Noliekot ziedus, šodien Svētbirzē godināti Komunistiskā genocīda upuri, tādējādi atceroties traģiskos notikumus, kas risinājās pirms 70 gadiem naktī no 13. uz 14. jūniju. Bet, lai atcerētos pilsētas vēsturi, pēc piemiņas brīža pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja atklāta izstāde «Atcerēsimies…», kurā fotogrāfijās var skatīt Jelgavu pirms un pēc 1944. gada. Izstāde pie muzeja būs apskatāma vēl dažas dienas, bet vēlāk, līdz jūnija beigām, bez maksas muzeja 1. stāvā.
Ritma Gaidamoviča
Uz piemiņas brīdi Svētbirzē šodien pulcējās vairāk nekā simts Jelgavas un tuvāko novadu iedzīvotāji, galvenokārt sirmgalvji, kuri vai nu paši bijuši izsūtīti uz Sibīriju un pēc daudziem gadiem atgriezušies Latvijā, vai izsūtīti tika viņu radinieki. 14. jūnijs pirms 70 gadiem ir diena, kad no Latvijas tika izvesti 15 424 cilvēki, tostarp ap 4000 bērni līdz 16 gadu vecumam, kuru starpā bija arī šodien Svētbirzē sanākušie.
Klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, augstu novērtējot sirmgalvju, kuri bija izsūtīti, izturību. «Jūs esat daudz piedzīvojuši, un ceru, ka mācīsiet mums, kādiem mums jābūt turpmāk. Esiet stipri, audziniet un veidojiet arī mūs stiprus,» tā A.Rāviņš, noliecot galvu cilvēku priekšā, kuri izcieta grūtības un atgriezās tēvzemē. Piemiņas brīža dalībniekiem uzrunu teica arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Ozolnieku novada priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants, kā arī politiski represēto biedrības «Staburadze» priekšsēdētāja Valda Dzintare.
Izrādot cieņu Jelgavas vēsturei pirms un pēc 1944. gada, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā jaunu izstādi sarūpējis muzejs – «Atcerēsimies…». Jāatzīst, tā ne vienam vien pavecākam jelgavniekam, kurš piedalījās izstādes atklāšanā, atsauca atmiņā daudzus notikumus. «Jā, šis muzejs nebija tik ļoti apmeklēts, jo atradās mazliet ārā no centra», «Jelgavas Latviešu biedrībai bija savs nams, turklāt tik skaists», «Katoļu iela izskatījās pavisam citādāka», «Paskaties, cik skaists izskatās tirgus laukums» – šādas un līdzīgas domas izskanēja izstādes atklāšanā. «Jā, vecā Jelgava bija daudz skaistāka, žēl, ka to vairs mēs redzam tikai fotogrāfijās. Atceros, kā mēs ar draudzeni ik vakaru gājām pa Lielo ielu pastaigāties līdz tiltam, tā bija jauniešu iepazīšanās vieta. Skaists bija Kurzemes provinces muzejs Driksas ielas krastā,» atmiņās dalās Vija Dziedātāja. Atmiņas līdz ar šo izstādi uzjundītas arī viņas brālim Vidvuldam Vīksnam, kurš Latvijā no Vācijas atgriezās 2009. gadā. «Šī izstāde atsauc atmiņā pazīstamas ielas, pa kurām savulaik staigāts, skaistās ēkas. Tagad no tā visa nekā nav, apkārt tik vien bloka daudzstāvu mājas,» tā V.Vīksna, piebilstot, ka viņš pats mācījies «Academia Petrina».
Izstādē attēlos var redzēt, kā Jelgava izskatījās no 1939. līdz 1944. gada jūlijam, kad no Zemgales pērles – Jelgavas – pāri nebija palicis gandrīz nekas, uzzināt par dzīvi padomju gados un pēdējā desmitgadē.
Dažas dienas izstāde būs skatāma pie muzeja, bet vēlāk – muzeja 1. stāvā. Izstāde interesentiem ir bez maksas.
Foto: Ivars Veiliņš