Pilsētā

Informatīvi izzinošajā pasākumā «Dialogs ar politiķi» šoreiz uzsvars tika likts uz izglītības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumu apspriešanu. Galvenie viesi – Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un 12. Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs pēc vairāk kā pusotru stundu garas diskusijas vienprātīgi atzina, ka izglītība ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmējdarbības veicināšanā. Būtiski, ka uz pasākumu atnākušajiem jelgavniekiem viesiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, kuri bija ārpus galvenās tematikas rāmjiem.

«Kad izlasīju jautājumus, kuri tika man sagatavoti, nodomāju, ka
no 100 deputātiem esmu visnepiemērotākais, lai spriestu par šīm
tēmām, jo daudzas no tām ir aizmirstas un ir ārpus manām
profesionālajām interesēm. Tādēļ es negribētu pieturēties pie
shēmas, ka mēs runājam tikai par izglītību un uzņēmējdarbību, es
labprāt atbildēšu uz jums interesējošiem jautājumiem,» tā pasākumu
atklājot S.Dolgopolovs.

Politiķis pauda savu viedokli par šobrīd aktuālajiem izglītības
jautājumiem, saistot tos ar savu personīgo pieredzi. «Es tiešām
ticu, ka tiks atrasts finansējums budžeta vietu nodrošināšanai
augstākajās izglītības iestādēs, taču jāsaprot, ka valsts
finansētas budžeta vietas nozīmē vien to, ka tas ir valsts
pasūtījums – ar domu, ka nākotnē šie speciālisti būs sabiedrībai
noderīgi, kvalificēti un labi apmaksāti, taču vai šobrīd šī sistēma
strādā kvalitatīvi? Vai ir efektīvi apmaksāt studijas cilvēkiem,
kuri tās nepabeidz vai turpina citās studiju programmās,» uzskata
deputāts.

Savukārt Jelgavas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš pievērsa
uzmanību uz situāciju profesionālajā izglītībā: «Mums Jelgavā ir
divas profesionālās izglītības iestādes – Jelgavas tehnikums un
Amatu vidusskola. Statistika rāda, ka 30% no Jelgavas Tehnikuma
absolventiem turpina mācības augstākās izglītības iestādēs, bet
tikai 19% strādā profesijā, kurā iegūta izglītība. Kādēļ šis
skaitlis ir tik mazs? Mums ir jāspēj pēc iespējas precīzāk
prognozēt, kādi speciālisti būs nepieciešami uzņēmējiem.»

Jāpiebilst, ka politiķiem tika uzdoti arī citi jautājumi, kuri
bija saistīti ar Rīgas domes piešķirtajām prēmijām, būvniecības
nozares nepilnībām, kā arī plānoto reģionālo reformu. Kāds
jelgavnieks uzdeva arī jautājumu par šobrīd sabiedrībā aktuālo
jautājumu par lielveikala «Depo» būvniecību, uz ko A.Rāviņš
atbildēja, ka grūtā ceļā ir panākts kompromiss starp pilsētas
interesēm un uzņēmēja interesēm. «Mums kā pilsētu interesē
apsaimniekota teritorija, jaunas, konkurētspējīgas darbavietas.
Nevar noliegt, ka mūs interesē arī tas, vai šī ēka būtu pieņemama –
tā bija gan ar centra «Rimi» lielveikalu, gan ar tirdzniecības
centru «Valdeka». Jāsaprot, ka pilsētas ainavas veidošana nav
īstermiņa, bet gan ilgtermiņa darbs, tādēļ mēs noraidījām pirmās
attīstītāju skices. Šobrīd mums vairs nav juridisku argumentu, lai
atteiktu uzņēmējiem būvēt lielveikalu.»

Kā pēc pasākuma atzina jelgavnieks Kristiāns Murāns, viņš par to
uzzinājis internetā un izmantojis iespēju, lai pajautātu sev
interesējošus jautājumus. «Domāju, ka nākotnē ir jāorganizē vēl
šādi pasākumi, jo tie ļauj klātienē saņemt atbildes uz tiem
jautājumiem, kuri katram ir aktuāli,» tā apmeklētājs.

Pasākums tika realizēts biedrības «Jelgavas nacionālo kultūras
biedrību asociācija» projekta «Iesaisties!» (līg.Nr.
2016.LV/NVOF/PSA/045/38) ietvaros, kas tiek īstenots «NVO fonds»
programmā. Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas
fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Kopumā caur projektā
plānotajām aktivitātēm tiek veicināta sabiedrības informēšana un
izglītošana par līdzdalības nozīmi un iespējām, kā arī rosināta
līdzdalība lēmumu pieņemšanas un politikas plānošanas procesos.

Foto: Austris Auziņš