Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Agrāk bērnus uz laiku varēja atstāt ģimenes centrā
«Palēciens», kurš nu mainījis darbības profilu un nosaukumu. «Kad
pirms četriem gadiem dibinājām «Palēcienu», piedāvājumā iekļāvām
arī šādu pakalpojumu – bērnu pieskatīšana uz laiku, dažām stundām
dienā, mūsu telpās. Tieši tādu to arī gribējām – nevis bērnudārzu,
bet kā ātrās palīdzības variantu, kur vecāki savus mazuļus var
atstāt neregulāri uz dažām stundām dienā,» stāsta «Palēciena»
vadītāja Guna Salcēviča, piebilstot, ka šo pakalpojumu drīzāk
varētu nosaukt par rotaļu istabu, kurā bērns pavada laiku kāda
pieaugušā uzraudzībā. Tomēr nu jau gadu šis pakalpojums netiek
piedāvāts. Kāpēc? «Nebija pieprasījuma,» nosaka G.Salcēviča,
piebilstot, ka laiks rāda – lēmums bijis pareizs. «Pa visu šo
laiku, kopš bērnu pieskatīšana vairs netiek piedāvāta, ir saņemts
viens divi zvani ar jautājumu, vai pie mums var uz laiku atstāt
bērnu.»

Pārorientējot darbības profilu, «Palēciens», kura jaunais
nosaukums ir «Zelta aplis», vairāk akcentē nodarbības bērniem ar
vai bez vecākiem. Mazākajiem tiek piedāvāts apmeklēt tā saucamo
bēbīšu skolu, kurā mazuļi līdz gada vecumam darbojas kopā ar
vecākiem, apgūstot pamatiemaņas. Turklāt, augot pieprasījumam,
nodarbības notiek arī krievu valodā. Nodarbības kā galvenais
akcents ir arī citos bērnu centros – nevienā no tiem tikai bērnu
pieskatīšana netiek piedāvāta.

 

Septembra sākumā darbību sāka arī bērnu rotaļu istaba «Bitītes
darbnīca». Tajā tiek piedāvātas nodarbības bērniem, kuri neapmeklē
bērnudārzu. «Tas nav pieskatīšanas centrs, bet mazo bērnu skola,
kurā mazie kopā ar vecākiem dara dažādas interesantas lietas,»
stāsta projekta vadītāja Aiga Volkova. Lai gan esot arī tādi
divgadnieki un trīsgadnieki, kuri darbojas patstāvīgi, bez vecāku
klātbūtnes, lielākoties mazuļus pavada mammas un darbojas kopā ar
bērnu – zīmē, līmē, krāso, dzied, iet rotaļās. «Tas vairāk ir kā
stimuls vecākiem darboties ar mazo, jo no pieredzes zinu, ka
dažkārt, arī mājās sēžot, gadās noslinkot un ar bērnu
nepadarboties,» tā A.Volkova. Viņa gan piebilst, ka nākotnē varbūt
tiks piedāvāta arī bērnu pieskatīšana, jo projektā tas esot
paredzēts, bet, vai tas tiešām būs un kad, viņa pateikt
nevar. 

Samērā jauns ir biedrības «Saules skola» izveidotais bērnu
attīstības centrs «Čaumala», kurā notiek nodarbības bērniem no
viena līdz piecu gadu vecumam. «Mazo bērnu grupa, kurā uzņemam
vienu divus gadus vecus mazuļus, ir domāta tiem bērniem, kuri
ikdienā dzīvo mājās un kuriem pietrūkst sabiedrības. Viņi uz
nodarbībām nāk vienu divas reizes nedēļā, tomēr negribu to saukt
par pieskatīšanas centru, jo orientējamies uz to, lai bērniņi pie
mums paliktu pusi dienas, dienu – cik katram vajadzīgs,» stāsta
biedrības «Saules skola» vadītāja Iveta Pavziniuka. Paaugoties
čaumalēni varēs pāriet uz Saules skolu, kurā izglītojas bērni no
trīs gadu vecuma. Plānots, ka nākamgad Saules skola jau būs
akreditēta pirmsskolas izglītības iestāde, kurā bērniem tiks
piedāvāta cita veida izglītība. «Pati esmu mamma – sapratu, ka
savam bērnam gribētu sniegt citādāku izglītību, nekā piedāvā
tradicionālie bērnudārzi. Tāpēc kopā ar domubiedriem izveidojām
biedrību un bērnu attīstības centru, kurā uzsvars tiek likts uz
inteliģentu, fizisku, arī garīgu un sociālu izglītību, kas balstās
uz humāno pedagoģiju un kultūras tradīcijām,» tā
I.Pavziniuka.

