16.4 °C, 1.9 m/s, 96.5 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaJa vienīgais draugs pilsētā ir pašas vīrs
Ja vienīgais draugs pilsētā ir pašas vīrs
24/07/2008

Anita kopā ar savu ģimeni pavisam nesen pārcēlusies no Rīgas uz Jelgavu. Nenoliedzami – iedzīvošanās jaunā pilsētā ir pārbaudījums. «Nav viegli, kad vienīgais draugs desmitu tūkstošu cilvēku pilsētā ir vīrs,» smaidot nosaka Anita, kura šobrīd, neraugoties uz to, ka ir luterāne, pirmo atbalstu guvusi mūsu katoļu baznīcā.

Kristīne Langenfelde

Anita kopā ar savu ģimeni pavisam nesen pārcēlusies no
Rīgas uz Jelgavu. Nenoliedzami – iedzīvošanās jaunā pilsētā ir
pārbaudījums. «Nav viegli, kad vienīgais draugs desmitu tūkstošu
cilvēku pilsētā ir vīrs,» smaidot nosaka Anita, kura šobrīd,
neraugoties uz to, ka ir luterāne, pirmo atbalstu guvusi mūsu
katoļu baznīcā.

«Uzzināju, ka katoļu draudzē darbojas Māmiņu klubs. Tā kā pati
šobrīd audzinu desmit mēnešus vecu dēliņu, tas mani ieinteresēja.
Tā ir fantastiska iespēja – māmiņas ar mazajiem reizi nedēļā sanāk
kopā, dalās savā pieredzē, pārrunā aktuālas lietas, kamēr mazos
pieskata draudzes māsas. Jā, protams, arī mani sākumā mulsināja –
kā es, luterāne, došos uz katoļu Māmiņu klubu. Bija, bija tādas
sava veida pretrunas manī, jo es patiesi stingri turos pie luterāņu
ticības. Bet izrādījās, ka var gan,» nosaka Anita.
Māmiņa saka, ka tas savā veidā ļauj viņai iepazīt līdz šim nezināmu
vidi. «Es dažas lietas varu pieņemt vai nepieņemt – nekas netiek
uzspiests, un es nekādā ziņā negrasos mainīt ticību, kļūt
katoliete. Taču te es varu iepazīt katoļus, labāk izprast līdz šim
man svešo, un tas tikai paplašina redzesloku,» spriež Anita.
Tomēr būtiski piebilst, ka Māmiņu klubā ticības lietas nebūt nav
tās būtiskākās – te galvenais ir ļaut māmiņām ar mazuļiem kaut
brīdi izrauties no ikdienas rutīnas un veltīt laiku sev. Katoļu
draudzes māsa Deogrācija stāsta, ka ideja par šādu klubiņu radusies
bīskapam Antonam Justam. «Viņš redzēja, ka māmiņas ar mazuļiem tā
kā uz noteiktu laiku ir spiestas izkrist no sabiedrības aprites –
viņu ikdiena paiet mājās, gādājot par bērniņu, un praktiski daudzām
no viņām nav iespēju iziet sabiedrībā, kaut uz mirkli padomāt tikai
par sevi, zinot, ka mazulis būs drošībā. Tā nu mēs radām šo
iespēju,» stāsta māsa.
Tagad jau divus gadus katru ceturtdienu (izņemot vasaras brīvlaiku)
mammas ar mazajiem sanāk kopā katoļu draudzē, lai vairākas stundas
nesteidzīgi tērzētu, uzzinātu ko jaunu, kamēr mazos blakus istabā
pieskata māsas.
«Mēs runājam par dažādām lietām, kas nu kuro reizi ir svarīgas
mammām – par bērna audzināšanu, kulināriju, attiecībām ar vīru,
svētku svinēšanu. Tāpat par tēmām, kurām nepieciešams zinātāja
padoms, runāt aicinām speciālistus, piemēram, psihologus, kas vienu
vai otru problēmu ļauj mammām saskatīt labāk,» stāsta māsa.
Nepieciešamības gadījumā mammas te uz kādu laiciņu bērniņu var
atstāt, lai pašas nokārtotu neatliekamus darbus. «Ir jau grūti ar
bērniņu uz rokām visas lietas nokārtot, tad nu mēs dodam to
iespēju, ka mazulis uz kādu brītiņu var palikt pie mums. Taču,
jāpiebilst, tas nav mūsu mērķis – mums vissvarīgākā ir bērna
labsajūta. Ja mazais, sajutis mammas aiziešanu, kļūst
neapmierināts, tad mēs labāk no tā izvairāmies,» piebilst māsa.
Uz Māmiņu klubu kā nu kuro reizi ierodas ap desmit mammām un ap 20
mazo vecumā no diviem mēnešiem līdz skolas gadiem. Un arī šajā
gadījumā vārdu «integrācija» varam lietot ne tikai tajā aspektā, ka
jaunajām māmiņām tā ir iespēja pēc noteikta posma savā dzīvē
nepalikt vienām mājās, bet aktīvi uzturēties sabiedrībā. Šeit vārds
«integrācija» ir vietā, arī runājot par dažādu ticību un sociālo
piederību sakļaušanos – uz klubiņu nāk dažādu ticību un sociālo
slāņu māmiņas ar mazajiem. Katra no viņām te atrod ko savu un
vienlaikus iepazīst citus, kļūstot atvērtākas pret dažādību.