25.2 °C, 4.7 m/s, 47.2 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJ.Joņeva romāns «Jelgava 94» parādījies Jelgavas grāmatnīcās
J.Joņeva romāns «Jelgava 94» parādījies Jelgavas grāmatnīcās
12/03/2013

Dienasgaismu ieraudzījis un pilsētas grāmatnīcās jau nopērkams jelgavnieka Jāņa Joņeva pirmais romāns «Jelgava 94», kuru literatūrkritiķis Guntis Berelis nodēvējis par vienu no saviem šā gada gaidītākajiem literatūras notikumiem. Lai gan grāmatā aprakstītā Jelgavas vide joprojām ir atpazīstama un arī varoņiem katram ir prototipi vai pat vairāki, pats grāmatas autors saka: «Tas nav novadpētniecisks romāns par Jelgavu. Un galvenais varonis nav Jānis Joņevs.»

Nav nejaušība, ka grāmatas vāks atgādina metālistu kasetes
vāciņu – metāls ir mūzika, kuru klausās un ar kuru izaug
četrpadsmitgadīgais Jelgavas jaunietis Jānis un viņa draugi Nāve,
Zobis, Eva, Milēdija, Kristaps, Pūpols.

Stāsts sākas 1994. gada 5. aprīlī, kad kaut kur tālu aiz okeāna
nošāvās tā laika kulta grupas «Nirvana» līderis Kurts Kubeins. Tajā
mirklī Jāņa jeb draugu vidū dēvēta par Blondo galvā dzima apziņa,
ka viņš nav tāds kā citi, ka viņš ir citādāks. Šis sinhronā laika
paņēmiens atgādina ironijas pilno labirintu meistara Kurta
Vonnegūta romānu «Kaķa šūpulis». Un nebūtu jau arī nekāds brīnums,
jo J.Joņevs jau kopš skolas laikiem ir kaislīgs grāmatu lasītājs un
pats savas attiecības ar grāmatām dēvē par mazliet slimīgām. Lai
gan precīzu grāmatu skaitu, kas atrodas viņa grāmatu plauktā,
autors nosaukt nevar, viņš gandrīz piekrīt eksperimentam: skolas
laikā viņam bija ap 300 kasešu kolekcija un viņš visas zināja no
galvas, tāpēc draugi Jāni bieži pārbaudīja, uztinot uz visu kādu no
kasetēm un uzminot, kas tas ir. Es viņam piedāvāju atkārtot šo
eksperimentu ar viņa grāmatu plaukta saturu.

Romāns nav nedz vēsturisks, nedz autobiogrāfisks, bet daļa
patiesības tajā ir. Vispirms jau patiess ir pats galvenais varonis
savās izjūtās un domās – viņa spriedumi veidoti jauniešiem
raksturīgajos kontrastos, domas bieži mainās un ir pretrunīgas.
Šķiet, ka Blondajam viss ir melns vai balts – vidusceļa nav. Ja
klausās mūziku, tad no visas sirds, pat dodoties uz nepazīstamo
pilsētu Rīgu un meklējot mistisku «Biržu», kur varēja iegādāties
kasešu kopijas. Ja grib iederēties barā, tad gandrīz vai prāta
aptumsumā atrod konfliktu un pirmo reizi dabū pa degunu, lai nebūtu
vienīgais no kompānijas, kuru nekad neaiztiek. Ja alkst brīvības,
tad izdzer visu pieejamo alkoholu un izlec pa drauga dzīvokļa logu.
Ja atrod draugus, tad, viņaprāt, cietumniekus, kuri staigā ādas
jakās un braukā ar bembjiem.

Patiesa ir arī vide – Jelgava ar pusaudžu iecienītākajām
tikšanās vietām, alternatīvās kustības iedīgļiem kultūrvēsturiskajā
piemineklī «Villa Medem», Lielupes tiltu un Pils saliņu, akciju
Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanai, iekšpagalmiem,
dirstalu pie Blondā skolas, čigānu māju un iespēju tikt pie
narkotikām, kas beigās tomēr izrādās neiespējami. Starp citu,
J.Joņevs tolaik mācījās Jelgavas Valsts ģimnāzijā.

Patiesas ir arī laika liecības – domājams, tie, kuriem 1994.
gadā arī bija ap četrpadsmit, atceras gan kasetes, gan juppī
pulverīšus, ko, sajaucot ar ūdeni, iznāca limonāde, gan spēļmantiņu
striķītī jo-jo, gan saplēstos džinsus un rūtainos kreklus, gan
smagos šņorzābakus, gan garos matus, gan rakstīšanu uz skolas
soliem, gan «Merkuru», gan spēli akmens-šķēres-papīrītis. Tas viss
toreiz bija: bija arī tās kopā nākšanas, lai vienkārši pasēdētu uz
kādas daudzstāvenes jumta vai izdomātu, kur lai dabū, ko iedzert,
bija vākšanās bariņos un iešana uz disenēm, bija vēlmes būt
citādākam diktētas stila katastrofas, bija bara instinkta izaudzēti
mati, kas nemaz īsti nepiestāv, bija došanās uz kaimiņmiestiem
jaunā meklējumos, bija kautiņš ar katru, kas tika uzskatīts par
svešinieku teritorijā… Kad Jānim prasu, vai viņa romāns nav pārāk
atklāts un savā ziņā destruktīvs, lai būtu piemērots šodienas
četrpadsmitgadniekiem, autors atbild, ka grāmatā nav nekā tāda, ko
šodien jaunietis nezinātu. «Savādā kārtā tā it kā destruktīvā
mūzika, kur dzied par asinīm un pašnāvībām, atturēja no dzīšanās
pēc spožuma un virspusīgā. Tā filozofija, ko viņa mums iemācīja, ir
antikarjerisms, vēlme norobežoties no vispāratzītā, būtiskā
meklējumi, nevis virspusējā,» tā J.Joņevs, norādot, ka arī šodienas
jaunieši nebūt nav tik truli un viņu intereses ir visdažādākās.

J.Joņeva romāna «Jelgava 94» atvēršanas svētki notika 7. martā.
Tagad tā ir nopērkama arī Jelgavas grāmatnīcās, un tās cena ir
nepilni astoņi lati. Jāpiebilst, ka romāns ir iegādājams arī
izdevniecības mājas lapā www.apgadsmansards.lv – tur tās cena ir
pieci lati.

Foto: Kaspars Jēkabsons, macart.lv

 

Savās pārdomās par grāmatu dalās arī tvitera
lietotāji.

: Blogā: Jānis
Joņevs un grāmata «Jelgava 94». Stay brutal,
Jelgava!

: Mēs
bijām soli no izlaušanās un soli no atpakaļkritiena, to es skaidri
jutu. (Joņevs, Jelgava94)

«Jo miers taču ir tikai tad, kad
nav nekādu, vismaz ne tuvu izredžu.» /J.Joņevs,
Jelgava 94/

: Jānis Joņevs man
uzdāvināja divus neaizmirstamus vakarus, bērnības atmiņu
salidojumus. Stay brutal, vēzi!

: Pavisam nesen
vēroju Urbix no Huskvarn uz skatuves. Tik pat labs un degsmīgs, kā


ir 1 grāmata, kuru nopērku un izlasu līdz galam 12 stundu laikā.
Baidījos, ka neizlasot palaidīšu kaut ko garām uz visiem
laikiem

: Papildināju savu grāmatu krājumu
ar pašmāju piedzīvojumiem