14 °C, 3.6 m/s, 91.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāĪpašās attiecības ar «Avārijas brigādi»
Īpašās attiecības ar «Avārijas brigādi»
15/04/2012

Šķiet, teju katram «Avārijas brigāde» asociējas ar animācijas filmiņu un vīriņiem Bembelātu, Poteriku un Sīlinku. Brigāde, kas allaž ir klāt, kad kādam no iedzīvotājiem gadījusies nelaime, lai caur asprātīgām situācijām to atrisinātu. Izrādās, šīs skatītāju novērtētās animācijas filmas lelles un dekorācijas veido jelgavniece leļļu meistare Lelde Kārkliņa. Šobrīd trīs filmas – «Tīģeris», «Korrida» un «Zīļuks» –, kurām viņa radījusi lelles, sacenšas Latvijas nacionālajā kino festivālā «Lielais Kristaps» un maijā būs skatāmas arī Jelgavas kultūras namā.

Ritma Gaidamoviča

Šķiet, teju katram «Avārijas brigāde» asociējas ar
animācijas filmiņu un vīriņiem Bembelātu, Poteriku un Sīlinku.
Brigāde, kas allaž ir klāt, kad kādam no iedzīvotājiem gadījusies
nelaime, lai caur asprātīgām situācijām to atrisinātu. Izrādās, šīs
skatītāju novērtētās animācijas filmas lelles un dekorācijas veido
jelgavniece leļļu meistare Lelde Kārkliņa. Šobrīd trīs filmas –
«Tīģeris», «Korrida» un «Zīļuks» –, kurām viņa radījusi lelles,
sacenšas Latvijas nacionālajā kino festivālā «Lielais Kristaps» un
maijā būs skatāmas arī Jelgavas kultūras namā.

Lelde atzīst, ka lelles viņai, kā jau visām meitenēm, patikušas,
tikai viņas bērnībā ar tām bijis visai bēdīgi. «Bija man viena
smalka vācu lellīte, taču vairāk atminos papīra lelles, kurām
varēja uzzīmēt, izgriezt drēbītes un uzlocīt virsū. Taču nu es to
kompensēju,» tā Lelde, kura kļuvusi par ādas meistari. Filmu
studijā «Animācijas brigāde» viņa nonākusi mērķtiecīgi – abas ar
draudzeni gribējušas strādāt kinostudijā. Pirmo reizi nepaveicās.
Draudzene atmeta ar roku šai domai, taču Lelde mēģināja vēl un
nokļuva leļļu studijā. Sākumā viņa veidoja animācijas filmu
rekvizītus – svečturus, ķirbjus, šķīvjus –, bet vēlāk jau arī
konkrētus varoņus – lelles, kurām pagriežams gan rumpis, gan šujams
apģērbs –, un tā jau vairāk nekā 20 gadus. «Atceros, pirmais
uzdevums man bija no plastilīna izveidot vienu lielu un daudzus
mazus gliemezīšus Arnolda Burova filmai «Brālītis». Mājās
virpināju, virpināju, pārbijusies atnesu uz studiju un teicu: «Man
nekas nesanāk!» Taču līdzīgi gliemežiem tie bija,» smaidot nosaka
Lelde.

«Es kā dārznieks apšņikāju rumpi»
Cik kopumā leļļu un dekorāciju ir viņas pūrā, Lelde nezina. Vien
spriež, ka pašai būtu interesanti saskaitīt. Šobrīd palēnām top
lapsēns jaunākajai filmiņai «Mazie eži», bet plauktā stāv «Avārijas
brigādes» vīriņi, Karmena un citi dziedošie spāņi, Latvijas brūnā
govs, lelles no «Trim musketieriem».

Leļļu veidošanas process esot interesants, taču tas ir smalks un
prasa milzīgu pacietību. Viss sākas ar mākslinieka iedotajām
krāsainām skicēm, lai redzētu, kādam varonim jāizskatās, tad seko
skice, kurā uzzīmēts, cik lielam jābūt varonim, iezīmēts skelets –
cik garas kājas, rokas, kur dibens, galva. «Pēc šī maketa meistars
izstrādā varoņa skeletu no stieplēm, kam uzlīmēju četrkantainu
paralona kluci, tad ar šķērēm kā dārznieks apšņikāju, līdz gatavs
dzīvnieka vai cilvēka rumpis, kuru apģērbju,» stāsta Lelde. Lellēm
dzīvniekiem tiek apvilkts atbilstošas krāsas frotē, samta audums
vai arī kažokāda, bet cilvēkiem – šūtas drēbes. Savukārt galvas
studijas skulptore grebj no putuplasta, nokrāso un pieliek matus.
Tie, piemēram, varonei «Trīs musketieros» tiek veidoti no
kažokādas, Karmenai no filmiņas «Korrida», kas nule iekļauta
prestižā Berlīnes kinofestivāla programmā, no izārdīta adījuma
dzijas.

Lai kustības dabiskas, kadrētāji paši mācās spāņu
dejas

Kā gan lelle filmā var mainīt dažādas grimases – būt priecīga,
noskumusi, smieties, raudāt, kliegt? Izrādās – tai ir vairākas
galvas, pat četras un piecas, un pēc vajadzības tās nomaina. Pēdas
un kurpes lellēm veido no tāda paša materiāla, no kā gatavo zobu
protēzes. Kaut arī šķiet – lelles taču ir nekustīgas, kādas gan var
būt problēmas uzņemšanas laukumā, izrādās: lai tās stingri turētos,
neizkustētos, to kājās ir caurumiņi, un filmēšanas procesā tās ar
nagliņām tiek piespraustas pie galda. «Kadrētājiem ir liels darbs,
jo uz katru solīti nagliņas tiek pārspraustas tā, lai kustības
tiešām izskatītos ļoti dabiskas,» stāsta Lelde. Tieši tādēļ,
veidojot filmiņas, kadrētājiem notiek mācības. Piemēram, lai varoņi
paukotos, bija pieaicināts īsts paukotājs, lai kadrētāji zinātu, kā
pareizi jākustas lelles rokām, kājām. Jaunākajā filmā «Korrida»
tika pieaicināta spāņu deju dejotāja, kas konsultēja, kā jākustas
Karmenas rokām, kleitai.  

Spociņš no Leldes koši zaļās zeķes
Interesantākais esot tērpu veidošanas process. Tiesa, tas nenotiek
pēc skicēm un piegrieztnēm. «Es gan gribētu teikt, ka nevis šuju,
bet gan lieku to lellei virsū. Proti, paņemu auduma gabalu,
uzlieku, tad pielīmēju, piešuju, līdz tērps gatavs. Jārēķinās ar
to, ka šīs animācijas filmu lelles nav tik kustīgas kā parastās
rotaļlietas, tām arī nevar uzšūt tērpu un to viegli uzvilkt,
pārģērbt neskaitāmas reizes, citādi var izlauzt roku vai kāju,»
darba procesu pārstāsta Lelde.

Izrādās, ka tērpi lielākoties top no pašas un kolēģu vecajām
kleitām, blūzēm, krekliņiem. «Uz darbu tiek nests viss, kas mājās
nav vajadzīgs, jo zinām, ka te noderēs,» piebilst meistare.
Piemēram, «Avārijas brigādes» sērijā «Viesnīca» zaļais spociņš, kas
bija paslēpies skapī, tapis no Leldes koši zaļās frotē zeķes. «No
pusgarās zeķes tas dikti smuks sanāca,» smaidot piebilst Lelde.
Dažkārt audumu kastē nonākot arī meitu apģērbs, un reizēs, kad
viņas ierodas darbnīcās, izskan teikums: «Mammu, es taču to vēl
gribēju vilkt!»

21. gadsimts, bet viss roku darbs
Leldes un viņas četru kolēģu rokām top ne tikai lelles filmām, bet
arī dekorācijas – mājiņas, tilti, koki, puķes, mašīnas un sadzīves
tehnika. Piemēram, zāle no zaļa frotē auduma. «Kokiem dabā meklējam
zarus, kas līdzinātos stumbram, tad iestīvinām audumu, griežam
mazas lapiņas, ko iekar stieplē un piestiprina pie zara. Tiesa,
pēdējos gados mākslīgie ziedi ir labas kvalitātes, tāpēc dažkārt
varam iztikt ar tiem. Mājas tiek veidotas no finiera, bet, ja vajag
mūra ēkas, akmeņi tiek nevis zīmēti, bet gan no plastilīna
lipināti, ja māja ar apmetuma faktūru, to panāk ar ģipsi.
Laukakmens, kalni tiek griezti no putuplasta un krāsoti, mašīnas –
no kartona, bet panākts arī tas, lai riteņi griežas. Materiāls
atkarīgs no tā, cik daudz attiecīgais priekšmets tiks ekspluatēts,»
stāsta meistare. Kaut arī 21. gadsimtā tehnoloģijas gājušas krietni
uz priekšu un šķiet, ka kadrus taču var arī ar tehnoloģiju
palīdzību izveidot, izrādās, nekā! «Jā, iespējas ir dažādas, taču
datorgrafika tiek izmantota tikai, piemēram, lai pēc sprādziena
būtu dūmi. Pārējais lielākoties ir roku darbs. Laternas, ja tām
jādeg, meistars tiešām arī izveido tā, lai spuldzītes deg,» skaidro
Lelde. Katrai filmai ir dažāds skaits dekorāciju kompozīciju, kur
tiek filmētas ainas – citām trīs, citām pat piecas.

Katrai sērijai top jaunas lelles
Jāpiebilst, ka gandrīz katrai filmai varoņi tiek veidoti no jauna.
«Kamēr uzņem vienu filmiņu, varonis savu jau nokalpojis. Labākajā
gadījumā vēl var kaut ko pielabot un izmantot. Tā no jauna jau
vairākas reizes tapuši arī brigādes puiši, kuri pēc filmiņas
«Korrida» jau atkal ir mazliet noplukuši. Tiklīdz būs jāfilmē jauna
sērija, tie jāveido no jauna,» tā Lelde, vien piebilstot, ka
pensionāra ar bārdu, kas ik pa laikam parādās sērijās, galva gan ir
viena un tā pati. «To lelli izmanto retāk, līdz ar to ilgāk kalpo.
Rumpi gan esmu pārveidojusi. Lelles, kuras mazāk darbojas, tiek
izmantotas dažādu filmu masu skatos, uzliekot vien jaunu cepuri vai
kādu citu aksesuāru,» tā Lelde.

Foto: Ivars Veiliņš