Atklāts jauns mērinstruments autovadītājiem – Egometrs. Tas ļauj katram individuāli noteikt savu autovadītāja portretu un sniedz precīzus ieteikumus, kam jāpievērš uzmanība, lai tuvotos ideāla autovadītāja statusam.
Ilze Knusle-Jankevica
Atklāts jauns mērinstruments autovadītājiem – Egometrs. Tas ļauj katram individuāli noteikt savu autovadītāja portretu un sniedz precīzus ieteikumus, kam jāpievērš uzmanība, lai tuvotos ideāla autovadītāja statusam. Projekta pārstāvis Ģirts Avotiņš informē, ka jaunais rīks izveidots SEB bankas akcijas «Braucam tuvāk ideālam!» ietvaros. Jaunais tests nomēra pašu galveno – autovadītāju un viņa psiholoģisko portretu. Tas autobraucējiem pavisam ātri ļauj noskaidrot, cik Agresīvi, Uzticami, Tramīgi vai Emocionāli tie ir un cik liels ir vieglprātības līmenis. To Egometrs mēra atsevišķi, jo vieglprātība spēj novest postā pat prasmīgu autovadītāju. Tests pieejams mājas lapā www.egometrs.lv.
Jāpiebilst, ka akcijas ietvaros tika izveidots arī Latvijas autovadītāju psiholoģiskais portrets – šī pētījuma autori ir Daina Voita un Viktorija Perepjolkina no RPIVA Psiholoģijas pētniecības institūta un Arnis Kaktiņš no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS.
Kāds ir Latvijas autobraucējs? Latvijas ierindas autobraucējs, vadot automašīnu, regulāri aizdomājas un tai pat laikā aktīvi izmanto mobilo telefonu. Viņš ir visai nepacietīgs un pat nervozs, ja satiksme neplūst raiti. Tomēr viņš ietur drošu distanci, cenšas neapšļakstīt kājāmgājējus un nav pārgalvīgs – izvairās no riskantiem manevriem un nemetas apdzīt citus, ja nav par to pārliecināts. Dažreiz viņš pie stūres sēžas pārguris un brauciena laikā cenšas atrast dažādas automašīnas salonā novietotas lietas, kā arī nežēlo epitetus citiem vadītājiem, kuri to netīši kavē. Lai netiktu aplaimots ar tiem pats, viņš reizēm turas tuvāk brauktuves labajai malai un palīdz citiem autovadītājiem, piemēram, palaižot tos pat tad, kad to varētu arī nedarīt.
Izvērtējot aptaujas rezultātus, atklājās, ka vairāk nekā puse Latvijas autovadītāju gandrīz vienlīdzīgās daļās sevi vērtē kā piesardzīgā jeb tramīgā un uzticamā tipa pārstāvjus. Toties atlikušie autovadītāji līdzīgās daļās pieder pie agresīvā, emocionālā un vieglprātīgā tipa autovadītāju grupām. Savukārt, salīdzinot vīriešu un sieviešu braukšanas ieradumus, redzams, ka Latvijā vīrieši brauc agresīvāk, viņus vairāk ietekmē garastāvoklis un viņu braukšanas stils ir vieglprātīgāks. Tai pat laikā pretēji vispārpieņemtajiem stereotipiem, vīrieši kā autovadītāji ir pieklājīgāki un uzticamāki, bet sievietes ir piesardzīgākas. Bet uzticama un atbildīga braukšana ir saistīta tikai ar autovadītāja braukšanas pieredzi un to būtiski neietekmē ne autovadītāja vecums, ne dzimums vai raksturs.
18.4 °C,
2 m/s,
91.1 % 
18.4 °C,
2 m/s,
91.1 %