Šķiet, teju katram «Avārijas brigāde» asociējas ar animācijas filmiņu un vīriņiem Bembelātu, Poteriku un Sīlinku. Brigāde, kas allaž ir klāt, kad kādam no iedzīvotājiem gadījusies nelaime, lai caur asprātīgām situācijām to atrisinātu. Izrādās, šīs skatītāju novērtētās animācijas filmas lelles un dekorācijas veido jelgavniece leļļu meistare Lelde Kārkliņa. Šobrīd trīs filmas – «Tīģeris», «Korrida» un «Zīļuks» –, kurām viņa radījusi lelles, sacenšas Latvijas nacionālajā kino festivālā «Lielais Kristaps» un maijā būs skatāmas arī Jelgavas kultūras namā.
Ritma Gaidamoviča
Lelde atzīst, ka lelles viņai, kā jau visām meitenēm, patikušas, tikai viņas bērnībā ar tām bijis visai bēdīgi. «Bija man viena smalka vācu lellīte, taču vairāk atminos papīra lelles, kurām varēja uzzīmēt, izgriezt drēbītes un uzlocīt virsū. Taču nu es to kompensēju,» tā Lelde, kura kļuvusi par ādas meistari. Filmu studijā «Animācijas brigāde» viņa nonākusi mērķtiecīgi – abas ar draudzeni gribējušas strādāt kinostudijā. Pirmo reizi nepaveicās. Draudzene atmeta ar roku šai domai, taču Lelde mēģināja vēl un nokļuva leļļu studijā. Sākumā viņa veidoja animācijas filmu rekvizītus – svečturus, ķirbjus, šķīvjus –, bet vēlāk jau arī konkrētus varoņus – lelles, kurām pagriežams gan rumpis, gan šujams apģērbs –, un tā jau vairāk nekā 20 gadus. «Atceros, pirmais uzdevums man bija no plastilīna izveidot vienu lielu un daudzus mazus gliemezīšus Arnolda Burova filmai «Brālītis». Mājās virpināju, virpināju, pārbijusies atnesu uz studiju un teicu: «Man nekas nesanāk!» Taču līdzīgi gliemežiem tie bija,» smaidot nosaka Lelde.
«Es kā dārznieks apšņikāju rumpi» Cik kopumā leļļu un dekorāciju ir viņas pūrā, Lelde nezina. Vien spriež, ka pašai būtu interesanti saskaitīt. Šobrīd palēnām top lapsēns jaunākajai filmiņai «Mazie eži», bet plauktā stāv «Avārijas brigādes» vīriņi, Karmena un citi dziedošie spāņi, Latvijas brūnā govs, lelles no «Trim musketieriem».
Leļļu veidošanas process esot interesants, taču tas ir smalks un prasa milzīgu pacietību. Viss sākas ar mākslinieka iedotajām krāsainām skicēm, lai redzētu, kādam varonim jāizskatās, tad seko skice, kurā uzzīmēts, cik lielam jābūt varonim, iezīmēts skelets – cik garas kājas, rokas, kur dibens, galva. «Pēc šī maketa meistars izstrādā varoņa skeletu no stieplēm, kam uzlīmēju četrkantainu paralona kluci, tad ar šķērēm kā dārznieks apšņikāju, līdz gatavs dzīvnieka vai cilvēka rumpis, kuru apģērbju,» stāsta Lelde. Lellēm dzīvniekiem tiek apvilkts atbilstošas krāsas frotē, samta audums vai arī kažokāda, bet cilvēkiem – šūtas drēbes. Savukārt galvas studijas skulptore grebj no putuplasta, nokrāso un pieliek matus. Tie, piemēram, varonei «Trīs musketieros» tiek veidoti no kažokādas, Karmenai no filmiņas «Korrida», kas nule iekļauta prestižā Berlīnes kinofestivāla programmā, no izārdīta adījuma dzijas.
Lai kustības dabiskas, kadrētāji paši mācās spāņu dejas Kā gan lelle filmā var mainīt dažādas grimases – būt priecīga, noskumusi, smieties, raudāt, kliegt? Izrādās – tai ir vairākas galvas, pat četras un piecas, un pēc vajadzības tās nomaina. Pēdas un kurpes lellēm veido no tāda paša materiāla, no kā gatavo zobu protēzes. Kaut arī šķiet – lelles taču ir nekustīgas, kādas gan var būt problēmas uzņemšanas laukumā, izrādās: lai tās stingri turētos, neizkustētos, to kājās ir caurumiņi, un filmēšanas procesā tās ar nagliņām tiek piespraustas pie galda. «Kadrētājiem ir liels darbs, jo uz katru solīti nagliņas tiek pārspraustas tā, lai kustības tiešām izskatītos ļoti dabiskas,» stāsta Lelde. Tieši tādēļ, veidojot filmiņas, kadrētājiem notiek mācības. Piemēram, lai varoņi paukotos, bija pieaicināts īsts paukotājs, lai kadrētāji zinātu, kā pareizi jākustas lelles rokām, kājām. Jaunākajā filmā «Korrida» tika pieaicināta spāņu deju dejotāja, kas konsultēja, kā jākustas Karmenas rokām, kleitai.
Spociņš no Leldes koši zaļās zeķes Interesantākais esot tērpu veidošanas process. Tiesa, tas nenotiek pēc skicēm un piegrieztnēm. «Es gan gribētu teikt, ka nevis šuju, bet gan lieku to lellei virsū. Proti, paņemu auduma gabalu, uzlieku, tad pielīmēju, piešuju, līdz tērps gatavs. Jārēķinās ar to, ka šīs animācijas filmu lelles nav tik kustīgas kā parastās rotaļlietas, tām arī nevar uzšūt tērpu un to viegli uzvilkt, pārģērbt neskaitāmas reizes, citādi var izlauzt roku vai kāju,» darba procesu pārstāsta Lelde.
Izrādās, ka tērpi lielākoties top no pašas un kolēģu vecajām kleitām, blūzēm, krekliņiem. «Uz darbu tiek nests viss, kas mājās nav vajadzīgs, jo zinām, ka te noderēs,» piebilst meistare. Piemēram, «Avārijas brigādes» sērijā «Viesnīca» zaļais spociņš, kas bija paslēpies skapī, tapis no Leldes koši zaļās frotē zeķes. «No pusgarās zeķes tas dikti smuks sanāca,» smaidot piebilst Lelde. Dažkārt audumu kastē nonākot arī meitu apģērbs, un reizēs, kad viņas ierodas darbnīcās, izskan teikums: «Mammu, es taču to vēl gribēju vilkt!»
21. gadsimts, bet viss roku darbs Leldes un viņas četru kolēģu rokām top ne tikai lelles filmām, bet arī dekorācijas – mājiņas, tilti, koki, puķes, mašīnas un sadzīves tehnika. Piemēram, zāle no zaļa frotē auduma. «Kokiem dabā meklējam zarus, kas līdzinātos stumbram, tad iestīvinām audumu, griežam mazas lapiņas, ko iekar stieplē un piestiprina pie zara. Tiesa, pēdējos gados mākslīgie ziedi ir labas kvalitātes, tāpēc dažkārt varam iztikt ar tiem. Mājas tiek veidotas no finiera, bet, ja vajag mūra ēkas, akmeņi tiek nevis zīmēti, bet gan no plastilīna lipināti, ja māja ar apmetuma faktūru, to panāk ar ģipsi. Laukakmens, kalni tiek griezti no putuplasta un krāsoti, mašīnas – no kartona, bet panākts arī tas, lai riteņi griežas. Materiāls atkarīgs no tā, cik daudz attiecīgais priekšmets tiks ekspluatēts,» stāsta meistare. Kaut arī 21. gadsimtā tehnoloģijas gājušas krietni uz priekšu un šķiet, ka kadrus taču var arī ar tehnoloģiju palīdzību izveidot, izrādās, nekā! «Jā, iespējas ir dažādas, taču datorgrafika tiek izmantota tikai, piemēram, lai pēc sprādziena būtu dūmi. Pārējais lielākoties ir roku darbs. Laternas, ja tām jādeg, meistars tiešām arī izveido tā, lai spuldzītes deg,» skaidro Lelde. Katrai filmai ir dažāds skaits dekorāciju kompozīciju, kur tiek filmētas ainas – citām trīs, citām pat piecas.
Katrai sērijai top jaunas lelles Jāpiebilst, ka gandrīz katrai filmai varoņi tiek veidoti no jauna. «Kamēr uzņem vienu filmiņu, varonis savu jau nokalpojis. Labākajā gadījumā vēl var kaut ko pielabot un izmantot. Tā no jauna jau vairākas reizes tapuši arī brigādes puiši, kuri pēc filmiņas «Korrida» jau atkal ir mazliet noplukuši. Tiklīdz būs jāfilmē jauna sērija, tie jāveido no jauna,» tā Lelde, vien piebilstot, ka pensionāra ar bārdu, kas ik pa laikam parādās sērijās, galva gan ir viena un tā pati. «To lelli izmanto retāk, līdz ar to ilgāk kalpo. Rumpi gan esmu pārveidojusi. Lelles, kuras mazāk darbojas, tiek izmantotas dažādu filmu masu skatos, uzliekot vien jaunu cepuri vai kādu citu aksesuāru,» tā Lelde.
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %