Iestājoties siltajam laikam, arvien vairāk cilvēki savu brīvo laiku pavada pie dabas, kurinot ugunskurus, vai grilējot gaļu, kā arī grilējot to uz daudzdzīvokļu namu balkoniem. Grila lietošana uz daudzdzīvokļu māju balkona Jelgavas pašvaldības saistošos noteikumos nav aizliegta, bet noteikti vajadzētu ņemt vērā kaimiņu iebildumus, ja tādi tiek izteikti.
Sandra Reksce, Jelgavas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste-juriste
Nereti gadās, ka grills tiek lietots meža apkārtnē, piemēram, RAF dzīvojamā masīva mežā. Šādā gadījumā vajadzētu vadīties pēc 17.02.2004. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 82 «Ugunsdrošības noteikumi», kā arī pēc Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 57 «Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība», kas paredz aizliegumu kurināt ugunskuru vai veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, mežos un 50 metros piegulošā joslā ap tiem ugunsbīstamajā periodā.
Valsts meža dienests 28. aprīlī ir izsludinājis meža ugunsnedrošo periodu. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina ugunsdrošības prasības mežā. Meža uguns nedrošajā laikposmā Valsts meža dienesta darbinieki dežūrē ugunsnovērošanas torņos, lai laikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur, iespējams, ir izcēlies meža ugunsgrēks. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.
Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 28. aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Uzturoties mežos un purvos aizliegts: nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus; kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas; braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem.
Pirmo meža ugunsgrēku iemesls parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos lielākoties bojā iet jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants paredz atbildību par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu, šādā gadījumā tiek uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 20 līdz 200 latiem, juridiskām personām – no 200 līdz 1000 latiem. Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 300 latiem, juridiskajām personām – no 1000 līdz 3000 latiem.
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %