«Nē, piedodiet! Dzīvoklis jau ir izīrēts» – šī ir visbiežāk dzirdētā atbilde, apzvanot dzīvokļu īpašniekus, kuri internetā pirms neilga laika ievietojuši sludinājumu, ka meklē īrnieku. Pēdējā laika novērojumi liecina, ka situācija dzīvokļu īres tirgū Jelgavā ir diezgan dramatiska – pieprasījums ir krietni lielāks par piedāvājumu. Portālā ss.lv izīrēt dzīvokli piedāvā apmēram 15 saimnieki, bet par to, ka dzīvokli vēlas īrēt, te atrodami vairāk nekā 230 sludinājumi.
Dzīvokļu saimnieki lēš, ka nepaiet ne desmit minūtes, kad uz dzīvokli rinda jau izveidojusies, un viņiem rodas plašas iespējas izvēlēties – kurš labāk patīk, tam dod atslēgas. Var sacīt, ka dzīvokļa iemītnieks atrasts pusstundas laikā. Taču vienlaikus rodas jautājums – kur pēkšņi radies tāds pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, ja valstī nepārtraukti runā, ka iedzīvotāju skaits samazinājies, arī emigrācijas rādītāji joprojām ir augsti, un tas, protams, skāris arī Jelgavu. Tiesa, šobrīd valdība īpaši domā un izstrādā dažādus plānus, lai veicinātu šo cilvēku atgriešanos dzimtenē. Vai tiešām valdības cerības sāk piepildīties un aizbraucēji atgriežas? Kas meklē dzīvokļus Jelgavā? Vai dzīvokļu īpašnieki atskārtuši, ka šis ir labs bizness, un «groza» īres cenas, kā labpatīkas?
Ritma Gaidamoviča
«Pulksten 10.07 ieliku sludinājumu, ka izīrēju divistabu dzīvokli – daļēji mēbelētu, saulainu, ar lodžiju. Pirmo zvanu no potenciālā īrnieka saņēmu jau pēc divām minūtēm. Līdz pēcpusdienai man pieteicās 15 cilvēki, kuri vēlas to apskatīt. Tādu atsaucību es negaidīju. Tad nu pēc saraksta visiem rādīšu. Mums kā īpašniekiem ir liela izvēle – varam atrast sev vaigā tīkamāko, uzticamāko un prognozējamāko īrnieku,» situāciju stāsta divistabu dzīvokļa Satiksmes ielā 43 saimnieks.
Kaut arī interneta sludinājumos parādās, ka izīrēti tiek ļoti daudz dzīvokļu, reālā situācija ir pavisam atšķirīga. Sākot par tiem interesēties, atbilde vairumā gadījumu ir šāda: «Dzīvoklis jau izīrēts, vienkārši neesam paspējuši izņemt sludinājumu.» Tiesa, ik pēc pāris dienām sludinājumos parādās jauni dzīvokļi, taču tie tūlīt pat tiek izķerti. Nekustamo īpašumu vērtētāji atzīst, ka ar mājokļa izīrēšanu šobrīd problēmu nav – šī esot joma, kas plaukst. Īrēt gribētāji stāv rindā, un bieži vien izīrēt dzīvokli var pusstundas laikā – viena divas apskates, un īrnieks rokā. Pieprasītākie šobrīd ir vienas un divistabu dzīvokļi centrā un tā sauktajā žukovkā.
Dzīvokļu īpašniece Maiga no Elektrības ielas stāsta, ka viņu ģimenei pieder četri dzīvokļi, kas tiek izīrēti. Līdzko sludinājums ielikts, uzreiz ir zvans: «Kad varam nākt apskatīt?» Un jau teju nākamajā dienā īrnieki ir ievākušies. Arī Edgars savam studio tipa dzīvoklim renovētajā mājā Zirgu ielā 12 īrnieku atrada dažu minūšu laikā. Tiesa, viņš izmantoja nevis ss.lv pakalpojumus, bet gan tik populāro tviteri. «Līdzko ietvītoju, uzreiz atsaucās četri vai pieci cilvēki. Man atlika tikai izvēlēties, kuram uzticēšu savu dzīvokli.» Viņš vienistabas studio tipa dzīvokli izīrēja par 90 latiem paziņām – tā esot drošāk, ka naudu saņems un komunālie rēķini tiks nomaksāti.
