«Mēs jūs labā nozīmē apskaužam par tik labu un bagātīgu materiālās bāzes nodrošinājumu bērnudārzos, skolās, ko esat panākuši ar ES atbalstu. Mums šādas iespējas nav, un šim mērķim no budžeta mums atvēlēts maz līdzekļu. No Jelgavas gribam aizgūt ideju par piecgadnieku un sešgadnieku sagatavošanas grupu izveidi pie skolām, jo šobrīd mums tādas ir tikai bērnudārzos, varētu padomāt arī par ko līdzīgu jūsu biedrībai «Vecāki Jelgavai»,» atzīst Ivanofrankovskas Izglītības pārvaldes vadītāja Natālija Mikula.
Ritma Gaidamoviča
Atbildes vizītē šonedēļ Jelgavā viesojas Jelgavas sadraudzības pilsētas Ivanofrankovskas (Ukraina) izglītības darbinieku delegācija deviņu cilvēku sastāvā, kuri šīs nedēļas laikā iepazītas ar mūsu izglītības sistēmu un mācību procesu skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs. Pagājušajā gadā Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza ar kolēģiem viesojās Ivanofrankovskā un izteica uzaicinājumu kolēģiem apmeklēt Jelgavu. Atsaucoties ielūgumam, šonedēļ Invanofrankovskas Izglītības pārvaldes vadītāja un vairāku izglītības iestāžu vadītāji apmeklē mūsu pilsētu. Viņi tikušies ar pilsētas mēru Andri Rāviņu, apmeklējuši Jelgavas Izglītības pārvaldi, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru, LLU, Jelgavas Valsts ģimnāziju, bērnu un jauniešu centru «Junda», Svētās Trīsvienības baznīcas torni, pirmsskolas izglītības iestādi «Rotaļa», 4. vidusskolu, Zemgales Olimpisko centru, 2. pamatskolu, Amatu vidusskolu un tikušies ar Ukraiņu kultūras biedrību.
Šodien ir vizītes pēdējā diena, un ciemiņi viesojās Jelgavas 4. pamatskolā, iepazinās ar tās darbu, novērtēja klases, skolas bibliotēku, sporta bāzi, runāja ar skolas vadību.
N.Mikula stāsta, ka šī ir vēl viena iespēja, kā abām pilsētām stiprināt draudzību izglītības jomā. «Apmaiņas brauciens pierāda, ka sadraudzības līgums nav tikai dokuments – mēs reāli mācāmies viens no otra,» piebilst N.Mikula. Viņa atzīts, ka šajās dienās pamanītas gan dažādas atšķirības starp Ukrainas un Latvijas izglītības sistēmām, gan redzēti vairāki piemēri, kurus labprāt paņemtu no Jelgavas un ieviestu savā pilsētā.
Ivanofrankovskas 5. speciālās skolas ar vācu valodas novirzienu direktors Jaroslavs Vasiļovičs stāsta, ka lielākā atšķirība jau ir tā, ka Latvijā ir 12. klašu sistēma, bet Ukrainā – 11. klašu, vidusskola ir divus gadus. «Tiesa, pērn arī pie mums bija diskusijas par to, ja stāsimies ES, varbūt arī vajadzētu pāriet uz 12. klašu vidējo izglītību, taču līdz ar izglītības ministra maiņu šis jautājums vairs nav aktuāls. Lai gan šķiet, ka šī brīža variants nav slikts, jo jaunieši var ātrāk doties mācīties uz augstskolu un ātrāk sākt strādāt,» tā direktors. Atšķiras arī skolu formāts, proti, Ivanofrankovskā sākumskola skaitās no 1. līdz 4. klasei, mums pilsētā – no 1. līdz 6. klasei; pamatskola – no 5. līdz 9. klasei, mums – no 7. līdz 9. klasei; vidusskola – 10. un 11. klase, mums – līdz 12. klasei.
«Ievērojām, ka jums ir skolas ar muzikālo novirzienu, sporta novirzienu, taču mēs akcentu esam likuši uz valodām. Proti, ir skolas, kurās no 1. līdz pat 11. klasei padziļināti tiek mācīta angļu vai vācu valoda,» stāsta direktors. Ciemiņi uzteic arī mūsu spēju iegūt Eiropas naudu, kas ieguldīta materiālās bāzes attīstīšanai. «Ļoti augstu novērtējam arī jūsu pilsētas vadību, kas izglītību noteikusi par pilsētas prioritāti – 37 procenti pilsētas budžeta atvēlēts izglītībai. Diemžēl mums šī summa nav tik liela, līdz ar to nevaram atļauties tik daudz. Var redzēt, ka arī jums ir labāka sadarbība starp mēru, Izglītības pārvaldi un skolām. Mums tā nav tik cieša,» tā N.Mikula.
Runājot par lietām, ko sadraudzības pilsētas izglītības darbinieki gribētu aizgūt no mums, viņi atzīst, ka ieinteresējusi biedrība «Vecāki Jelgavai». «Pieļauju, ja būs atsaucība no vecākiem, arī mēs ko tādu varētu ieviest, lai palīdzētu saviem bērniem. Tāpat šīs pirmsskolas grupas pie skolām. Ļoti laba ideja – ja bērns netiek bērnudārzā, viņam ir iespēja šādi sagatavoties skolai,» tā N.Mikula. Tāpat izglītības darbinieki uzteic to, ka mūsu bērnudārzu vai skolu baseinos kaut vai par maksu, bet ir iespēja visiem bērniem, ne tikai tiem, kuri mācās šajā iestādē. «Ir apsveicami, ka uz peldēšanu tiek vesti arī bērni no bērnudārziem un skolām, kurās nav peldēšanas nodarbības,» tā N.Mikula.
J.Vasiļovičs piebilst, ka viņus uzrunājis arī ZRKAC. «Mums, pieaugušajiem, nav dotas tik daudzas iespējas izglītoties, taču saprotam, ka mūžizglītības jautājums ir svarīgs un mums vairāk vajadzētu skatīties arī šajā virzienā,» tā J.Vasiļovičs. Ciemiņi uzslavēja arī mūsu Zemgales Olimpisko centru, atzīstot, ka Ivanofrankovskā nav tik lielas sporta bāzes. Jāpiebilst, ka sadarbības līgums ar Ukrainas pilsētu Ivanofrankovsku tika noslēgts 2007. gadā ar mērķi nodibināt un attīstīt sadarbību kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības, komunālās saimniecības, sociālās labklājības jomās.
Foto: Ivars Veiliņš
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %