Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā novērojama visstraujākā attīstība un bieži vien pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Arī LLU jau vairāk nekā desmit gadus iespējams studēt IT. Par to, cik pieprasīti ir šīs nozares speciālisti un kādas perspektīvas paveras pēc studijām, – saruna ar LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) asociēto profesoru Egilu Stalidzānu, kurš desmit gadus strādājis uzņēmējdarbībā ražošanas sistēmu automatizācijas jomā, bet kopš 2006. gada ir LLU vadošais pētnieks un doktorantūras studiju programmas vadītājs
Jānis Kovaļevskis
Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā novērojama visstraujākā attīstība un bieži vien pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Arī LLU jau vairāk nekā desmit gadus iespējams studēt IT. Par to, cik pieprasīti ir šīs nozares speciālisti un kādas perspektīvas paveras pēc studijām, – saruna ar LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) asociēto profesoru Egilu Stalidzānu, kurš desmit gadus strādājis uzņēmējdarbībā ražošanas sistēmu automatizācijas jomā, bet kopš 2006. gada ir LLU vadošais pētnieks un doktorantūras studiju programmas vadītājs.
«Studiju galvenā nozīme ir iegūt tādas zināšanas un iemaņas, kuras ārpus izglītības iestādes nav pieejamas. IT nozarē tās ir fizikas un matemātikas zināšanas apvienojumā ar datorsistēmu vadības iemaņām. Diemžēl daudziem topošajiem speciālistiem tieši fizika un matemātika izrādās lielākais šķērslis, līdz ar to tikai puse no tiem, kuri uzsāk studijas, tās sekmīgi pabeidz,» stāsta E.Stalidzāns, piebilstot, ka studenta galvenais uzdevums nav iegūt diplomu, bet gan celt savu vērtību darba tirgū, lai kāds par šīm iegūtajām zināšanām būtu gatavs arī maksāt.
Cik pieprasītas šobrīd ir studijas IT jomā un cik konkurētspējīgi ir mūsu sagatavotie speciālisti?
Informācijas tehnoloģijas šobrīd ir pieprasītas teju visās dzīves jomās, tādēļ arī potenciālo studentu interese ir pietiekami augsta. Mūsu studiju programmas Latvijas mērogā saņēma augstāko novērtējuma līmeni saskaņā ar Eiropas finansēto Latvijas studiju programmu izvērtēšanas kritērijiem. Tomēr, ja mēs vēlamies konkurēt starptautiski, arī programmas būtu jāvērtē pēc starptautiskiem kritērijiem, jo šajā jomā jābūt gataviem konkurēt globālajā tirgū. Lokālā līmenī mūsu sagatavotie speciālisti šobrīd ir pietiekami konkurētspējīgi, jo lielākā daļa no viņiem jau studiju laikā strādā algotu darbu. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ ITF studenti nelabprāt iesaistās studentu apmaiņas programmās, kuras atbilstoši mūsdienu standartiem ir neatņemama studiju cikla sastāvdaļa.
Kurās jomās studenti parasti izvēlas rakstīt diplomdarbu?
Mēs esam specializējušies vairākos virzienos. Tradicionāli tā ir programmatūras izstrāde, kurā arvien var meklēt kādus jauninājumus. Ļoti attīstīts mūsu fakultātē ir biosistēmu virziens. Gandrīz puse no 20 doktorantūras studentiem saviem pētījumiem izvēlējušies tieši šo jomu. Pētījumos tiek meklēti risinājumi, kā uz blakusproduktu rēķina saražot vairāk mums nepieciešamo izejvielu. Piemēram, zināms, ka, ražojot biodīzeli no rapšu eļļas, kā blakusprodukts veidojas glicerīns, un mūsu Biosistēmu grupas uzdevums sadarbībā ar Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem ir pārveidot vielā esošās baktērijas tādā veidā, lai no glicerīna radītu bioetanolu. Sadarbību finansē ES projekts «Latvijas starpaugstskolu zinātniskās grupas izveide sistēmbioloģijā».