 

Uz jautājumu, vai nebaida, ka nebūs gribētāju, kas dārziņu
apmeklē, Iveta atbild noraidoši. Vairāku apstākļu dēļ tas nebaidot.
Pirmkārt, Jelgavā uz vietu bērnudārzā gaida ap 1000 bērnu, bet
Saules skola, maksimums, var uzņemt 60 bērnus. Otrkārt, daudziem
pievilcīgi varētu šķist tas, ka iestādi ir izveidojusi domubiedru
grupa, kas apliecinājusi savu vēlēšanos darboties, turklāt bērni
tiks mācīti pēc citas pieejas. Treškārt, plānots, ka no nākamā gada
dalības maksa būs mazāka – 60 lati mēnesī. Tā ir summa, kādu
vairumā Latvijas pašvaldību vecāki maksā, laižot bērnu pašvaldības
bērnudārzā. Jelgavā pašvaldības bērnudārzu audzēkņu vecāku
līdzmaksājums gan ir mazāks, jo jāsedz tikai izdevumi, kas saistīti
ar bērnu ēdināšanu. 

Jau vairākus gadus nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem, kuri
neapmeklē bērnudārzu, piedāvā bērnu un jauniešu centrs «Junda». Te
tiek gaidīti bērni vecumā no trīs līdz pieciem gadiem. «Bērni tiek
sadalīti pa vecuma grupām, un ar katru grupu strādā vairāki
pedagogi. Mazākajiem piedāvājam nodarbības, kas palīdz attīstīt
runu, pirkstiņdarbus, muzikālo audzināšanu, ritmiku un citas
kustību aktivitātes, savukārt vecākie bērni vairāk tiek gatavoti
skolai. Viņiem ir gan citas mācības, gan arī nodarbību atmosfēra
pielīdzināta skolai – bērni sēž pie galdiem, līdzīgi kā tas ir
skolā,» stāsta «Jundas» direktore Ilze Jaunzeme. Viņa norāda, ka
«Junda» var uzņemt 48 bērnus, bet interese par šīm nodarbībām
vienmēr bijusi liela. «Jelgavā ir gana daudz bērnu, kuri bērnudārzu
nepameklē, bet arī mājas bērniem ir svarīgi saturīgi pavadīt brīvo
laiku un komunicēt ar vienaudžiem,» teic «Jundas» direktore.

 

Iespējams, sabiedrība kļuvusi izglītotāka un vecāki daudz
vairāk rūpējas par to, lai viņu bērni pēc iespējas kvalitatīvāk
pavadītu laiku.

Apkopojot vecāku vēlmes, bērnu centru pārstāves norāda, ka
arvien izteiktāka kļūst tendence, ka vecāki vairs nevēlas bērnus
atstāt citam pieskatīšanai, bet gan ar mazo kopā kvalitatīvi
pavadīt laiku. Tāpat pieaug to ģimeņu skaits, kuras bērnu nelaiž
dārziņā un līdz pat skolai audzina mājās, un tieši šādas ģimenes
izrāda interesi par dažādām nodarbībām bērniem nepilnu darba dienu.
Tieši tāpēc Saules skola jau oktobrī plāno izveidot speciālu grupu,
kuras bērni nodarbības pameklē pēcpusdienās vai pievienojas
kolektīvam svētkos un apmeklē centra pasākumus. «Es ļoti cienu
ģimenes, kuras audzina bērnu mājās, bet vienā brīdī bērnam
ievajagas sabiedrību. Un tieši šādām ģimenēm mēs šo grupu
veidosim,» tā I.Pavziniuka. Viņa gan piebilst, ka šis pieskatīšanas
pakalpojums netiks organizēts tā, ka jebkurš vecāks jebkurā laikā
var atvest un atstāt savu bērnu. Tie būs noteikti laiki, kad notiks
nodarbības, uz kurām bērni nāks, bet viņi centrā nepavadīs visu
dienu. Vecāku interese par šo iespēju jau ir, tagad tikai atliek
gaidīt, kā realizēsies iecere.

 

 

Foto: Ivars Veiliņš