Jelgavā ir vairāk nekā 600 sabiedrisku objektu – veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu, ārstu prakšu, viesnīcu –, kuriem, lai atskaņotu mūziku, nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Saskaņā ar autortiesību aizstāvju organizāciju datiem šobrīd tāda ir labi ja pusei, bet sodīti par to, ka nelikumīgi klausās mūziku, Jelgavā pērn ir vien trīs.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai gan autortiesību organizāciju pārstāvji pēdējā laikā ir sasparojušies un apņēmušies situāciju mainīt, arī uzņēmēji nav ar pliku roku ņemami un ir gatavi iesaistīties cīņā par taisnības meklējumiem. Vēl nesen plaši izskanēja diskusija par to, vai pasažieru pārvadātājiem nepieciešama licence, lai autobusā klausītos radio. Protams, pārvadātāji ir pret un norāda, ka tāpat viņiem nākas savilkt jostas un mazināt reisu skaitu, lai izdzīvotu, tāpēc par šādām licencēm nevar būt ne runas – tad no radio klausīšanās jāatsakās. Tomēr pārvadātāji nebūt nav vienīgie, uz ko autortiesību aizstāvju organizācijas «uzmetušas aci».
Naudu par mūzikas klausīšanos grib iekasēt arī no ražotnēm Mājas lapā www.muzikabiznesam.lv uzskaitītas vietas, kurām, lai atskaņotu mūziku, nepieciešama licence. Piemēram, izrādās, par mūzikas klausīšanos jāmaksā arī birojiem, darba vietām, ražotnēm. Te uzreiz loģisks ir jautājums: ja ir uzņēmums, kurš strādā, bet apmeklētājus nepieņem, tad arī vajag licenci, lai kabinetā klausītos radio? Un, ja kabinetā strādā viens cilvēks, ar ko tas atšķiras no radio klausīšanās mājās, kur reizēm var būt arī pieci un vairāk ģimenes locekļi? AKKA/LAA Komunikāciju daļas vadītājs Reinis Briģis skaidro: «Atbilde atrodama Autortiesību likuma «publiskā izpildījuma» definīcijā. «Ārpus ierastā ģimenes loka» ir kritērijs, kurš uzliek par pienākumu saņemt licenci mūzikas atskaņošanai darbavietās (birojos). Uzņēmuma telpas – darba kabinets – neatkarīgi no tajā strādājošo skaita nevar tikt uzskatītas par mūzikas darbu izmantojumu ģimenes lokā. Savukārt, ja pašnodarbinātā persona ģimenes lokā savās mājās ada zeķes un cimdus un klausās mūziku, licence, protams, nav nepieciešama. Tāpat, ja grāmatvede ir pašnodarbinātā persona, kura strādā savā dzīvoklī, licence nav vajadzīga.»
Tātad, uzņēmēji, uzmanieties un drīzumā gaidiet viesus, jo vismaz Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) darbinieki ir sākuši reidot pa iestādēm un pieprasīt iegādāties licenci. «No šī gada esam sākuši administrēt birojus un veicam aktīvu reģionu apsekošanu, tāpēc visticamāk, ka tuvākajā laikā Jelgavā tiks apzināti visi šie mazāk zināmie uzņēmumi,» norāda LaIPA Publiskošanas un reproducēšanas nodaļas vadītājs Artūrs Vītiņš.
Jāmaksā par kvadrātmetru un darbinieku skaitu Pamatkritērijs, no kura atkarīga AKKA/LAA licences cena, ir iestādes specifika un telpu platība. Tad jāskatās, vai šajās telpās paredzēts atskaņot radio, CD, TV vai uzstāsies grupa un cik bieži (cik reizes mēnesī) mūzika skanēs. Saskaņā ar AKKA/LAA noteiktajiem izcenojumiem, piemēram, ja kafejnīcā, kuras kopējā platība ir 100 kvadrātmetri un kura strādā katru dienu, tiek atskaņots radio, ierakstu mūzika, TV licence mēnesī izmaksā 13,20 latus (gadā – 158,40 latus). Savukārt veikalam vai klientu apkalpošanas zālei ar tādu pašu platību licences cena ir 100 lati gadā. Iestādēs, kurās ir noteikta ieejas maksa, kā autoratlīdzība tiek iekasēti noteikti procenti no ieņēmumiem par biļetēm, bet ne mazāk par noteikto minimumu, savukārt vienreizējiem pasākumiem ir noteikta konstanta summa, piemēram, ja bibliotēkā notiek literārs vakars, kurā ieeja ir bez maksas, un tajā tiek atskaņota mūzika, minimālā autoratlīdzības maksa ir četri lati.
Savukārt LaIPA licences cena balstās uz darbinieku skaitu uzņēmumā, kurā tiek atskaņota mūzika.
Jāpiebilst, ka mūziku bez maksas nedrīkst atskaņot arī sporta deju pasākumos, sporta spēļu starplaikos, aerobikas nodarbībās, tirgos, atrakciju un izklaides parkos, transporta līdzekļos.
Divu kungu kalpi? Autortiesību aizstāvji skaidro: LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības (blakustiesības), savukārt AKKA/LAA – tikai autoru tiesības, tāpēc atlīdzība par mūzikas atskaņošanu jāmaksā abām organizācijām.
Piemēram, par mūzikas atskaņošanu autobusā, kurā ir līdz 20 vietām, mēnesī jāmaksā 1,50 lati, bet, ja vietu ir vairāk nekā 20, – 1,70 lati. Jelgavas Autobusu parka rīcībā ir 28 autobusi ar vietu skaitu līdz 20 un 38 – ar vairāk nekā 20 vietām. Tas nozīmē – lai autobusos varētu skanēt radio, mēnesī vien būtu jāšķiras no 94,10 latiem, bet gadā – no 1129,20 latiem. Bet tas tikai AKKA/LAA. Savukārt LaIPA vēl būtu jāmaksā gadā 82,44 lati, pieņemot, ka uzņēmumā strādā 51 – 100 darbinieki.
Tieši fakts, ka par vienu un to pašu kāds vēlas iekasēt dubultā, visvairāk sadusmo uzņēmējus. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka neizpratni un diskusijas sabiedrībā izraisīja par precedentu nodēvētais Kurzemes apgabaltiesas lēmums par radio atskaņošanu kafejnīcā «Mūsmājas» Ventspilī – tā atcēla pirmās instances tiesas spriedumu par 500 latu naudas sodu, norādot, ka abas licences nav nepieciešamas, jo par darbu atskaņošanu maksā arī radio. Lai gan AKKA/LAA šo spriedumu apstrīd un sauc par nekorektu, tas devis arī Jelgavas uzņēmējiem drosmi cīnīties par savām tiesībām.
Jelgavā pērn sodīti trīs uzņēmumi Soda mēri par nelikumīgu mūzikas atskaņošanu noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā: par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Tieši par šī panta pārkāpšanu pērn Jelgavā sastādīti divi protokoli. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece informē, ka vienā gadījumā protokols sastādīts par mūzikas klausīšanos veikalā, bet otrā – par nelegālo kompaktdisku uzglabāšanu klubā. Protokoli nosūtīti izskatīšanai un soda piemērošanai VID.
Vēl 2011. gadā uzsākts kriminālprocess par autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu. Te vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām (30 000 latu).
Licence ir, pārliecības – nav LaIPA Jelgavā licences ir izsniegusi aptuveni 180 uzņēmumiem, bet AKKA/LAA – 150 licences. Tas gan nenozīmē, ka 330 uzņēmumiem ir licence, lai klausītos mūziku, jo kādam varbūt ir abas. «Licenci iegādājāmies apmēram pirms trim gadiem – tad mums bija citādāka darba forma, strādāja darbinieki, nāca klienti un skanēja radio, turklāt licence maksāja vien piecus latus gadā. Tagad mums tas patiesībā vairs nav aktuāli, tomēr nesen licenci pagarinājām – funkcionāri ir ļoti centīgi, un negribas ar viņiem strīdēties,» tā grāmatvedības pakalpojumu firmas «Agroekonoms» pārstāvis Dzintars. Arī «Kanclers Plus» īpašnieks Edmunds Barkāns norāda – tas, ka visos uzņēmuma veikalos iegādātas licences, ir autortiesību organizāciju pārstāvju nopelns: viņi bijuši tik uzstājīgi un kontrolējoši. «Vienmēr, kad grib ieviest maksu par to, par ko agrāk nebija jāmaksā, jārēķinās ar zināmu pretestību – arī par mūzikas atskaņošanu veikalos kādreiz nebija jāmaksā. Vienu laiku pat Latvijas Tirgotāju un ražotāju asociācijā varēja iegādāties speciālas kasetes, ko paši dēvējām par kosmisko mūziku, jo tai nebija vārdu un tā ātri apnika. Tagad galvenokārt atskaņojam Latvijas Radio 2. No vienas puses, mums ir svarīga pircēju labsajūta, ko fona mūzika tikai veicina, tāpēc licences ik gadu atjaunojam. Bet, no otras puses, ne jau valsts regulē licenču maksu. Saprotu, ka kontrolētājiem tā ir maizīte, bet…» tā E.Barkāns.
Jāpiebilst, ka Jelgavā licences izsniegtas mūzikas atskaņošanai kafejnīcās, restorānos, picērijās, spēļu zālēs, mūzikas klubos, naktsklubos, tirdzniecības zālēs, skaistumkopšanas salonos, frizētavās un citās klientu apkalpošanas zālēs, sporta klubos.
• Sporta un veselības klubi • Nakts, deju, mūzikas klubi • Kafejnīcas, bāri, restorāni • Veikali un lielveikali • Frizētavas, skaistumkopšanas saloni • Klientu apkalpošanas vietas • Biroji, darba vietas, ražotnes • Viesnīcas, viesu un atpūtas nami • Izstādes, gadatirgi, tirdziņi • Koncerti, kultūras pasākumi, festivāli • Sporta pasākumi
Avots: www.muzikabiznesam.lv
Viens no uzņēmumiem, kurš nav gatavs iegādāties vēl vienu licenci tikai tāpēc, ka pie viņiem bijis LaIPA pārstāvis, ir skaistumkopšanas salons «Rebeka». Uzņēmums šobrīd uzsācis saraksti ar organizāciju, lai noskaidrotu, cik likumīgas vispār ir tās prasības, un norāda: uzņēmums ir gatavs vērsties arī pie tiesībsarga un lūgt izskaidrot radušos situāciju.
Uzrunājot uzņēmumus, kuriem ir licence mūzikas atskaņošanai, galvenokārt tiešām nākas dzirdēt atbildi: «Ai, negribēju strīdēties ar viņiem.» Tomēr ne visi ir gatavi un spējīgi iegādāties abas licences, turklāt apšauba, vai tas maz ir likumīgi. Salona «Rebeka» īpašniece Dace Niparte uzskata, ka uzņēmēji būtībā ir kļuvuši par divu autortiesību aizstāvju organizāciju savstarpējo ķildu upuriem – tās, nespējot vienoties, kāda atlīdzības daļa kam pienākas, izlēmušas uzspiest divas licences. «Tā tomēr ir liela nauda, ko pieprasa LaIPA, un man ir pamats apšaubīt arī viņu argumentus,» tā uzņēmēja, piebilstot, ka šobrīd sākta oficiāla sarakste ar LaIPA. «Pirmkārt, jau licence nepieciešama, ja mūzika tiek atskaņota komerciālos nolūkos, bet nedomāju, ka mūzikas skanēšanai salona uzgaidāmajā telpā ir tāds nolūks. Mēs ar to nepelnām, jo klienti uz salonu nāk pēc pamatpakalpojuma, nevis tāpēc, ka te skan mūzika. Turklāt klausāmies radio un pat neizvēlamies konkrētus izpildītājus, varbūt mums šī mūzika, kas skan pa radio, nemaz nepatīk. Otrkārt, mēs, atskaņojot radio, reklamējam izpildītājus, kurus pārstāv šīs pašas organizācijas. Vai tās mums maksās par to, ja kāds klients, dzirdot salonā kāda mūziķa dziesmu, pēc tam nopirks viņa albumu vai apmeklēs koncertu?» viedokli pauž D.Niparte. Arī viņas jurists papētījis tiesu praksi citviet Eiropā un atradis līdzīgu gadījumu Itālijā, kur uzlikts sods par mūzikas klausīšanos zobārstniecības kabinetā, bet ES tiesa to atcēlusi.
Protams, uzņēmēju uztrauc arī tas, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā no viņas vēlas noplēst deviņas ādas. «Vēstulē LaIPA uzdevām jautājumu, vai šī licence uzskatāma par nodokli vai nodevu, vai par pakalpojumu Civillikuma izpratnē. Latvijā dubultus nodokļus un nodevas par vienu un to pašu uzlikt aizliegts, bet radio jau maksā par šo dziesmu atskaņošanu. Savukārt, ja tas ir pakalpojums, kas tiek sniegts un apmaksāts uz līguma pamata, tad kāpēc arī mums nepalūgt maksu par netiešu reklāmu, jo mēs taču reklamējam izpildītājus un fonogrammu radītājus?» tā «Rebekas» īpašniece. Viņa gan pašos pamatos neapšauba LaIPA tiesības pārstāvēt mūzikas autorus, ko deleģējusi Kultūras ministrija, bet nepiekrīt tam, ka uz viena likuma pamata izveidojas organizācijas un iekasē no uzņēmējiem naudu. «Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka no uzņēmējiem var iekasēt naudu par to, ka viņi atskaņo radio, un cik tad liela ir šī summa. Tagad sanāk, ka abas organizācijas to dara uz Autortiesību likuma pamata. Tas nav pieņemami, tāpēc, pirms maksāt, pacīnīsimies,» tā uzņēmēja, piebilstot: «Cilvēki jau lielākoties ir pārāk kūtri, baidās lasīt likumu, baidās iet uz tiesām, baidās pakašķēties.»
Labu mācību saņēmis rokbārs «Melno cepurīšu balerija» – pēc kriminālprocesa ierosināšanas par pirātismu un nelegālas mūzikas atskaņošanu bārā «Balerijas» īpašnieks Jānis Cirsis atradis citu risinājumu: interneta radio.
«Interneta radio ir veids, kā atskaņot dziesmas, kuras vēlos, neturot uz vietas diskus. Turklāt ne visu mūziku, ko klausās mūsu publika, Latvijā iespējams iegādāties,» stāsta Jānis. Tiesa, tas neatbrīvo no licences iegādāšanās, tomēr dzīvi atvieglo. Šobrīd «Balerijai» ir licence par mūzikas atskaņošanu mehāniskos izpildes veidos (radio, diski, interneta radio u.tml.) un dzīvo izpildījumu piecas reizes mēnesī. Par to LaIPA jāmaksā 100 lati gadā, bet AKKA/LAA – 23,10 lati mēnesī.
Lai gan varētu šķist, ka situācija ir sakārtota, arī te ir dažādi zemūdens akmeņi. Viens no tiem – par dzīvo izpildījumu. «Būtībā nākas pārmaksāt. Piemēram, esam vienojušies ar Kombuļu Inesi, ka viņa pie mums uzstāsies un saņems 100 latus par vakaru. Ja viņas autortiesības administrē AKKA/LAA, tā sev par darbu paņems 20 procentus un vēl norēķinās ienākuma nodokli. Lai Inese «uz rokas» saņemtu savus 100 latus, mums AKKA/LAA būtu jāmaksā 145 lati,» tā J.Cirsis. Viņaprāt, situāciju varētu atrisināt, ja mūziķi paši izrakstītu kvītis un saņemtu atlīdzību uz vietas. «Ir taču arī grupas, kas autoratlīdzību nesaņem – piemēram, grupa nav reģistrēta vai izklaides vieta neiesniedz atskaiti par to, kas, kad, cik ilgi un ko pie viņiem spēlēja. Turklāt atskaite nav obligāta prasība, arī organizācijas neveic šāda veida uzskaiti. Tad šo grupu, lielākoties alternatīvo mūziķu, kas nereti spēlē arī «Balerijā», nopelnītā nauda, kas ieripojusi kopējā AKKA/LAA kasē, tiek sadalīta dažiem visaizsargātākajiem mūziķiem, autoriem, producentiem,» stāsta «Balerijas» pārstāvis, piebilstot, ka alternatīvās skatuves grupām autortiesību jautājumi neesot primāri. Otrs jautājums, par ko J.Cirsis gatavs diskutēt ar attiecīgajām organizācijām, ir – vai viņam nepieciešama naktskluba licence. Organizācijas uzskata: ja izklaides vietā spēlē dīdžejs un cilvēki dejo, nepieciešama naktskluba licence. Savukārt J.Cirsis uzsver: «Balerija» ir rokbārs, un tāpēc, ka apmeklētāji reizēm pie dīdžeja spēlētās mūzikas dejo, to nepadara par naktsklubu.
Tomēr Jānis nevis gaužas par to, cik viss ir slikti, bet meklē risinājumus, kā situāciju uzlabot. Viņam ar partneri radusies biznesa ideja par interneta radio izveidi, kuru atskaņos ne tikai «Balerijā», bet varēs abonēt ikviens interesents.
Foto: Ivars Veiliņš
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %