25.8 °C, 4.7 m/s, 45.2 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaIzsoļu vietās spraigās cīņas nomainījis panīkums
Izsoļu vietās spraigās cīņas nomainījis panīkums
23/11/2008

Ja tev ir nauda un azarts, ir grūti iedomāties vēl labāku īpašuma iegādes veidu kā izsoli. Turklāt apstāklis, ka, pirmo reizi neveiksmīgi beidzoties izsolei, atkārtoti otrajā un trešajā reizē īpašuma sākuma cena tiek būtiski samazināta, izsoli vērš vēl jo pievilcīgāku. Tiesa, fakts, ka izsoļu rīkotājiem aizvien grūtāk izdodas noorganizēt patiesi veiksmīgas izsoles un nereti no šīs idejas nākas pat atteikties uz nenoteiktu laiku, kārtējo reizi apliecina skaudro patiesību – ekonomiskā krīze skar vai katru nozari, arī izsoles. «Jelgavas Vēstnesis» uzrunā divus galvenos izsoļu organizatorus – pašvaldību un tiesu izpildītājus, lai noskaidrotu, kāda šobrīd ir iedzīvotāju interese par objektiem, ko izdodas pārdot un kas ir tā kustamā un nekustamā manta, kas izsolē nonāk.

Zane Auziņa
Ja tev ir nauda un azarts,
ir grūti iedomāties vēl labāku īpašuma iegādes veidu kā izsoli.
Turklāt apstāklis, ka, pirmo reizi neveiksmīgi beidzoties izsolei,
atkārtoti otrajā un trešajā reizē īpašuma sākuma cena tiek būtiski
samazināta, izsoli vērš vēl jo pievilcīgāku. Tiesa, fakts, ka
izsoļu rīkotājiem aizvien grūtāk izdodas noorganizēt patiesi
veiksmīgas izsoles un nereti no šīs idejas nākas pat atteikties uz
nenoteiktu laiku, kārtējo reizi apliecina skaudro patiesību –
ekonomiskā krīze skar vai katru nozari, arī izsoles. «Jelgavas
Vēstnesis» uzrunā divus galvenos izsoļu organizatorus – pašvaldību
un tiesu izpildītājus, lai noskaidrotu, kāda šobrīd ir iedzīvotāju
interese par objektiem, ko izdodas pārdot un kas ir tā kustamā un
nekustamā manta, kas izsolē nonāk.
 
