-2.2 °C, 2.3 m/s, 94.1 %

Pilsētā

Izdots Jelgavas pastkaršu albums
02/03/2018

«Pastkartes ir nozīmīgs vēstures avots, turklāt nereti tajās ir attēloti tādi objekti, kuru fotogrāfijas nav atrodamas. Uz pastkartēm attēlotā tematika ir ļoti dažāda, bet mums interesē mūsu pilsēta – kāda izskatījusies senā Jelgava, kā tā mainījusies un ko vēl interesentu par mūsu pilsētu mums spēj atklāt pastkartes. Šī grāmata ir liels ieguvums ikvienam, kam interesē Jelgavas vēsture,» šodien, atklājot pastkaršu grāmatu «Jelgavas albums», norādīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.

Albumu veidoja muzeja kolektīvs, no krājumā esošajiem vairākiem
tūkstošiem pastkaršu atlasot apmēram 300, kas ievietotas grāmatā.
Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis stāsta, ka
agrāk pastkaršu sūtīšana bija populāra, un tās tika izgatavotas ar
visdažādāko tematiku. Iecienīta bijusi svētku tematika – cilvēki
cits citu apsveikuši gan Ziemassvētkos, gan Līgo, gan Lieldienās,
gan Jaunajā gadā – un dažādas apsveikumu pastkartes citos svarīgos
notikumos. Tāpat bieži uz pastkartēm tiek attēloti dažādi objekti,
kas Jelgavas vēstures kontekstā ir ļoti svarīgi, jo ir daudz
objektu, kuru fotogrāfiju nav, bet tie ir iemūžināti pastkartē.
«Reiz kāda zinātniece interesējās par Nikolaja jeb Svētās Vienības
baznīcas interjeru, vitrāžām un altāri, bet muzejā šādu fotoattēlu
nebija. Toties atradām pastkarti, uz kuras bija attēlota baznīca no
ārpuses un iekšpuses,» stāsta A.Barševskis. Viņš min arī citus
vēsturiskus objektus Jelgavā, par kuriem vienīgās liecības
saglabājušas pastkartes, piemēram, bērnu rotaļu laukums pie pils
cara laikā, Lindes viesnīcas, kurā 1919. gadā apmetās Latvijas
Pagaidu valdība, vestibils, Grebnera parks un Grebnera vaskadrānu
un cepuru fabrika, tāpat tikai pastkartē iemūžināts fakts, ka agrāk
jelgavnieki ziemā slidojuši pa Driksu. Savukārt populārākie
pastartēs attēlotie Jelgavas objekti ir pils, Svētās Trīsvienības
baznīca, Academia Petrina, Ģintermuiža, Reālskola (tagadējā LLU
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte).

G.Grase uzsver, ka liels ieguvums muzejam bija Jelgavas patriota
Modra Ziemeļa pastkaršu kolekcijas iegāde 2002. gadā. «Es savu
kolekciju biju krājis 27 gadus. Kolekcionēju tikai pastkartes par
Jelgavu, un manā kolekcijā bija ap 2500 pastkaršu. Zināt, tas
nebija nemaz tik vienkārši. Pēc kara dažādās Latvijas pilsētās tika
rīkoti slepeni tirdziņi, kuros tirgoja senās grāmatas, materiālus,
bet milicija centās tos kontrolēt. Gadījās arī tā, ka to, ko
nopirki, milicija atņēma un iznīcināja,» stāsta kolekcionārs. Viņš
teic, ka lēmums šķirties no ilgi krātās kolekcijas nebija viegls,
turklāt bijuši arī citi interesenti – divi baltvācu vēsturnieki,
kuri solījuši dolārus un teikuši, ka nav ko sadarboties ar muzeju,
jo muzejam jau neesot naudas. «Man bija tāds paradums –
iegādājoties kartīti, es tai otrā pusē ar zīmuli uzrakstīju cenu,
par kādu to nopirku. Par tādu cenu es tās pārdevu arī muzejam,»
norāda M.Ziemelis.

Albumā iekļautas ap 300 pastkaršu, kas sagrupētas vairākās
tematiskās nodaļās, piemēram, ielas, būves, sakrālās celtnes.
Katras nodaļas sākumā ir neliels apraksts, kā arī pie katras
kartītes ir norādīts gads un vieta – arī tas ir būtiski, jo ļauj
datēt notikumus un izprast pilsētas un sabiedrības attīstību un
izmaiņas laika griežos. Grāmatā apkopotas 19. gadsimta beigu un 20.
gadsimta sākuma kartītes. «Pastkartes ļauj mums ieraudzīt, cik
fantastiski skaista bijusi Jelgava, un tāpēc vēl jo skumjāk ir, ka
karā tā tika nopostīta. Vēsturiskais skatījums uz pilsētu ir ļoti
būtisks, jo dod mums iemeslus lepoties ar savu pilsētu, kā arī
iedvesmo jaunām lietām, jo, kā saka, – ja nezini savu pagātni,
nevari domāt arī par nākotni,» norādīja Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

 Albums izdots ar pašvaldības finansiālu atbalstu un
iespiests «Jelgavas tipogrāfijā» 1000 eksemplāru lielā tirāžā. Tas
būs pieejams pilsētas bibliotēkās, bet interesenti grāmatu var
iegādāties Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Cena
– 18 eiro (norēķināties var gan skaidrā naudā, gan ar karti).

Kā stāsta muzeja speciālisti, pirmā pastkarte pasaulē esot
nosūtīta 1415. gadā, kad kāds franču dzejnieks bija sacerējis
balādi un Valentīndienā nosūtījis savai sievai. Latvijā pirmā
zināma pastkarte nosūtīta 1894. gadā, bet Jelgavā – 1895. gadā, un
uz tās bija attēlota bijusī katoļu baznīcas ēka.

Foto: Ivars Veiliņš