17.6 °C, 2.9 m/s, 88.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Ja vēlamies iegūt kaut ko pa īstam, ir jādod»
«Ja vēlamies iegūt kaut ko pa īstam, ir jādod»
11/12/2011

Šonedēļ pirmo reizi Jelgavas pašvaldība sumināja tos pilsētniekus, kuri nesavtīgi, negaidot neko pretī, jau vairākus gadus iesaistījušies brīvprātīgā darbā, palīdzot citiem. Jelgavā balvu «Gada brīvprātīgais 2011» no izvirzītajiem 15 pretendentiem saņēma trīs cilvēki – Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jelgavas Jaunatnes nodaļas vadītājs Māris Liscovs, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Daina Ivulāne un pensionētā skolotāja Solveiga Nelsone.

Ritma Gaidamoviča

Šonedēļ pirmo reizi Jelgavas pašvaldība sumināja tos
pilsētniekus, kuri nesavtīgi, negaidot neko pretī, jau vairākus
gadus iesaistījušies brīvprātīgā darbā, palīdzot citiem. Jelgavā
balvu «Gada brīvprātīgais 2011» no izvirzītajiem 15 pretendentiem
saņēma trīs cilvēki – Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Jelgavas
Jaunatnes nodaļas vadītājs Māris Liscovs, Jelgavas Sociālo lietu
pārvaldes sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Daina
Ivulāne un pensionētā skolotāja Solveiga Nelsone.

Brīvprātīgā darbs ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski
lietderīgiem mērķiem, nesaņemot atlīdzību. Lielākoties par to
dzirdēts tādā kontekstā, ka kāds ārzemju students ierodas Jelgavā
un bez maksas strādā ar jauniešiem, taču brīvprātīgā darbu ir
veicis teju ikviens, kaut vai, piemēram, piedaloties Lielajā talkā.
Pētījums, kas veikts šogad – Eiropas Brīvprātīgā darba gadā –,
rāda, ka brīvprātīgā darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435
tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kopā nostrādājot gandrīz 33 miljonus
stundu. Taču mums blakus ir cilvēki, kuri šādam darbam veltījuši
daudz vairāk, pat vairākus gadus, negaidot neko pretī. Tieši
šonedēļ paldies teikts šiem pilsētniekiem par viņu ieguldījumu,
ziedojot brīvo laiku, lai pārveidotu, uzlabotu apkārtējo dzīves
kvalitāti. Katram no viņiem ir savs dzinulis, kāpēc to dara.

«Tikai dodot, tu vari saņemt pretī»
Māris jau trīs gadus vada LSK Jelgavas Jaunatnes nodaļu, viņa vārds
saistīts ar labdarības akciju, lai palīdzētu slimiem bērniem
uzlabot veselību, radošo darbnīcu rīkošanu Jelgavas Bērnu sociālās
aprūpes centrā. Viņa pārstāvētā organizācija šobrīd vada angļu
valodas, aerobikas nodarbības Pensionāru biedrībā un aerobiku
Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Māris atzīst: ja viss tiek
darīts nepiespiesti, tas tad arī esot brīvprātīgā darbs. «Man tās
ir emocijas, iespēja būt kopā ar domubiedriem, palīdzēt cilvēkiem.
Mana iekšējā pārliecība – tikai dodot, tu vari saņemt pretī,»
atzīst Māris, piebilstot, ka arī viņa ģimenei ir daudz palīdzēts,
tāpēc īstais laiks pateikties, darot labu citiem.

Skolotāja Solveiga darbojas radošo domu un darbu centrā
«Svētelis», kur jau trīs gadus palīdz bērniem sagatavot mājasdarbus
pēc skolas, dala pārtikas pakas un humāno palīdzību, uzklausa teju
katru, kurš ienāk «Svētelī» un vēlas parunāt. «Pirms dažiem gadiem,
kad skolās pensionāri vairs nebija vajadzīgi un pensiju reformu dēļ
bija jāaiziet no skolas, es pievērsos brīvprātīgā darbam, jo
ticēju, ka es kādam būšu noderīga. Katra diena, ko esmu pavadījusi
«Svētelī», ir laimīga, sniedz dzīvei piepildījumu. Neviens man te
neliek nākt, šis darbs tiek darīts dabiski un nepiespiesti.
Palīdzēt citiem – tas «sēž» manī iekšā,» atzīst Solveiga.

«Tas ir sirds aicinājums»
Daina ir cilvēks, kurš jau septīto gadu, cilvēcisku un reliģisku
motīvu vadīts, aktīvi meklē iespēju palīdzēt ģimenēm, kuras
nonākušas krīzes situācijā, aicina uz bezpeļņas nodibinājumu
«Kraukļa fonds» un sieviešu kalpošanas organizāciju «Aglow»
Latvijā, kur iespējams saņemt palīdzību. Daina, nerēķinoties ar
savu brīvo laiku, apbraukā ģimenes, noskaidro viņu vajadzības, lai
zinātu, kā palīdzēt. Par to Daina saka: «Sāku strādāt, un pie manis
diendienā nāca ģimenes, lūdza palīdzēt, un es sāku lūgt Dievu, lai
situācija mainītos. Sociālais darbs vairāk ir papīru kārtošana,
taču ir nepieciešams strādāt arī ar cilvēkiem, tāpēc jāmeklē citi
varianti. Studējot augstskolā «Attīstība», mans iekšējais dzinulis
teica: «Daina, tev jāiesaistās labdarībā.» Tagad palīdzēt citiem –
tas ir mans sirds aicinājums.»

Brīvprātīgā darbs sniedz mācību dzīvei
Balvas saņēmēji visi kā viens atzīst, ka lielākā balva, rosinājums
strādāt tālāk ir vienkāršs «paldies» un emocijas, kad redzi
mirdzumu cilvēka acīs. «Liels gandarījums ir, kad redzi: cilvēks
mainās, mainās viņa rīcība, uzlabojas attiecības ģimenē. Daudzos
gadījumos cilvēki pārtraukuši lietot alkoholu, smēķēšanu. Redzi, ka
cilvēks dzīvē saskatījis pavisam citas vērtības. Tieši tad tu jūti,
ka esi uz pareizā ceļa un viņam vajag tavu roku,» tā Daina.
Solveiga ar smaidu sejā saka: «Ir taču patīkami, ja sieva, kura
ienāca pie manis drūma, iziet uz ielas un smaida, staro. Tad tev
neko vairāk nevajag.» Neviens no balvas saņēmējiem nenoliedz, ka
emocijas, kas rodas tādos mirkļos, ir kā narkotikas un tās gribas
vēl un vēl. «Iedomājieties, kāda ir sajūta, ja nes 80 gadus vecam
pensionāram palīdzības paciņu, viņš ir saklājis galdu un lūdz
uzkavēties, jo šodien ir viņa dzimšanas diena, bet mēs esam
vienīgie, kuri atnākuši. Sirds sažņaudzas, taču ir patīkami, ka mēs
viņu esam iepriecinājuši kaut vai tikai ar ierašanos. Viņam ne tik
svarīga ir tā paciņa, bet cilvēki. Jauniešu trumpis ir
cilvēkresursi, tālab es gribētu rosināt jauniešus arvien vairāk
iesaistīties labdarībā. Nu kaut vai apciemojot vientuļos ļaudis,»
tā Māris, piebilstot, ka, darot brīvprātīgā darbu, cilvēki uz
lietām un pasauli sāk skatīties citādāk un tas sniedz dzīves
pieredzi.

Pievienotā vērtība – regularitāte
Neviens no viņiem nenoliedz, ka darbs, ko dara, ir labs, taču arī
morāli grūts. Nav jau viegli risināt citu problēmas, būt
līdzjūtīgiem, nereti uzklausīt arī negācijas. Taču katrs atradis
veidu, kā brīžos, kad nolaižas rokas, tomēr sasparoties un darīt
darbu tālāk. Solveiga meditē, jo tas palīdz «savākties» un visas
sliktās domas, jūtas neielaist sevī, katru dienu būt arī tik
iejūtīgai, ar smaidu sejā. Daina spēku un uzmundrinājumu rod
sarunās ar Dievu, kas palīdzot un parādot, kurā virzienā ir
pareizāk doties. Bet Mārim lielākais atbalsts ir viņa komanda.
«Nereti dzirdēts – jaunieši kūtri un neko negrib darīt, bet, ja
dara, gaida tikai samaksu. Nē, es tam nepiekrītu: Jelgavā ir daudz
labu jauniešu, viņiem tikai jādod iespēja. Brīvprātīgā darba
pievienotā vērtība ir tas, ka tu nevis atnāc un tikai pakārdini,
vienreiz kaut ko izdarot, bet turpini to regulāri. Tā ir manā
komandā – jaunieši katru nedēļu dodas uz bērnunamu, pie senioriem
mācīt angļu valodu un aerobiku un vēl palīdz nakts patversmē dalīt
zupu,» tā M.Liscovs. Arī Daina piebilst, ka lielākā vērtība ir
darbu darīt regulāri, ne tikai, piemēram, uz Ziemassvētkiem.

Pašvaldības Pateicības rakstus saņēma:

Edīte Gārseniece
Jekaterina Deksne
Pārsla Miķelsone
Ausma Veignere
Maksims Voroņeckis
Aleksandrs Buglakovs
Kristīne Balsa
Liene Butkeviča
Jadviga Muriņa
Valdis Platacis
Māris Veidemanis
Dzidra Pempere