Vēl studenti strādā pie tēmām, kuras saistītas ar ražošanas sistēmu vadību un precīzo mežsaimniecību. Tā ir joma, kurā ar aerofoto un lāzerskenēšanas tehnoloģiju palīdzību iegūtos datus apstrādā datorspeciālisti. Tādējādi tiek noteikta meža nogabalu vērtība un modelēts vērtības pieaugums, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko meža ciršanas laiku un citu praktiski pielietojamu informāciju.
Vai studenti programmēšanā spēj piedāvāt kādus ievērības cienīgus jauninājumus, ņemot vērā lielo konkurenci šajā jomā?
Iespējas programmēšanā ir milzīgas, tēmu loks arvien paplašinās. Piemēram, šobrīd viens students strādā pie diplomdarba par starpkulturālu interneta vietņu veidošanu. Darba rezultāts būs programma jeb sistēma, kura palīdzēs lielām kompānijām izstrādāt savas mājas lapas dažādās pasaules valstīs, ņemot vērā vietējās normas un ieražas. Bieži vien tas, kas ir pieņemams un veiksmīgs risinājums Eiropas tirgū, krāsu salikuma vai citu iemeslu dēļ nebūs piemērots Āzijā vai Tuvajos Austrumos.
Kā veidojas sadarbība ar uzņēmējiem – vai viņus interesē jūsu pētījumu rezultāti?
Tāpat kā citās nozarēs, arī IT jomā starp biznesu un akadēmisko vidi nav tik ciešas sadarbības, kā to vēlētos mēs. Galvenais iemesls tam ir pārāk lielais risks. Uzņēmējs nav gatavs finansēt pētījumu, ja nav garantiju par rezultātu, bet zinātnieks nevēlas uzņemties atbildību par konkrētiem rezultātiem, jo bieži vien tos nav iespējams paredzēt. Biznesā vienkāršāk ir nopirkt jau praksē pārbaudītu tehnoloģiju vai iekārtu un nopelnīt savus prognozētos procentus, nekā cerēt uz lielo lomu, izmantojot pētījumos iegūtās atziņas.
Tā kā pats esmu strādājis uzņēmējdarbībā, saprotu abas puses. Mūsu uzņēmumi ir pārāk mazi, lai varētu atļauties pasūtīt zinātniskos pētījumus. Jārēķinās, ka šādus pētījumus bieži vien var nākties finansēt vairākus gadus, bet neviens nevarēs garantēt naudas izteiksmē izmērāmus rezultātus.
Bet kā ar ES finansētajiem pētījumiem?
To rezultāti ir publiski, bet lielākoties šie pētījumi nav pakārtoti komerciāliem mērķiem, tādēļ nevarētu teikt, ka uzņēmējiem ir liela interese par tiem.
Vai apgalvojumi, ka nozarē trūkst strādājošo, ir pamatoti, ņemot vērā, ka piedāvātās vakances pārsvarā saistītas ar relatīvi vienkāršiem darbiem un salīdzinoši zemu atalgojumu?
Viena no Latvijas problēmām ir tā, ka sabiedrībā tiek pārvērtēta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta nozīme. Studējošo skaits pret iedzīvotāju skaitu mums ir viens no augstākajiem pasaulē. Jaunieši studē tikai tādēļ, lai viņiem būtu augstākā izglītība, kaut gan faktiski dažādu iemeslu dēļ nav sagatavoti studijām vai arī nemaz nevēlas studēt. Rezultātā universitātes gatavo «augstām lietām», kuras jaunieši nav gatavi ņemt pretī, izvēloties vieglāko ceļu.
Daudzas lietas IT nozarē var darīt arī bez augstākās izglītības. Jaunieši datoru lietas uztver ātri, daudz ko var apgūt pašmācības ceļā. Tomēr, ja darba devējs ir izvirzījis kritēriju, ka potenciālajam darbiniekam jābūt augstākajai izglītībai, IT jomā ar kadriem par zemu atalgojumu varētu būt problēmas, jo, beidzot studijas, mūsu absolventi jau kādu laiku ir bijuši darba tirgū un uzkrājuši pieredzi, kas ļauj izvirzīt zināmas prasības par atalgojumu.