«Šobrīd ar izsolēm nenotiek nekas – objektam tās sludinām pa
divām, trijām reizēm, bet bez rezultāta. Tāpat kā cilvēki nepērk
nekustamos īpašumus «parastajā» veidā, viņi neinteresējas arī par
pašvaldības organizētajām izsolēm. Un ir pat tādi gadījumi, kad arī
it kā veiksmīgi nosolītais objekts pircēja maksātnespējas dēļ nonāk
atpakaļ mūsu īpašumā,» situāciju ar pašvaldības organizētajām
izsolēm raksturo Jelgavas domes izpilddirektora vietnieks
Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Vilis
Ļev­čenoks. 
Šogad pašvaldība ir sludinājusi sešas nekustamā īpašuma
izsoles. Piecos gadījumos pašvaldība vēlējās izsolē pārdot zemi,
bet vienā – zemi un ēku uz tās. Neviena no tām neizdevās. «Katram
no šiem īpašumiem jau izsludinātas divas izsoles, tagad daļa tiek
virzīta uz trešo. Saskaņā ar likumu otrajā izsolē īpašuma sākuma
cena ir noteikta par 20 procentiem zemāka, nekā pirmajā izsolē,
bet, ja arī otrā beidzas bez rezultātiem, tiek sludināta trešā.
Tajā īpašuma sākuma cena tiek noteikta vai nu tāda pati, kā otrajā
izsolē, vai var būt vēl pazemināta. Ja arī trešā izsole beidzas bez
rezultātiem, īpašums paliek pašvaldības rīcībā. Tieši šāds
scenārijs, šķiet, īstenosies ar visiem objektiem, ko šogad esam
virzījuši uz izsoli» stāsta V.Ļevčenoks. 
Par sviestmaizi 
īpašums netiek atdots
Izsoles sākuma cenu nosaka vērtētāji. Tā ir atbilstoša
reālajai tirgus situācijai, ar ko gan dažkārt nav mierā
pretendenti. «Jāatzīst, ka cilvēkiem ir dīvains priekšstats par
pašvaldības īpašumiem. Ja kāds jūt, ka pašvaldība kādu īpašumu
vēlas iegādāties savu funkciju nodrošināšanai, tad īpašnieks nosaka
neadekvāti augstu cenu. Savukārt, ja kāds vēlas iegādāties
pašvaldības īpašumu, tad uzskata, ka tam jābūt par pusvelti. Tas ir
absurds, taču daudzi patiesi tā domā, tādēļ ar pašvaldības īpašumu
iegādi vai realizāciju neveicas tik raiti, kā varētu vēlēties. Taču
fakts ir arī tas, ka, piemēram, zeme, kas, beidzoties
privatizācijai, ir palikusi pašvaldības īpašumā, mums nāk tikai par
labu. Mēs neesam ieinteresēti no tās par katru cenu atbrīvoties un
uz smieklīgiem noteikumiem negatavojamies to pārdot, tādēļ
visticamāk, ka šī zeme paliks pašvaldības īpašumā,» skaidro
pašvaldības izpilddirektora vietnieks. 
Solīšana vairs nevedas tik raiti, kā pirms gada
Taču tas, ka izsoles neizdodas, galvenokārt tomēr tiek
skaidrots ar vispārējo ekonomisko situāciju. «Protams, mums
netrūkst arī veiksmīgu izsoļu piemēri. Šķiet, pats veiksmīgākais
piemērs ir šobrīd jau renovētā daudzdzīvokļu māja Tērvetes ielā, ko
mēs pārdevām kā nepabeigtu jaunbūvi. Ja nemaldos, toreiz ēkas
sākuma cena bija noteikta 160 tūkstošu latu apmērā, bet,
pateicoties lielai attīstītāju interesei, par šo objektu notika
sīva cīņa. Rezultātā to nosolīja par vairāk nekā trīs reizes
augstāku cenu – 500 tūkstošiem latu. Pirms dažiem gadiem arī citas
izsoles bija veiksmīgas, taču pašreizējā situācijā nevaram cerēt uz
ko līdzīgu,» spriež V.Ļevčenoks. Viņš atklāj, ka viens no
«smagākajiem» objektiem, ko pašvaldība decembrī virza jau uz trešo
izsoli, ir ēka Mātera ielā 35a. Kaut arī ēka atrodas it kā labā
vietā, acīmredzot pircēju maciņi šobrīd ir pārāk plāni šādiem
projektiem. «Ja tā būtu bijusi dzīvokļu māja, iespējams, meklētu
risinājumus tās savešanai kārtībā – pašvaldībai trūkst dzīvokļu.
Taču ēka Mātera ielā vienmēr ir bijusi sabiedriskā ēka, tādēļ tās
pielāgošana dzīvojamās mājas standartam ir pārāk sarežģīta. Ceram
uz trešo izsoli, kas notiks jau decembrī,» noteic
V.Ļevčenoks. 
Drošības maksa pasargā no vieglprātīgiem 
Pašvaldība arī kliedē mītu, ka izsolēs var piedalīties tikai
kāda noteikta sabiedrības daļa. Izsolē var piedalīties ikviens
Latvijas pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs, tāpat kā izsolēs
var piedalīties Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Vienīgais nosacījums
–  ir jābūt maksātspējīgam un maksātspēja jāpierāda ar
oficiālām izziņām. Dalībniekiem iepriekš jāreģistrējas izsolei un
jāiemaksā drošības nauda 10 procentu apmērā no īpašuma vērtības.
Nosolot īpašumu, izsoles uzvarētājam piecu dienu laikā ir jāiemaksā
summa, ko veido starpība starp 10 procentiem no nosolītās cenas un
drošības naudas. Atlikušos 90 procentus no nosolītās maksas
uzvarētājs var atmaksāt atbilstoši privatizācijas komisijā
apstiprinātajam grafikam. Tas var būt termiņš uz laiku līdz pieciem
gadiem ar sešu procentu likmi gadā. «Izsoļu dalībnieki, kas
neuzvarēja, iemaksāto drošības naudu saņem atpakaļ. Savukārt, ja
izsoles uzvarētājs pēkšņi pārdomā un atsakās no tiesībām uz
īpašumu, viņa iemaksātā drošības nauda atlīdzināta netiek,» uzsver
V.Ļevčenoks, skaidrojot, ka šādi noteikumi  organizatorus
pasargā no pārāk vieglprātīgiem dalībniekiem. 
Pārvērtēt maciņa 
biezumu nav izdevīgi
Tāpat pašvaldība neatmaksā arī jaunā īpašnieka samaksāto naudu
gadījumā, ja viņš no īpašuma atsakās vēlāk. «Salīdzinoši nesen bija
gadījums, kad izsoles uzvarētājs, kurš bija regulāri veicis visus
maksājumus, pēkšņi atzina, ka turpmāk saistības izpildīt nespēj.
Šis īpašums pārgāja atpakaļ pašvaldības īpašumā, bet pircējs bija
spiests zaudēt gan iemaksātos 10 procentus no īpašuma vērtības, gan
arī to daļu, ko bija maksājis vēlāk,» skaidro
V.Ļevčenoks. 
Vērojot šā brīža situāciju, viņš atzīst, ka, visticamāk, arī
turpmākajos gados izsoles notiks smagi. «Kamēr cilvēku prātos
dzīvos krīze un maciņš būs tukšs, izsoles nīkuļos. Tas varētu
mainīties pēc pāris gadiem,» tā pašvaldības izpilddirektora
vietnieks.