-6.5 °C, 1.1 m/s, 90.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIzrāda cieņu genocīda upuriem; fotogrāfijās rāda seno Jelgavu
Izrāda cieņu genocīda upuriem; fotogrāfijās rāda seno Jelgavu
14/06/2011

Noliekot ziedus, šodien Svētbirzē godināti Komunistiskā genocīda upuri, tādējādi atceroties traģiskos notikumus, kas risinājās pirms 70 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju. Bet, lai atcerētos pilsētas vēsturi, pēc piemiņas brīža pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja atklāta izstāde «Atcerēsimies…», kurā fotogrāfijās var skatīt Jelgavu pirms un pēc 1944. gada. Izstāde pie muzeja būs apskatāma vēl dažas dienas, bet vēlāk, līdz jūnija beigām, bez maksas muzeja 1. stāvā.  

Ritma Gaidamoviča

Noliekot ziedus, šodien
Svētbirzē godināti Komunistiskā genocīda upuri, tādējādi atceroties
traģiskos notikumus, kas risinājās pirms 70 gadiem naktī no 13. uz
14. jūniju. Bet, lai atcerētos pilsētas vēsturi, pēc piemiņas brīža
pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja atklāta
izstāde «Atcerēsimies…», kurā fotogrāfijās var skatīt Jelgavu
pirms un pēc 1944. gada. Izstāde pie muzeja būs apskatāma vēl dažas
dienas, bet vēlāk, līdz jūnija beigām, bez maksas muzeja 1.
stāvā.  

Uz piemiņas brīdi Svētbirzē šodien
pulcējās vairāk nekā simts Jelgavas un tuvāko novadu iedzīvotāji,
galvenokārt sirmgalvji, kuri vai nu paši bijuši izsūtīti uz
Sibīriju un pēc daudziem gadiem atgriezušies Latvijā, vai izsūtīti
tika viņu radinieki. 14. jūnijs pirms 70 gadiem ir diena, kad no
Latvijas tika izvesti 15 424 cilvēki, tostarp ap 4000 bērni
līdz 16 gadu vecumam, kuru starpā bija arī šodien Svētbirzē
sanākušie.

Klātesošos uzrunāja Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš, augstu novērtējot sirmgalvju, kuri
bija izsūtīti, izturību. «Jūs esat daudz piedzīvojuši, un ceru, ka
mācīsiet mums, kādiem mums jābūt turpmāk. Esiet stipri, audziniet
un veidojiet arī mūs stiprus,» tā A.Rāviņš, noliecot galvu cilvēku
priekšā, kuri izcieta grūtības un atgriezās tēvzemē. Piemiņas brīža
dalībniekiem uzrunu teica arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs
Ziedonis Caune, Ozolnieku novada priekšsēdētāja vietnieks Jānis
Vīgants, kā arī politiski represēto biedrības «Staburadze»
priekšsēdētāja Valda Dzintare.

Izrādot cieņu Jelgavas vēsturei pirms un
pēc 1944. gada, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā jaunu
izstādi sarūpējis muzejs – «Atcerēsimies…». Jāatzīst, tā ne
vienam vien pavecākam jelgavniekam, kurš piedalījās izstādes
atklāšanā, atsauca atmiņā daudzus notikumus. «Jā, šis muzejs nebija
tik ļoti apmeklēts, jo atradās mazliet ārā no centra», «Jelgavas
Latviešu biedrībai bija savs nams, turklāt tik skaists», «Katoļu
iela izskatījās pavisam citādāka», «Paskaties, cik skaists izskatās
tirgus laukums» – šādas un līdzīgas domas izskanēja izstādes
atklāšanā. «Jā, vecā Jelgava bija daudz skaistāka, žēl, ka to vairs
mēs redzam tikai fotogrāfijās. Atceros, kā mēs ar draudzeni ik
vakaru gājām pa Lielo ielu pastaigāties līdz tiltam, tā bija
jauniešu iepazīšanās vieta. Skaists bija Kurzemes provinces muzejs
Driksas ielas krastā,» atmiņās dalās Vija Dziedātāja. Atmiņas līdz
ar šo izstādi uzjundītas arī viņas brālim Vidvuldam Vīksnam, kurš
Latvijā no Vācijas atgriezās 2009. gadā. «Šī izstāde atsauc atmiņā
pazīstamas ielas, pa kurām savulaik staigāts, skaistās ēkas. Tagad
no tā visa nekā nav, apkārt tik vien bloka daudzstāvu mājas,» tā
V.Vīksna, piebilstot, ka viņš pats mācījies «Academia Petrina».
 

Izstādē attēlos var redzēt, kā Jelgava
izskatījās no 1939. līdz 1944. gada jūlijam, kad no Zemgales pērles
– Jelgavas – pāri nebija palicis gandrīz nekas, uzzināt par dzīvi
padomju gados un pēdējā desmitgadē.

Dažas dienas izstāde būs skatāma pie
muzeja, bet vēlāk – muzeja 1. stāvā. Izstāde interesentiem ir bez
maksas.

Foto: Ivars Veiliņš