Kāds šobrīd ir IT speciālistu atalgojuma līmenis?
Jau sešus gadus neesmu saistīts ar uzņēmējdarbību, tādēļ šobrīd nevēlos spekulēt ar skaitļiem, bet statistikas dati uzrāda, ka tieši IT nozarē ir viens no augstākajiem atalgojumiem nozaru griezumā.
IT ir viena no tām jomām, kurā daudz ko iespējams apgūt individuāli, bez formālās izglītības. Kas ir tā pievienotā vērtība, kuru cenšaties iedot saviem studentiem ārpus tā, ko viņi jau apguvuši pašmācības ceļā?
Vispirms studentam pašam jāapzinās, ka viņš ir atnācis uz universitāti, lai celtu savu vērtību, nevis vienkārši labi pavadītu laiku. Saviem studentiem cenšamies iedot tās bāzes zināšanas, kuras viņi neapgūs, mājās sēžot pie datora. Ja kāds ir atnācis studēt IT, lai pēc tam veidotu interneta mājas lapas, datorspēles vai dažādas animācijas, tad viņš pavisam noteikti nav izdarījis pareizo izvēli, jo šīs lietas ļoti elementāri var apgūt arī mājas apstākļos. Mēs akcentu liekam uz matemātiku un fiziku, lai jauniešiem veidotos priekšstats par lietu kārtību un viņi būtu konkurētspējīgāki par tiem, kuri visu apguvuši pēc internetā publicētajām instrukcijām. Piemēram, man ir grūti iztēloties, kā IT speciālists bez matemātiskās domāšanas varētu radīt luksoforu darbības režīmu programmu pilsētai, ņemot vērā dažādus mainīgos faktorus.
Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācija šogad kopā ar sadarbības partneriem parakstījusi hartu, kurā viena no prioritātēm ir iedzīvotāju e-prasmju paaugstināšana. Kā jūs kopumā novērtētu sabiedrības e-prasmes, un vai mēs esam gatavi arī skolās attiekties no drukātās informācijas?
Uz to noteikti būtu jāvirzās. Tas pat nav jautājums, uz kuru varam atbildēt ar «jā» vai «nē», drīzāk tas ir jautājums par to, kad mēs izglītības sistēmā pāriesim uz elektronisko informāciju. Faktiski elektroniskās informācijas izmantošana ir cieši saistīta darba ražīgumu un efektivitāti. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija darba ražīguma ziņā atpaliek no attīstītājām Rietumu valstīm, ir iedzīvotāju vājās e-prasmes. Visi procesi notiek lēnāk un dārgāk. Visasāk to izjūt eksportējošie uzņēmumi, kuriem jākonkurē globālajā tirgū.
Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā tik smagi iet ar e-pakalpojumu ieviešanu? E-parakstu joprojām lieto niecīgs iedzīvotāju skaits.
Jāatzīstas, ka arī pats vēl neesmu izmantojis e-parakstu. Līdz šim nav bijusi nepieciešamība to darīt. Noteikti jādomā par to, kā paplašināt e-paraksta lietošanas iespējas arī ikdienā. Pakāpeniski tam vajadzētu ieiet apritē. Te gan jāņem vērā, ka cilvēkiem joprojām ir bail no elektroniskajiem pakalpojumiem. Viens no iemesliem tam varētu būt banku krīzes, kad cilvēki pazaudēja savu naudu. Viņi neuzticas elektroniskajai naudai, līdz ar to ir grūti uzticēties arī elektroniskajiem pakalpojumiem. Turpinoties paaudžu nomaiņai, šī problēma noteikti kļūs mazāk aktuāla, tomēr ar zināmām tehnoloģiskajām barjerām un bailēm no jaunā jārēķinās būs vienmēr.
Foto: Ivars Veiliņš