Domu par dzīvokli Jelgavā uz laiku atliek Ja dzīvokļu izīrētājiem šobrīd iet no rokas, cilvēki, kuri vēlas īrēt dzīvokli, piedzīvo galvassāpes. Citam dzīvokli nav izdevies atrast jau divus mēnešus, cits to meklē vairākas nedēļas, cits sludinājumu internetā ievietojis tikai pirms dažām dienām. Paši īrnieki atzīst, ka «tās esot šausmas, kas šobrīd notiek» – ja neesot laika un pacietības visu laiku sēdēt un «čekot» jaunos sludinājumus vai apklaušināt radus, draugus, paziņas, dzīvokli Jelgavā atrast ir gandrīz neiespējami. Tieši šī iemesla dēļ daži pat atteikušies no domas pārcelties uz Jelgavu.
Tā ir arī ar Jeļenu – viņa kopā ar ģimeni, kurā aug četri bērni, uz pilsētu vēlas pārcelties no Jelgavas novada. «Man ir darbs, tāpēc pašai īsti nav laika meklēt dzīvokli. Nolēmu, ka ielikšu sludinājumu – varbūt kāds atsauksies. Sludinājumu ieliku jau vasarā, cerot, ka rudenī, kad bērniem sāksies skola, varēsim pārcelties uz pilsētu. Bet bez rezultātiem…» stāsta Jeļena. Viņa strādā Jelgavā un, sarēķinot transporta izdevumus, secinājusi, ka par to, cik iztērē braukāšanai uz Jelgavu, iespējams pilsētā īrēt dzīvokli, turklāt tā viņa biežāk varētu būt kopā ar ģimeni, Jelgavā arī paveras plašākas iespējas atrast papildu darbu. Taču, ņemot vērā, ka dzīvokļa meklēšana beigusies bez rezultātiem, šis plāns uz laiku atlikts. Tiesa, sludinājumu no portāla viņa vēl neizņem – kas zina, kā dzīvē var iegrozīties. «Es jau iedomājos, ka, iespējams, mūs neņem lielā bērnu skaita dēļ. Taču viņi visi jau ir skolēni, kuri tapetes neķēpās,» nosaka Jeļena.
Rindā stāv jaunie pāri Ja runājam par to, kas šobrīd meklē dzīvokli Jelgavā, iezīmējas vairāki aspekti. Lielākā daļa īres dzīvokli meklē, jo vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi, aizejot no vecākiem. Jaunie pāri – gan precējušies, gan neprecējušies – atzīst, ka, lai gan šobrīd būtu īstākais laiks pirkt dzīvokli, jo cenas ir pieņemamas, viņi to diemžēl nevar atļauties. Turklāt bankās kredītu saņemt esot ļoti grūti, tāpat daļa nevēlas sev uzkraut tādu slogu, jo nejūtas īsti droši par savu ekonomisko situāciju. Tālab pieņemamākais risinājums esot īrēt.
Arī izīrētāji apgalvo, ka visbiežāk pie viņu durvīm sastājas rinda jaunu cilvēku, kuri vēlas uzsākt kopdzīvi. Tiesa, atkarībā no dzīvokļa stāvokļa saimnieki labprātāk priekšroku dod jaunam pārim bez bērniem. Piemēram, ja dzīvoklī nesen veikts eiroremonts, iegādāta jauna tehnika, jau skaidri zināms: te dzīvos ģimene bez bērniem, jo īpašnieki baidās, ka mazie sabojās viņu veikumu.
Arī Jānis kopā ar draudzeni vēlas aiziet no vecākiem, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Taču viņa trīs nedēļu ilgie dzīvokļa meklējumi ir bez rezultātiem. «Vairāk dzīvokļu iet uz pārdošanu, nevis īri, taču tas šobrīd man nav aktuāli. Bet dabūt īres dzīvokli man vēl nav paveicies – visur, kur zvanu, pasaka, ka jau izīrēts. Tā nu turpinu dzīvot pie vecākiem,» tā Jānis.
«Viņi man piezvanīja pirmie» Santa, kura vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi, ir mazliet citādākā situācijā. Viņa apskatījusi vismaz četrus dzīvokļus, taču, neskatoties uz to, mājokli vēl nav atradusi. «Ir divas lietas – vai nu konkrētais dzīvoklis par piedāvāto summu šķiet nepieņemams, vai nu aizej skatīties dzīvokli, bet tur priekšā vēl seši pāri un saimnieks pasaka: viņi man piezvanīja pirmie,» pieredzē dalās Santa, piebilstot – kā var izīrēt vienistabas dzīvokli par 50 latiem, ja pat vannas istabai nav durvju un grīda čīkst ik uz soļa, vai par 20 latiem vienu istabu, kurā nekā nav – pat elektrības slēdži un kontakti pašai būtu jāpērk.
Vēl kāds aspekts – lai gan cilvēki ir aizbraukuši un iedzīvotāju skaits samazinās, palikušajiem mainās ģimenes attiecību stāvoklis – viņi precas, šķiras, ģimenē dzimst bērni… Arī šo iemeslu dēļ rodas vajadzība pēc cita mājokļa. Dzīvokļu saimniece Maiga no Elektrības ielas apliecina, ka viņai ir īrnieks, kurš izšķīries no sievas, tālab radusies nepieciešamība pēc mitekļa.
Studentus ņem gariem zobiem Protams, kā jau studentu pilsētā, Jelgavā neiztikt arī bez tā, ka dzīvokļus, sākoties mācību gadam, vēlas īrēt LLU studenti. Tiesa, runājot ar dzīvokļu saimniekiem, atklājas, ka viņiem pret studentiem ir dalītas jūtas, jo vienmēr pastāv bažas, ka nesamaksās, ka rīkos ballītes un traucēs kaimiņiem vai atstās «nežēlīgu bardaku». Šādi gadījies arī dzīvokļa īpašniekam Sandim, kurš pagājušajā mācību gadā studentiem izīrējis četristabu dzīvokli. «Viņi man atstāja briesmīgu bardaku. Vairs nekad neņemšu studentus,» nosaka Sandis.
Studente Alise nenoliedz, ka studentus saimnieki dzīvoklī laiž nelabprāt, tāpēc uz pozitīvu iznākumu var cerēt tikai tad, ja mitekli meklēs caur paziņām, kas sniegs rekomendāciju. «Vēl jūnijā sludinājumos bija tik daudz īrējamu dzīvokļu, bet augustā – kā ar nazi nogriezts. Es, tuvojoties studijām, caur paziņām atradu iespēju divistabu dzīvoklī RAF masīvā īrēt istabu pie tantes. Kāpēc nedzīvoju kojās? Manuprāt, tur nevar justies kā mājās. Te ir labāk. Jā, dārgāk, jo jāmaksā 40 lati par istabu, ieskaitot komunālos maksājumus, ziemā būs 50 lati, taču tā labāk,» spriež Alise.
Uz Jelgavu pārceļas no citām pilsētām Arvien vairāk cilvēku uz Jelgavu pārceļas vai jau ir pārcēlušies no Olaines, Rīgas un citām tuvākām vietām. Kāpēc? Katram iemesls cits, bet vienojošais: viņi izrēķinājuši, ka dzīvot Jelgavā ir izdevīgāk. Tā Anita Jelgavā dzīvo jau vairāk nekā divus mēnešus. «Uz Jelgavu no Rīgas pārcēlos darba dēļ. Izrēķināju, ka izdevīgāk sanāk dzīvot uz vietas un īrēt dzīvokli, nevis braukāt. Dzīvokli caur pazīšanos atradu diezgan ātri – īrēju vienistabas dzīvokli Asteru ielā par 140 latiem ar «svaigu» eiroremontu un visu tehniku. Protams, diezgan dārgi, taču sola, ka vismaz komunālie maksājumi būs mazi. Sākumā gribēju divistabu dzīvokli, taču piedāvājumā bija veci, ar briesmīgi nolietotām mēbelēm – nekas jēdzīgs,» stāsta Anita.
Par labu Jelgavai izšķiras bērnudārza dēļ Skaidrīte ar vīru uz Jelgavu no Rīgas pārcēlusies pirms četriem gadiem, bet nesen par šādu soli izšķīrusies arī dēla ģimene. «Mēs pārcēlāmies, jo Rīgā dzīve saimnieka mājā kļuva par dārgu, bet tagad uz Jelgavu atnāca arī dēla ģimene,» stāsta Skaidrīte. Kas to veicināja? Vispirms jau izrēķinājuši, ka lētāk iznāks īrēt dzīvokli Jelgavā un katru dienu izbraukāt uz darbu Rīgā, bet punktu pielikusi iespēja bērnam šeit ātrāk tikt pašvaldības bērnudārzā, kas krietni samazina ģimenes tēriņus. «Rīgā viņi pašvaldības dārziņā netiek, līdz ar to jāmeklē privātais, kur maksa ir 200 lati. Bērni tomēr nolēma, ka šeit būs izdevīgāk, turklāt mēs ar vectēvu esam blakus, varam mazos pieskatīt, kad nepieciešams, izņemt no skolas,» stāsta Skaidrīte, piebilstot, ka darbu gan jaunie nav mainījuši, jo Rīgā tas ir labāk atalgots.
Savukārt Līga no Rīgas šobrīd vēl tikai meklē dzīvokli Jelgavā. «Rīgā īrējam vienistabas dzīvokli par 80 latiem, bet skatījāmies, ka Jelgavā par šādu summu var dabūt divistabu. Darbs man ir Ķekavā, no Jelgavas uz Ķekavu braukā arī mani kolēģi, tālab esam izrēķinājuši, ka tas var būt izdevīgāk,» tā Līga. Pagaidām gan viņa mitinās Rīgā.
Uzņēmumi meklē mitekli darbiniekiem Gan nekustamo īpašumu vērtēšanas speciālisti, gan dzīvokļu saimnieki stāsta, ka aizvien biežāk Jelgavā dzīvokļus īrēt vēlas arī uzņēmumi saviem darbiniekiem. Piemēram, dzīvokļa saimnieks Sandis 120 kvadrātmetrus lielo dzīvokli ar četrām istabām Zemgales prospektā izīrējis firmas darbiniekiem, kuri šobrīd strādā LLU celtniecības objektos. «Ober haus Real Estate» nekustamā īpašuma speciāliste Ilze Rēdere stāsta, ka arī viņa bieži saņem zvanus no starptautiskām kompānijām, kas ver vaļā vai paplašina ražošanu Jelgavā, ar jautājumu, kur var izīrēt dzīvokli darbiniekiem. Sandis stāsta, ka pie viņa interesējusies arī firma no Igaunijas, pāris no Anglijas un Norvēģijas, kas vēlas atgriezties un dzīvot Jelgavā. Tiesa, aptaujājot pārējos dzīvokļu saimniekus, jāsecina, ka šo nevar nosaukt par tendenci. Tāpat esot arī gadījumi, kad banka ģimenei atņēmusi dzīvokli, jo nespēj nomaksāt kredītu. Jādzīvo kaut kur ir, un glābiņš šādā situācijā ir īrēts dzīvoklis. Vai nu banka piedāvā izīrēt viņu paši dzīvokli, vai ģimene meklē citu.
Kas var, pērk dzīvokļus, lai izīrētu Īres cenas vienistabas, divistabu dzīvokļiem atkarībā no rajona un tā stāvokļa Jelgavā ir vidēji no 50 līdz 150 latiem mēnesī plus komunālie maksājumi. Pieprasītākie ir dzīvokļi ar mūsdienīgu remontu un pilnu aprīkojumu. Tā teikt, ej un dzīvo, nav nepieciešams pašam ne ledusskapi, ne šķīvjus, ne dakšiņas meklēt. «Jelgavas Vēstneša» uzrunātie nekustamo īpašumu speciālisti atzīst, ka īres cenas, viņuprāt, šobrīd ir adekvātas. Neviens masveidā neceļ cenas tikai tāpēc, ka labi var nopelnīt. Saimnieki, šķiet, apzinās, ka ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un, ja viņa maks ir plānāks, diez vai īrniekiem ir citādāk.
Speciālisti gan zina teikt, ka tie, kuri var atļauties, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem, pērk vienistabas, divistabu dzīvokļus Jelgavas centrā, lai tos pēc tam izīrētu. Īres tirgū diezgan labi iet arī dzīvokļi, kurus īrē uz dienu, vairākām dienām. Tos meklē uzņēmēji, kas ieradušies komandējumā Jelgavā, latvieši, kuri ieradušies ciemos no ārzemēm pie saviem radiniekiem, cilvēki, kuri brauc uz svētkiem Jelgavā. Piemēram, kad notika «Prāta vētras» koncerts, dzīvoklis jau bija aizrunāts vairākus mēnešus iepriekš.
Labāk pārdod, nevis nodarbojas ar izsišanu Situācija gan rāda, ka lielākā daļa dzīvokļu saimnieku, kam ir lieks īpašums, šobrīd to vēlas pārdot, nevis piedāvā izīrēt. Iespējams, viņi nevēlas nodarboties ar naudas izsišanu nemaksāšanas gadījumā. Šādas situācijas esot diezgan biežas. Nekustamo īpašumu vērtēšanas speciālisti, lai izvairītos no šādiem gadījumiem, iesaka, slēdzot līgumu, prasīt īri par diviem mēnešiem plus vēl drošības naudu dārgākā mēneša komunālo pakalpojumu maksas apmērā.
Foto: no ss.lv
10 °C,
3.6 m/s,
49.5 % 
10 °C,
3.6 m/s,
49.5 %