājumu, lasa mākslas grāmatas, dalās pieredzē viens ar otru. Tie ir profesionāli mākslinieki vai arī cilvēki, kas gleznošanas prasmi apguvuši mākslas studijās un mākslas skolās,» tā I.Grasberga, piebilstot, ka studijā strādā ar guašas, akvareļu, akrila un eļļas krāsām. Līdz šim studijas darbi jau eksponēti vairākos Latvijas pilsētu muzejos un kultūras namos, vairākas reizes Rīgā un arī Lietuvā.
Foto: sib.jelgava.lv