Šodien vēl līdz pulksten 17 «Statoil» degvielas uzpildes stacijā Brīvības bulvārī autovadītāji var izmērīt iemigšanas risku. Nepilnās trijās stundās šo iespēju izmantojuši jau pieci šoferi.
Sintija Čepanone
«Mērījums parādīja, ka esot noguris un man pastāv iemigšanas risks, kaut arī pagājušajā miegs bija labs, arī tam atvēlētais laiks – pietiekams. Turklāt šodien esmu nobraucis tikai divas stundas!» saka šoferis Nauris. Viņš ir viens no tiem autovadītājiem, kas šodien piekrita piedalīties pētījumā.
Kā stāsta pētījuma veicējs, fiziologs un Rīgas Stradiņa universitātes docents Leons Blumfelds, pētījuma laikā, kas ilgst 11 minūtes, netiek mērīts cilvēka nogurums, bet gan iemigšanas risks. «Tās ir divas ļoti atšķirīgas lietas – katram taču nācies piedzīvot situāciju, kad pēc darba mājās pārnāk noguris, tūdaļ iekrīt gultā, taču iemigt nevar. Šajā gadījumā iemigšanas riska nav,» tā viņš, atklājot, ka iemigšanas risks atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp tā, cik stundu gulēts ne tikai iepriekšējā naktī, bet ikdienā kopumā, cik kvalitatīvs miegs bijis. Arī no diennakts laika atkarīgs iemigšanas riska lielums. «Ļoti daudziem uzkrājas tā sauktie miega parādi – vienai naktij «nozog» divas stundiņas, otrai, un tādējādi cilvēka iemigšanas risks palielinās,» tā viņš. Taujāts, cik lielā mērā šim riskam pakļauti jelgavnieki, kas šodien piekrituši piedalīties pētījumā, L.Blumfelds neatklāj, vien nosaka, ka cilvēki bijuši dažādi – gan ar iemigšanas risku, gan bez tā.
Tā, piemēram, autovadītājs Artūrs stāsta, ka pagājušajā naktī gulējis apmēram deviņas stundas un šodien jūtas mundrs. Arī pētījums apliecinājis, ka iemigšanas riska viņam neesot. «Autovadītāja apliecība man ir septiņus gadus. Reti, bet, jāatzīst, tomēr arī man ir gadījies pie stūres sēsties tad, kad jūtos noguris, kad gulētas tikai pāris stundas. Taču, par laimi, tas nav radījis nopietnas sekas,» tā Artūrs.
Iemigšanas risku šodien autovadītāji var pārbaudīt līdz pulksten 17 degvielas uzpildes stacijā «Statoil» Brīvības bulvārī. Latvijas Samariešu apvienības pārstāve spriež, ka kopumā šodien Jelgavā varētu pārbaudīt ap desmit autovadītāju.
Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā pētījumā piedalījās vairāk nekā 120 autovadītāju, trešdaļai no tiem tika konstatēts paaugstināts vai pat ļoti paaugstināts iemigšanas risks
CSDD atgādina, ka neizgulējies un noguris autovadītājs reaģē lēnāk, nespēj laikus pieņemt lēmumu vai pat uz vairākām sekundēm iesnaužas. Šāds stāvoklis bīstamības ziņā tiek pielīdzināts braukšanai alkohola reibumā. Noguruma sekas pie auto stūres diemžēl ir ļoti traģiskas – nobraukšana no ceļa, grāvis, kūleņi, ieskriešana stabā vai frontālās sadursmes. Šādas avārijas Latvijā nav retums. Kā liecina statistika, apmēram puse avāriju, kurās iet bojā autovadītāji un pasažieri, ir tādi negadījumi, kuros iesaistīts viens transportlīdzeklis. Negadījumu iemesli ir kā ātrums, neuzmanība, tā arī nogurums, kurš ir visgrūtāk pierādāmais fakts.
Komentējot pētījuma rezultātus visā Latvijā kopumā L.Blumfelds norāda: «Mērījuma laikā, kas ilgst 11 minūtes, atsevišķi autovadītāji pat vairākas reizes piedzīvoja tā dēvēto sekundes miegu. Tas liek secināt, ka daļa cilvēku pie stūres sēžas tik neizgulējušies, noguruši, ka viņu fizioloģiskais stāvoklis apdraud kā paša, tā arī citu satiksmes dalībnieku drošību.» Viņš atgādina, ka pētījums ir brīvprātīgs un anonīms. Tā nolūks ir noteikt autovadītāju noguruma pakāpi. Mērījumus veic speciālisti fiziologi, kuri izmanto unikālu, ne vien Latvijā, bet visā Austrumeiropā vienīgo aparatūru, ar kuras palīdzību tiek reģistrētas acu zīlīšu spontānās svārstības.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %