18.7 °C, 2.4 m/s, 79.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJa klausies mūziku «ārpus ģimenes loka», uzrādi licenci!
Ja klausies mūziku «ārpus ģimenes loka», uzrādi licenci!
09/04/2012

Jelgavā ir vairāk nekā 600 sabiedrisku objektu – veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu, ārstu prakšu, viesnīcu –, kuriem, lai atskaņotu mūziku, nepieciešama speciāla atļauja jeb licence. Saskaņā ar autortiesību aizstāvju organizāciju datiem šobrīd tāda ir labi ja pusei, bet sodīti par to, ka nelikumīgi klausās mūziku, Jelgavā pērn ir vien trīs.

Ilze Knusle-Jankevica

Jelgavā ir vairāk nekā 600 sabiedrisku objektu – veikalu,
kafejnīcu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu, ārstu prakšu,
viesnīcu –, kuriem, lai atskaņotu mūziku, nepieciešama speciāla
atļauja jeb licence. Saskaņā ar autortiesību aizstāvju organizāciju
datiem šobrīd tāda ir labi ja pusei, bet sodīti par to, ka
nelikumīgi klausās mūziku, Jelgavā pērn ir vien trīs.

Lai gan autortiesību organizāciju pārstāvji pēdējā laikā ir
sasparojušies un apņēmušies situāciju mainīt, arī uzņēmēji nav ar
pliku roku ņemami un ir gatavi iesaistīties cīņā par taisnības
meklējumiem. Vēl nesen plaši izskanēja diskusija par to, vai
pasažieru pārvadātājiem nepieciešama licence, lai autobusā
klausītos radio. Protams, pārvadātāji ir pret un norāda, ka tāpat
viņiem nākas savilkt jostas un mazināt reisu skaitu, lai izdzīvotu,
tāpēc par šādām licencēm nevar būt ne runas – tad no radio
klausīšanās jāatsakās. Tomēr pārvadātāji nebūt nav vienīgie, uz ko
autortiesību aizstāvju organizācijas «uzmetušas aci».

Naudu par mūzikas klausīšanos grib iekasēt arī no
ražotnēm

Mājas lapā www.muzikabiznesam.lv uzskaitītas vietas, kurām, lai
atskaņotu mūziku, nepieciešama licence. Piemēram, izrādās, par
mūzikas klausīšanos jāmaksā arī birojiem, darba vietām, ražotnēm.
Te uzreiz loģisks ir jautājums: ja ir uzņēmums, kurš strādā, bet
apmeklētājus nepieņem, tad arī vajag licenci, lai kabinetā
klausītos radio? Un, ja kabinetā strādā viens cilvēks, ar ko tas
atšķiras no radio klausīšanās mājās, kur reizēm var būt arī pieci
un vairāk ģimenes locekļi? AKKA/LAA Komunikāciju daļas vadītājs
Reinis Briģis skaidro: «Atbilde atrodama Autortiesību likuma
«publiskā izpildījuma» definīcijā. «Ārpus ierastā ģimenes loka» ir
kritērijs, kurš uzliek par pienākumu saņemt licenci mūzikas
atskaņošanai darbavietās (birojos). Uzņēmuma telpas – darba
kabinets – neatkarīgi no tajā strādājošo skaita nevar tikt
uzskatītas par mūzikas darbu izmantojumu ģimenes lokā. Savukārt, ja
pašnodarbinātā persona ģimenes lokā savās mājās ada zeķes un cimdus
un klausās mūziku, licence, protams, nav nepieciešama. Tāpat, ja
grāmatvede ir pašnodarbinātā persona, kura strādā savā dzīvoklī,
licence nav vajadzīga.»

Tātad, uzņēmēji, uzmanieties un drīzumā gaidiet viesus, jo
vismaz Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA)
darbinieki ir sākuši reidot pa iestādēm un pieprasīt iegādāties
licenci. «No šī gada esam sākuši administrēt birojus un veicam
aktīvu reģionu apsekošanu, tāpēc visticamāk, ka tuvākajā laikā
Jelgavā tiks apzināti visi šie mazāk zināmie uzņēmumi,» norāda
LaIPA Publiskošanas un reproducēšanas nodaļas vadītājs Artūrs
Vītiņš.

Jāmaksā par kvadrātmetru un darbinieku skaitu
Pamatkritērijs, no kura atkarīga AKKA/LAA licences cena, ir
iestādes specifika un telpu platība. Tad jāskatās, vai šajās telpās
paredzēts atskaņot radio, CD, TV vai uzstāsies grupa un cik bieži
(cik reizes mēnesī) mūzika skanēs. Saskaņā ar AKKA/LAA noteiktajiem
izcenojumiem, piemēram, ja kafejnīcā, kuras kopējā platība ir 100
kvadrātmetri un kura strādā katru dienu, tiek atskaņots radio,
ierakstu mūzika, TV licence mēnesī izmaksā 13,20 latus (gadā –
158,40 latus). Savukārt veikalam vai klientu apkalpošanas zālei ar
tādu pašu platību licences cena ir 100 lati gadā. Iestādēs, kurās
ir noteikta ieejas maksa, kā autoratlīdzība tiek iekasēti noteikti
procenti no ieņēmumiem par biļetēm, bet ne mazāk par noteikto
minimumu, savukārt vienreizējiem pasākumiem ir noteikta konstanta
summa, piemēram, ja bibliotēkā notiek literārs vakars, kurā ieeja
ir bez maksas, un tajā tiek atskaņota mūzika, minimālā
autoratlīdzības maksa ir četri lati.

Savukārt LaIPA licences cena balstās uz darbinieku skaitu
uzņēmumā, kurā tiek atskaņota mūzika.

Jāpiebilst, ka mūziku bez maksas nedrīkst atskaņot arī sporta
deju pasākumos, sporta spēļu starplaikos, aerobikas nodarbībās,
tirgos, atrakciju un izklaides parkos, transporta līdzekļos.

Divu kungu kalpi?
Autortiesību aizstāvji skaidro: LaIPA administrē izpildītāju un
fonogrammu producentu tiesības (blakustiesības), savukārt AKKA/LAA
– tikai autoru tiesības, tāpēc atlīdzība par mūzikas atskaņošanu
jāmaksā abām organizācijām.

Piemēram, par mūzikas atskaņošanu autobusā, kurā ir līdz 20
vietām, mēnesī jāmaksā 1,50 lati, bet, ja vietu ir vairāk nekā 20,
– 1,70 lati. Jelgavas Autobusu parka rīcībā ir 28 autobusi ar vietu
skaitu līdz 20 un 38 – ar vairāk nekā 20 vietām. Tas nozīmē – lai
autobusos varētu skanēt radio, mēnesī vien būtu jāšķiras no 94,10
latiem, bet gadā – no 1129,20 latiem. Bet tas tikai AKKA/LAA.
Savukārt LaIPA vēl būtu jāmaksā gadā 82,44 lati, pieņemot, ka
uzņēmumā strādā 51 – 100 darbinieki.

Tieši fakts, ka par vienu un to pašu kāds vēlas iekasēt dubultā,
visvairāk sadusmo uzņēmējus. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau
rakstīja, ka neizpratni un diskusijas sabiedrībā izraisīja par
precedentu nodēvētais Kurzemes apgabaltiesas lēmums par radio
atskaņošanu kafejnīcā «Mūsmājas» Ventspilī – tā atcēla pirmās
instances tiesas spriedumu par 500 latu naudas sodu, norādot, ka
abas licences nav nepieciešamas, jo par darbu atskaņošanu maksā arī
radio. Lai gan AKKA/LAA šo spriedumu apstrīd un sauc par nekorektu,
tas devis arī Jelgavas uzņēmējiem drosmi cīnīties par savām
tiesībām.

Jelgavā pērn sodīti trīs uzņēmumi
Soda mēri par nelikumīgu mūzikas atskaņošanu noteikti Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā: par autortiesību vai
blakustiesību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no
200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 5000
latiem, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma
objektus un to nesējus.

Tieši par šī panta pārkāpšanu pērn Jelgavā sastādīti divi
protokoli. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece informē, ka
vienā gadījumā protokols sastādīts par mūzikas klausīšanos veikalā,
bet otrā – par nelegālo kompaktdisku uzglabāšanu klubā. Protokoli
nosūtīti izskatīšanai un soda piemērošanai VID.

Vēl 2011. gadā uzsākts kriminālprocess par autortiesību un
blakustiesību pārkāpšanu. Te vainīgo var sodīt ar brīvības
atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar
piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām
(30 000 latu).

Licence ir, pārliecības – nav
LaIPA Jelgavā licences ir izsniegusi aptuveni 180 uzņēmumiem, bet
AKKA/LAA – 150 licences. Tas gan nenozīmē, ka 330 uzņēmumiem ir
licence, lai klausītos mūziku, jo kādam varbūt ir abas. «Licenci
iegādājāmies apmēram pirms trim gadiem – tad mums bija citādāka
darba forma, strādāja darbinieki, nāca klienti un skanēja radio,
turklāt licence maksāja vien piecus latus gadā. Tagad mums tas
patiesībā vairs nav aktuāli, tomēr nesen licenci pagarinājām –
funkcionāri ir ļoti centīgi, un negribas ar viņiem strīdēties,» tā
grāmatvedības pakalpojumu firmas «Agroekonoms» pārstāvis Dzintars.
Arī «Kanclers Plus» īpašnieks Edmunds Barkāns norāda – tas, ka
visos uzņēmuma veikalos iegādātas licences, ir autortiesību
organizāciju pārstāvju nopelns: viņi bijuši tik uzstājīgi un
kontrolējoši. «Vienmēr, kad grib ieviest maksu par to, par ko agrāk
nebija jāmaksā, jārēķinās ar zināmu pretestību – arī par mūzikas
atskaņošanu veikalos kādreiz nebija jāmaksā. Vienu laiku pat
Latvijas Tirgotāju un ražotāju asociācijā varēja iegādāties
speciālas kasetes, ko paši dēvējām par kosmisko mūziku, jo tai
nebija vārdu un tā ātri apnika. Tagad galvenokārt atskaņojam
Latvijas Radio 2. No vienas puses, mums ir svarīga pircēju
labsajūta, ko fona mūzika tikai veicina, tāpēc licences ik gadu
atjaunojam. Bet, no otras puses, ne jau valsts regulē licenču
maksu. Saprotu, ka kontrolētājiem tā ir maizīte, bet…» tā
E.Barkāns.

Jāpiebilst, ka Jelgavā licences izsniegtas mūzikas atskaņošanai
kafejnīcās, restorānos, picērijās, spēļu zālēs, mūzikas klubos,
naktsklubos, tirdzniecības zālēs, skaistumkopšanas salonos,
frizētavās un citās klientu apkalpošanas zālēs, sporta klubos.

Vietas, kurās nepieciešama licence, lai klausītos
mūziku

• Sporta un veselības klubi
• Nakts, deju, mūzikas klubi
• Kafejnīcas, bāri, restorāni
• Veikali un lielveikali
• Frizētavas, skaistumkopšanas saloni
• Klientu apkalpošanas vietas
• Biroji, darba vietas, ražotnes
• Viesnīcas, viesu un atpūtas nami
• Izstādes, gadatirgi, tirdziņi
• Koncerti, kultūras pasākumi, festivāli
• Sporta pasākumi

Avots: www.muzikabiznesam.lv

Uzņēmums ir gatavs vērsties arī pie tiesībsarga

Viens no uzņēmumiem, kurš nav gatavs iegādāties vēl vienu
licenci tikai tāpēc, ka pie viņiem bijis LaIPA pārstāvis, ir
skaistumkopšanas salons «Rebeka». Uzņēmums šobrīd uzsācis saraksti
ar organizāciju, lai noskaidrotu, cik likumīgas vispār ir tās
prasības, un norāda: uzņēmums ir gatavs vērsties arī pie
tiesībsarga un lūgt izskaidrot radušos situāciju.

Uzrunājot uzņēmumus, kuriem ir licence mūzikas atskaņošanai,
galvenokārt tiešām nākas dzirdēt atbildi: «Ai, negribēju strīdēties
ar viņiem.» Tomēr ne visi ir gatavi un spējīgi iegādāties abas
licences, turklāt apšauba, vai tas maz ir likumīgi. Salona «Rebeka»
īpašniece Dace Niparte uzskata, ka uzņēmēji būtībā ir kļuvuši par
divu autortiesību aizstāvju organizāciju savstarpējo ķildu upuriem
– tās, nespējot vienoties, kāda atlīdzības daļa kam pienākas,
izlēmušas uzspiest divas licences. «Tā tomēr ir liela nauda, ko
pieprasa LaIPA, un man ir pamats apšaubīt arī viņu argumentus,» tā
uzņēmēja, piebilstot, ka šobrīd sākta oficiāla sarakste ar LaIPA.
«Pirmkārt, jau licence nepieciešama, ja mūzika tiek atskaņota
komerciālos nolūkos, bet nedomāju, ka mūzikas skanēšanai salona
uzgaidāmajā telpā ir tāds nolūks. Mēs ar to nepelnām, jo klienti uz
salonu nāk pēc pamatpakalpojuma, nevis tāpēc, ka te skan mūzika.
Turklāt klausāmies radio un pat neizvēlamies konkrētus
izpildītājus, varbūt mums šī mūzika, kas skan pa radio, nemaz
nepatīk. Otrkārt, mēs, atskaņojot radio, reklamējam izpildītājus,
kurus pārstāv šīs pašas organizācijas. Vai tās mums maksās par to,
ja kāds klients, dzirdot salonā kāda mūziķa dziesmu, pēc tam
nopirks viņa albumu vai apmeklēs koncertu?» viedokli pauž
D.Niparte. Arī viņas jurists papētījis tiesu praksi citviet Eiropā
un atradis līdzīgu gadījumu Itālijā, kur uzlikts sods par mūzikas
klausīšanos zobārstniecības kabinetā, bet ES tiesa to atcēlusi.

Protams, uzņēmēju uztrauc arī tas, ka jau tā sarežģītajā
ekonomiskajā situācijā no viņas vēlas noplēst deviņas ādas.
«Vēstulē LaIPA uzdevām jautājumu, vai šī licence uzskatāma par
nodokli vai nodevu, vai par pakalpojumu Civillikuma izpratnē.
Latvijā dubultus nodokļus un nodevas par vienu un to pašu uzlikt
aizliegts, bet radio jau maksā par šo dziesmu atskaņošanu.
Savukārt, ja tas ir pakalpojums, kas tiek sniegts un apmaksāts uz
līguma pamata, tad kāpēc arī mums nepalūgt maksu par netiešu
reklāmu, jo mēs taču reklamējam izpildītājus un fonogrammu
radītājus?» tā «Rebekas» īpašniece. Viņa gan pašos pamatos
neapšauba LaIPA tiesības pārstāvēt mūzikas autorus, ko deleģējusi
Kultūras ministrija, bet nepiekrīt tam, ka uz viena likuma pamata
izveidojas organizācijas un iekasē no uzņēmējiem naudu. «Nevienā
normatīvajā aktā nav noteikts, ka no uzņēmējiem var iekasēt naudu
par to, ka viņi atskaņo radio, un cik tad liela ir šī summa. Tagad
sanāk, ka abas organizācijas to dara uz Autortiesību likuma pamata.
Tas nav pieņemami, tāpēc, pirms maksāt, pacīnīsimies,» tā uzņēmēja,
piebilstot: «Cilvēki jau lielākoties ir pārāk kūtri, baidās lasīt
likumu, baidās iet uz tiesām, baidās pakašķēties.»

Diskus uz vietas vairs neglabā

Labu mācību saņēmis rokbārs «Melno cepurīšu balerija» – pēc
kriminālprocesa ierosināšanas par pirātismu un nelegālas mūzikas
atskaņošanu bārā «Balerijas» īpašnieks Jānis Cirsis atradis citu
risinājumu: interneta radio.

«Interneta radio ir veids, kā atskaņot dziesmas, kuras vēlos,
neturot uz vietas diskus. Turklāt ne visu mūziku, ko klausās mūsu
publika, Latvijā iespējams iegādāties,» stāsta Jānis. Tiesa, tas
neatbrīvo no licences iegādāšanās, tomēr dzīvi atvieglo. Šobrīd
«Balerijai» ir licence par mūzikas atskaņošanu mehāniskos izpildes
veidos (radio, diski, interneta radio u.tml.) un dzīvo izpildījumu
piecas reizes mēnesī. Par to LaIPA jāmaksā 100 lati gadā, bet
AKKA/LAA – 23,10 lati mēnesī.

Lai gan varētu šķist, ka situācija ir sakārtota, arī te ir
dažādi zemūdens akmeņi. Viens no tiem – par dzīvo izpildījumu.
«Būtībā nākas pārmaksāt. Piemēram, esam vienojušies ar Kombuļu
Inesi, ka viņa pie mums uzstāsies un saņems 100 latus par vakaru.
Ja viņas autortiesības administrē AKKA/LAA, tā sev par darbu paņems
20 procentus un vēl norēķinās ienākuma nodokli. Lai Inese «uz
rokas» saņemtu savus 100 latus, mums AKKA/LAA būtu jāmaksā 145
lati,» tā J.Cirsis. Viņaprāt, situāciju varētu atrisināt, ja mūziķi
paši izrakstītu kvītis un saņemtu atlīdzību uz vietas. «Ir taču arī
grupas, kas autoratlīdzību nesaņem – piemēram, grupa nav reģistrēta
vai izklaides vieta neiesniedz atskaiti par to, kas, kad, cik ilgi
un ko pie viņiem spēlēja. Turklāt atskaite nav obligāta prasība,
arī organizācijas neveic šāda veida uzskaiti. Tad šo grupu,
lielākoties alternatīvo mūziķu, kas nereti spēlē arī «Balerijā»,
nopelnītā nauda, kas ieripojusi kopējā AKKA/LAA kasē, tiek sadalīta
dažiem visaizsargātākajiem mūziķiem, autoriem, producentiem,»
stāsta «Balerijas» pārstāvis, piebilstot, ka alternatīvās skatuves
grupām autortiesību jautājumi neesot primāri. Otrs jautājums, par
ko J.Cirsis gatavs diskutēt ar attiecīgajām organizācijām, ir – vai
viņam nepieciešama naktskluba licence. Organizācijas uzskata: ja
izklaides vietā spēlē dīdžejs un cilvēki dejo, nepieciešama
naktskluba licence. Savukārt J.Cirsis uzsver: «Balerija» ir
rokbārs, un tāpēc, ka apmeklētāji reizēm pie dīdžeja spēlētās
mūzikas dejo, to nepadara par naktsklubu.

Tomēr Jānis nevis gaužas par to, cik viss ir slikti, bet meklē
risinājumus, kā situāciju uzlabot. Viņam ar partneri radusies
biznesa ideja par interneta radio izveidi, kuru atskaņos ne tikai
«Balerijā», bet varēs abonēt ikviens interesents.

Foto: Ivars Veiliņš