22.9 °C, 4.1 m/s, 89.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraĪstu fanu cienīgs brauciens – uz FK «Jelgava» spēli Norvēģijā
Īstu fanu cienīgs brauciens – uz FK «Jelgava» spēli Norvēģijā
20/07/2014

FK «Jelgava» labi zina savus kvēlākos fanus un trīs no tiem šogad nolēma – par spīti visam, ir jātiek uz eirolīgas spēli, lai arī kur tā notiktu. Tā kā izloze notika vien nedēļu pirms spēles, tad nebija iespējams izplānot kārtīgu ceļojumu. Lūk, kā atbalstīt savu komandu uz Norvēģijas pilsētu Trondheimu dodas īsteni fani!

www.jelgavasvestnesis.lv

FK «Jelgava» labi zina savus
kvēlākos fanus un trīs no tiem šogad nolēma – par spīti visam, ir
jātiek uz eirolīgas spēli, lai arī kur tā notiktu. Tā kā izloze
notika vien nedēļu pirms spēles, tad nebija iespējams izplānot
kārtīgu ceļojumu. Lūk, kā atbalstīt savu komandu uz Norvēģijas
pilsētu Trondheimu dodas īsteni fani!

«Izlozi gaidījām. Ja 2010. gadā uz
eirolīgas kvalifikācijas spēli Norvēģijas pilsētā Moldē nevienam no
faniem tā arī aizbraukt neizdevās, tad šogad noskaņojums bija daudz
mērķtiecīgāks. Mēneša garumā, kopš Kausa fināla spēles centāmies
«zīlēt», uz kurieni nāksies braukt un pret ko spēlēt,» par fanu
izlēmību stāsta fanu grupiņas pārstāvis Jevgeņijs Jermaškins, kurš
ar brauciena gaitu dalās savā blogā.

«Dažas dienas pirms izlozes vietu
skaits, uz kurieni mūs varēja «aizmest», samazinājās no 39 līdz
sešām, bet, kad pienāca 23. jūnijs un visa Latvija gatavojās Līgo
svinībām, mums tas nebija pat prātā. Sākās izloze un tad laikam
sasprindzinājums sasniedza kulmināciju. Četras no mūsu groza
komandām jau zina savus pretiniekus, bet kas paliek «Jelgavai» –
Īrija vai Norvēģija? Vēl mirklis un mūs atkal sūta ciemos pie
«troļļiem». Fanu reakcija ir lielā mērā necenzēta – vispirms jau
izlozēts tika spēcīgākais no visiem iespējamajiem 39 pretiniekiem,
atkal trāpījusies dārgā un pavisam ne tuvā Norvēģija, turklāt pirmā
spēle ir jāaizvada izbraukumā un līdz tam palikušas desmit dienas,»
tā izlozes gaitu un notikumus stāsta futbola fans, tiesa gan
piebilstot, ka, ja būtu trāpījusies, piemēram, Igaunija, droši vien
par īstu eirolīgas izbraukumu to nemaz paši fani
neuzskatītu.

«Kā nokļūsim? Tas prasīs vismaz
nedēļu vienā virzienā!»

Pēc īsas izlozes rezultātu apspriešanas
sākas variantu nokļūšanai uz Trondheimu meklēšana. Iespēju būtībā
netrūkst, taču visu šoreiz nosaka ierobežotais laiks un finanses.
Izlozes dienā vēl ir pieejamas lētā «Ryanair» biļetes no Rīgas uz
Oslo, taču tās neizdodas saskaņot ar lēto «Norwegian» lidojumam no
Oslo uz Trondheimu. Aizlidot ar «Rynair» līdz Oslo un tad ar
vilcienu vai autobusu līdz Trondheimai it kā varētu, taču šāds
ceļojums aizņemtu apmēram nedēļu, apmēram tas pats sanāktu, ar
prāmi nokļūstot līdz Stokholmai un no turienes ar kādu citu
transportu līdz Trondheimai. Lidojumi pa taisno no Rīgas uz
Trondheimu vai caur Oslo pagaidām izskatās ne pārāk simpātiski
finansiālā ziņā. Par variantu lidot kopā ar komandu pagaidām vispār
nav nekas zināms, jo viņi paši vēl nezina, kā turp
nokļūs.

Viena biļete
ir!

Līdz 25. jūnija vakaram (pēc spēles ar
«Metta/LU» Rīgā) kļūst zināms, ka ar komandu fani lidot noteikti
nevarēs, taču tai pašā laikā izskan arī iespēja iegūt daļēju
finansiālu atbalstu no komandas nokļūšanai uz spēli (tas gan būs
precīzi zināms tikai 26. vai 27. jūnijā).

«Tajā pašā vakarā izlemjam, ka viens vai
divi no mums mēģinās izcīnīt šo daļējā finansējuma iespēju jebkurā
gadījumā,» izlēmīgi teic Jevgeņijs. 26. jūnijs paiet, meklējot
iespējami lētākās (nu jau salīdzinoši lētākās) un piemērotākās
biļetes. «Bet 27. jūnijā pulksten 5 no rīta saprotu, ka cenas
izvēlētajām biļetēm ir pieaugušas vēl vairāk. Uzreiz sazvanos ar
Cipu, un saprotam, ka nu jau ir jāņem tas, kas ir,» tā
jelgavnieks.

«Tā līdz 27. jūnija pusdienlaikam mums
ir viena biļete lidojumam Rīga-Oslo-Trondheima un atpakaļ. Savukārt
es mēģinu iegādāties vēl vienu, bet esmu aizmirsis, ka mana bankas
karte nav reģistrēta pirkumiem internetā. Ieeju i-bankā, lai to
piereģistrētu, un konstatēju, ka kartē jau ir nobloķēta nauda
apmēram pusbiļetes vērtībā.  Kamēr cenšos
atrisināt jautājumu, kas varēja nobloķēt naudu manā kontā, pienāk
informācija, ka komanda noteikti varēs «pielikt» mūsu biļetēm, taču
tikai vakarā. Jau kļūst vieglāk, tikai nav skaidrs, par cik pieaugs
biļetes cena līdz tam pašam vakaram,» problēmas atstāsta
Jevgeņijs.

Vakars un daļa nakts paiet, atkal
meklējot mums piemērotāko variantu nokļūšanai, bet ap pusnakti jau
kļūst skaidri zināms, ka uz Trondheimu lidos trīs FK «Jelgava»
fani.

29. jūnijā fani vēl dodas pēdējoreiz
komandu atbalstīt spēlē Liepājā, bet nākamā tikšanās reize – 2.
jūlija rītā lidostā «Rīga».

Lidostā nozog avīzi 2,50 eiro
vērtībā. «Uz vāka bija kaut kas par futbola
čempionātu!»

«Lidostā satiekam Daugavpils «Daugava»
futbolistus, kuri, izrādās, lido uz savu spēli Fēru salās Dānijā.
Uzreiz ataust atmiņā, kā savulaik Jelgavas RAF komanda neaizlidoja
līdz tām pašām Fēru salām sliktu laikapstākļu dēļ un komandai tika
ieskaitīts tehniskais zaudējums,» atceras fani.

«Pulksten 9 kāpjam lidmašīnā, kas
pusotras stundas laikā mūs nogādā pārsēšanās punktā Oslo. Tur
pavadām divarpus stundas, kuru laikā paspējam uztaisīt dažus foto,
uzkost līdzpaņemtās maizītes, nopirkt ūdeni un nozagt norvēģu avīzi
25 kronu vērtībā. Par cenu gan mēs uzzinājām vēlāk, rūpīgāk
izšķirstot avīzi, es vispār domāju, ka tā ir bezmaksas, tāpēc,
ieraugot stendā brīvi pieejamas avīzes, kurām uz vāka ir kaut kas
par Pasaules čempionātu futbolā, ar tīru sirdsapziņu vienu sev
paņēmu. Puslitra ūdens pudele gan beigusies zibenīgi, taču maksāt
tās pašas 25 kronas par vēl vienu (vairāk nekā 2,50 eiro), mums
galīgi negribējās. Vēlāk ieraudzījām bezmaksas dzeramā ūdens krānu,
ko arī izmantojām,» tā Jevgeņijs.

Nekas cits ievērības cienīgs lidostā
noticis neesot, jelgavnieku trio iekārtojās citā lidmašīnā un pēc
55 minūtēm jau nolaidās Trondheimā.

Konduktore: «Jūs jau laikam uz
futbolu…»

Nokļūt no lidostas pilsētā var vai nu ar
autobusu par 130 kronām, vai ar vilcienu par 74 kronām. «Skaidrs,
ka mēs izvēlējāmies vilcienu.,» ironiski noteic
Jevgeņijs.

Dzelzceļa stacija atrodas divu minūšu
gājiena attālumā no lidostas ēkas. Kases tur nav, tikai biļešu
automāts, kurā var norēķināties ar maksājumu karti vai metāla
monētām. «Mums nebija ne viena, ne otra, tāpēc vilkāmies atpakaļ uz
lidostu, kur kafejnīcā papīra naudu samainījām pret monētām.»
Stacijā draugi atgriezušies desmit minūtes pirms vilciena, kur
nopirka biļetes līdz pašai Lerkendālei.

«Vagons bija pilns ar skolēniem, ar
grūtībām vispār atradām brīvas sēdvietas, bet kontroliere,
ieraudzījusi mūsu biļešu galamērķi un novērtējot mūsu apģērbu,
«uzminējusi», ka mēs braucam uz futbolu. Gandrīz visu ceļu vilciens
brauc gar jūru (precīzāk, gar Trondheimas fjordu), kas ir visnotaļ
skaisti,» atceras jelgavnieks.

Noāķē «asti» un dodas
tālāk

Nonākot Trondheimas centrālajā stacijā,
ir jāpārsēžas uz vilciena galveno korpusu, lai turpinātu ceļu uz
Lerkendālu, jo vilciena «aste» tiek noķēdēta un dodas
atpakaļ.

«Šajā «jaunajā» vagonā konduktors
necentās minēt, kurp braucam, bet prasīja – no kurienes. Pēc tam,
kad viņš atbildējis, ka ir bijis Jūrmalā, nevis Jelgavā, mēs vagonu
atstājām,» nosaka Jevgeņijs.

Treniņa vidū «security» fanus
izvada ārā

No pieturas līdz stadionam ir trīs
minūšu gājiens. Kad mēs ieradāmies, bija atvērta ieeja uz aizvārtu
tribīni, kurp mēs arī devāmies. Nosūtījām īsziņu un tad uzzinājām,
ka komandas treniņa sākums ir pulksten 19, tātad mums ir trīs
stundas laika. Nolēmām doties apkārtnes iepazīšanā. Atkal uzēdām un
nopirkām arī ūdeni – lētāk nekā lidostā, taču vienalga ap 1,50 eiro
par pudeli.

«Ārā karstums tāds, it kā būtu braukuši
nevis uz ziemeļiem, bet tieši pretēji. Aizejam līdz Svētā Olafa
slimnīcai, no kurienes redzamas Nidarosas baznīcas virsotnes, bet
turp iet vairs nav laika. Lēnu garu atgriežamies stadionā, kur
satiekam arī Jelgavas delegācijas pārstāvjus. Treniņš jau ir
sācies. Tribīnēs fotografējāmies un ar komandas direktoru
vienojamies par biļetēm uz rītdienas spēli. Pēc minūtēm 20 ierodas
«security» un izvada mūs laikā, apgalvojot, ka publiska ir tikai
treniņa pirmā daļa,» atceras jelgavnieks.

«Mēģinu viņam ieskaidrot, ka mums it kā
komanda atļāvusi utt., bet viņš kaut ko pretī gvelž par mafijas
(UEFA) noteikumiem. Nu labi, lai būtu, un fani dodas ākstīties pie
stadiona vārtiem,» viņš ironiski teic.

«Kur nakšņosim? Galvenais bija
atbraukt uz spēli!»

«Uz centru braucam kopā ar komandu tai
pasūtītajā autobusā, pa starpai spēlētāji mums vaicā, kā mēs šurp
tikām un kur nakšņosim. Ja uz pirmo jautājumu mēs varējām atbildēt,
tad uz otro – nepavisam,» stāsta Jevgeņijs. Spēlētāji ātri vien
«sametušies» fanu naktsmītnei.

«Dodamies meklēt kādu hosteli. Pirmā,
kas gadās ceļā ir drīzāk viesnīca, nevis hostelis, bet vienalga
nolēmām pamēģināt nokaulēt cenu, kas mūs, protams, neapmierina. Tā
mēs, bruņojušies ar karti un informāciju telefonā ar Trondheimu,
klīstam pa pilsētu – hosteļus neredzam vispār, bet viesnīcās, kas
šķistu kaut cik pieņemamas, brīvu vietu nav,» atceras
fani.

Pēc laika atgriežoties starta punktā,
viens no faniem iebaksta ar pirkstu kartē, kur reklāmas laukumā
rakstīts: «Budžeta naktsmītnes visiem». «Kur mūsu acis bija pirms
tam? Izrādās, ka vieta ir mazāk nekā kilometru attālumā no mums.
Uzkāpjam kalnā un…. nogriežamies nepareizi, tāpēc nostaigājam
vismaz vēl lieku kilometru.»

«Beidzot atrodam «budžeta naktsmītni»,
durvis vaļā, bet «recepcija» slēgta. Pēc skata – tipisks hostelis.
Aizeju uz virtuvi, kur sēž cilvēks ar datoru un vaicāju pēc
administratora. Šis atbild, ka vispār pats ir viesis, bet vismaz
informē, ka pie «recepcijas» norādīts telefona numurs. Kamēr
prātoju, kā lai savā lauztajā angļu mēlē iespējami īsākā laikā
pasaku, ko mēs gribam, uzrodas kāda sieviete. Noskaidrojusi, ko mēs
gribam, viņa laužas durvīs ar uzrakstu «stuff only», 1. numurā, bet
neviens nereaģē. Iedodu sievietei savu telefonu, lai viņa piezvana
un pasaka, ka mēs vispār tā kā gaidām to administratoru, bet
atbildi zvanam sadzirdam no aizslēgtajām durvīm – telefons atstāts
lādējamies. Vienkārši ko?» sašutuši ir jelgavnieki.

Sieviete pārbauda, ka 1. istabiņa ir
vaļā un tukša un paziņo, ka iet gulēt turp. Jelgavnieku trio tikmēr
dodas gaidīt virtuvē, kad atnāk kāds melnādainais vīrietis, paēd,
aiziet, atnāk atpakaļ.

«Hostelī parādās vēl viens personāžs,
cilvēks, tikko no lidostas, kuram ir nobloķēts telefons. Arī viņš
saskaras ar to pašu problēmu – administratora telefons lādējas
turpat. Melnādainais vīrietis piedāvā mums darījumu – pavaicā, vai
mums ir pases un saka: «Jūs man atstājat pases, pulksten 8 būs
administrators, samaksāsiet un pases jums atdos atpakaļ.»
Atbraukušais norvēģis tam piekrīt un dodas gulēt, bet mēs kaut kā
negribam piekrist šiem noteikumiem,» tā Jevgeņijs.

«Prasu, cik vismaz ir jāmaksā? Šis teic,
ka nezin, bet uzsver – ja negribam dot pases, tad varam taisīties
vien prom. Izlemjam, ka labāk izgulēties «off-side», nekā no rīta
palikt bez pases, turklāt vēl nezinot, par kādu maksu. Izejam
laukā, apsēžamies uz soliņa un aizsmēķējam, bet iznāk tas pats
melnādainais vīrietis un kaut ko skaidro par policiju. Vienoties
atkal neizdodas, ejam prom. Pulkstenis ir jau 2 naktī,» blogā
stāsta Jevgeņijs.

Īsti fani guļ, apsegušies
baneriem un karogiem

«Atkal atgriežamies centrā, un arī
spēles dienas saulrietu (cik nu tur saulrietu, vēl vispār nav
satumsis) sagaidām uz soliņa pretī upei, smejamies, ka līdzināmies
Dienvidamerikas faniem, kas naktis pavada, apsegušies ar baneriem
un karogiem,» tā jelgavnieki.

Pulksten 5 no rīta trio dodas uz
staciju, kur vēl paguļ, tad mostas, brokasto un dzer kafiju. «Ārā
sāk līt, atkal ejam uz Trondheimas pusi, kur lielveikalā paņemam pa
alum, tas kopā ar iepriekš izdzerto kafiju uzmundrina labi. Aizejam
arī līdz galvenajam pilsētas apskates objektam Nidarosas baznīca.
Pavadām tur nedaudz laika, lai pēc tam virzītos uz Lerkendālu, kur
nonākam ap pulksten 15.»

«Līdz spēlei vēl laika pietiekami, bet
pulksten 16 stadionā mums jāsaņem biļetes uz spēli, tāpēc
nesteidzoties dodamies turp. Tur vilcinām laiku pie kafejnīcas
galdiņiem, ar veikalā nopirkto alu. Ainārs iet pēc biļetēm, bet
atgriezies teic, ka mūs aicina uz kafiju. Pēc kādas pusstundas
izlemjam – ja aicina, tad var jau aiziet. Pie ieejas zem tribīnēm
stāv priekšā jau cits apsargs, kurš, protams, mūs laist iekšā
negrib, bet, sapratis vārdu «kafija», viņš mūs aizved uz kādu VIP
istabu, kurā uzklāts galds. Dzeram kafiju, bet garām ejošie
stadiona darbinieki absolūtā pārsteigumā nesaprot, ko mēs tur darām
un kā tur nonācām,» smejas jelgavnieki.

Mazs pulciņš jelgavnieku, bet
norobežoti no pārējiem faniem

Ap pulksten 17 pie stadiona sākas
neliela kustība – sāk parādīties skatītāji, piebrauc «fūre», uz
kuras uzstāda tumbas. «Mēs vēlreiz ejam pēc alus un čipsiem uz mūsu
jau iecienīto lielveikalu un stadionā atgriežamies stundu pirms
spēles sākuma. Pie galvenās ieejas jau ir gana daudz cilvēku –
«Rosenburg» atbalstītāji, dažas oficiālās Jelgavas personas, kā ar
ap 40 latviešu, kas dzīvo un strādā Trondheimā. Mums paziņo, ka
visa šī latviešu «masa» dosies uz viesu sektoru kopā ar mums. No
šāda daudzuma cilvēku lielu atbalstu komandai tāpat sniegt
nevarēsim,» ironiski raksta Jevgeņijs.

Bet fani trijatā dodas uz SB sektoru,
kas paredzēts viesu komandu atbalstītājiem. Tas ir pilnībā izolēts
no pārējiem, ar atsevišķu ieeju, bufeti un tualeti.

«Pie ieejas notiek kārtīga kratīšana –
pilnībā izkrata mugursomas un pārbauda no galvas līdz papēžiem.
Stadionā – viss, kur vien iespējams, aplīmēts ar fanu zīmītēm,
pirmās krēslu rindas ir visai cietušas, no abām pusēm restes, starp
šo un tuvāko vietējo sektoru – tukšais «bufera» sektors. Bet, lai
«izkārtos», vietas pietiek – abas augšējās restes, bet reklāmu
vietas aizklāt, mums, protams, neļauj,» tā viņš.

Mūžam neapmierinātie latvieši –
arī stadionā

«Līdz spēles sākumam sektorā sarodas arī
pārējā «masa», daudzi uzreiz sāk pukstēt, kāpēc viņi iedzīti kaut
kādā stūrī, kur no futbola gandrīz nekas nav redzams utt., kas arī
principā bija gaidāms. Nostājamies priekšā un sākam trakot, daži
adekvātākie pievienojas un principā sanāk neslikti, kaut ar,
protams, nedaudz nesaskanīgi. Akustika stadionā ir iespaidīga,
tāpēc pacenšoties pat ar mazu atbalstītāju loku var sasniegt labu
efektu,» stadionu kā īstens fans novērtē Jevgeņijs.

Kā īstens profesionālis novērtē
arī pretinieku fanus

Skaļākie «Rosenborg» fani izkārtojas
pretējā pusē tālajai viesu tribīnei. Konkrētajā spēlē viņu nav
pārāk daudz, turklāt dzied tikai daļa, lielākā daļa vispār sēž.
«Jau kādu laiku fani komandas banerus karina otrādi, tādējādi
demonstrējot (manā uztverē – dīvainā veidā) protestu komandas
vadībai. Bez baneriem ir arī daži karogi. Repertuārs nav pārāk
plašs – trīs četras tēmas, kas visai spēcīgi skan lieliskās
akustikas dēļ. Dažkārt galvenajam motīvam uz piedziedājumu
«Ro-seeen-booorg» pievienojas arī pārējā stadiona daļa,» vērtē
Jevgeņijs.

Kopumā 20 000 skatītāju ietilpīgajā
stadionā uz šo spēli atnākuši 2700 skatītāju. «It kā maz, bet, ja
salīdzina mūsu čempionātu panīkumu, proporcionāli stadiona
ietilpībai un fanu skaitam, iespaidīgi vienalga.»

Spēles rezultāts –
mazsvarīgs

Pēc skrupulozā iepriekšējo piedzīvojumu
apraksta kļūst skaidrs, ka faniem spēles rezultāts nemaz nav tik
svarīgs – tā tik un tā ir viņu komanda, pati labākā. Bet Jevgeņijs
vērtē: «Pirmās 25 minūtes spēle rit normāli. Arī pēc pirmajiem
ielaistajiem vārtiem vēl nekas, ja nebūtu tiesneša, kas neļāva
veikt divas acīmredzamas pendeles, savukārt pie jebkura viņu
kritiena mājot mūsu spēlētājiem ar dzelteno kartīti.» Viņs komentē,
ka pirmā puslaika pirmspēdējā minūtē zaudējam otros vārtus, turklāt
ar manāmu pārkāpumu pret mūsu Ikstenu.

«Pārtraukums, kura laikā uzmundrinām
sevi ar kofeīnu. Nogurums, kas kājās sakrājies pa divām dienām un
gandrīz negulēto nakti, liek par sevi manīt. Otro puslaiku trakojam
uz pilnu klapi, kaut arī pēdējiem spēkiem. Tiesnesis tikmēr atkal
izceļas, piešķirot mūsu vārtiem pilnīgi «kreisas» pendeles.
Rezultātā 0:4, kas jau pēc pirmās spēles mums atstāj tikai ļoti
sapņainas iespējas tikt nākamajā kārtā,» nosaka viens no
aktīvākajiem FK «Jelgava» faniem.

«Pēc spēles sagaidām komandu un kopā ar
viņiem braucam uz centru. Mums ar Aināru lidmašīna ir pulksten 6.30
no rīta, bet Cipam tikai pēc diennakts. Ejam uz staciju pēc
vilciena biļetēm, pēc tam uz lielveikalu un ar pēdējo vilcienu
dodamies uz lidostu. Tur vakariņojam un gāžamies gulēt. Divas
stundas pirms lidojuma mostamies un jau pēc pulksten 9 esam Rīgā,
tādējādi Jelgavas faniem izsitot pirmo eiroizbraukumu,» braucienu
rezumē Jevgeņijs.

Foto: no J.Jermaškina arhīva, Ivars
Veiliņš