23.2 °C, 2.8 m/s, 60.1 %

Ekonomika

Jaunā katlumāja jau iedarbināta
02/10/2008

Šīs nedēļas sākumā Jelgavas Pārlielupes daļā testa režīmā izmēģināja jauno katlumāju. No trešdienas tā jau iedarbināta un nodrošina karsto ūdeni un siltumu daļai pilsētas labā krasta patērētāju, ko līdz šim ar siltumu apgādāja cukurfabrikas termoelektrocentrāle.

Anna Afanasjeva
Šīs nedēļas sākumā Jelgavas
Pārlielupes daļā testa režīmā izmēģināja jauno katlumāju. No
trešdienas tā jau iedarbināta un nodrošina karsto ūdeni un siltumu
daļai pilsētas labā krasta patērētāju, ko līdz šim ar siltumu
apgādāja cukurfabrikas termoelektrocentrāle.
Tā kā cukurfabrikas centrāle saskaņā ar uzņēmuma
restrukturizāciju jānojauc, Pārlielupē līdz šai apkures sezonai
bija jāuzbūvē jauns siltuma avots. Piecos mēnešos, neskaitot
projektēšanu, kopš pamatnes sagatavošanas maija otrajā pusē tas
izdevies. Uzņēmuma «Filter» projektu un automātikas inženieris
Andris Bēniņš gan atzīst, ka būvfirmai līdz šim nav bijis tik
saspringta projekta. 
Katlumājā uzstādīti trīs somu uzņēmuma «Wapor» katli, kuru
kopējā jauda ir 28 megavati. Vajadzības gadījumā vieta rezervēta
vēl vienam. Pirmais testa režīmā izmēģināts astoņu megavatu katls,
lai pārliecinātos par kurināmā sadegšanu un noregulētu automātiski
vadāmo procesu. 
«Lai ūdens nonāktu siltumapgādes tīklā un tiktu nodrošināta tā
cirkulācija, izbūvēta sūkņu sistēma un siltuma regulēšanas mezgls.
Savukārt uzstādītie siltummaiņi un vārsti kalpo temperatūras
regulēšanai. Piegādei tīklos katli var nodrošināt 70 – 120 grādu
lielu ūdens temperatūru. Pašlaik maksimālā temperatūra nav
nepieciešama. Līdztekus ūdens sagatavošanas sistēmai uzstādīta arī
rezerves tvertne, lai nodrošinātu ūdeni iespējamo noplūžu
gadījumā,» A.Bēniņš saprotamā veidā cenšas izskaidrot
nespeciālistam sarežģīto katlumājas sistēmu. Atsevišķs no trokšņiem
izolēts nodalījums izveidots katlumājas operatoram, lai gan
faktiski nākotnē iekārtas darbosies automātiskā režīmā. Katlumājā
notiekošajiem procesiem līdzi varēs sekot arī no centrālās
katlumājas.
«Nav tā, ka pašlaik visi darbi ir pilnībā pabeigti.
Būtiskākais, kas vēl jāpaveic, ir katlumājai pievadīto cauruļvadu
izolācija ar akmens vates slāni un skārda apvalku, kā arī apkārtnes
labiekārtošana. Pēc tam katlu mājas teritoriju iežogos ar sētu,»
klāsta A.Bēniņš, piebilstot, ka šiem mērķiem vēl palikuši divi
mēneši. Naudas izteiksmē siltuma avots Pārlielupē izmaksāja vairāk
nekā 1,6 miljonus latu bez pievienotās vērtības
nodokļa. 
«Fortum Jelgava» sācis arī izvērtēt alternatīvus kurināmā
veidus un pieļauj, ka ar laiku gāzi varētu nomainīt pret izdevīgāku
kurināmo. Tas zemāka tarifa veidā kalpotu kā ieguvums arī
patērētājiem. Līdz 2010. gada oktobra beigām līdzās jaunajai
katlumājai Aviācijas ielā plānots izbūvēt koģenerācijas staciju ar
2,5 megavatu jaudu. 
Šopavasar koģenerācijas stacijas izbūve sākās Ganību ielā.
Projekts pretendē uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu
un valsts līdzfinansējumu. Pie pašreizējās katlumājas tiek būvēta
mazāka ēka, kurā atsevišķi izbūvētos boksos izvietos četras
koģenerācijas iekārtas. Katras jauda nepārsniegs vienu megavatu.
Savukārt augšstāvā uzstādīs ventilācijas un siltumapmaiņas
iekārtas. Speciālisti raksturo, ka salīdzinājumā ar parasto
katlumāju koģenerācijas stacijas izveides process ir krietni
darbietilpīgāks un sarežģītāks. Tai domāto iekārtu uzstādīšana un
regulēšana ilgs visu ziemu, lai nākamvasar staciju varētu
izmēģināt. Ganību ielas katlumājā koģenerāciju paredzēts ieviest no
nākamā gada 31. oktobra. 
Koģenerācijas stacijā iegūto elektroenerģiju «Fortum Jelgava»
varēs realizēt uzņēmumam «Latvenergo» un gūt papildu ieņēmumus.
Rīgas un citu pilsētu pieredze liecina, ka tur, kur jau darbojas
koģenerācijas stacijas, siltuma tarifs ir mērenāks. 
Būtiski, ka «Fortum Jelgava» nopietnus ieguldījumus šovasar
veicis arī siltumtrasēs – tās renovētas 4,2 kilometru garumā. Veco
trašu nomaiņa ar izolētajiem cauruļvadiem būs sekmējusi siltuma
piegādes efektivitāti un siltuma zudumus pilsētas tīklos ļaus
samazināt par četriem procentiem – no 22 līdz 18 procentiem, gadā
ietaupot 12 000 megavatus siltumenerģijas jeb vairāk nekā
pusmiljonu latu naudas izteiksmē. Tas nozīmē, ka arī reāli
patērētājiem vairs nebūs jāmaksā par siltumzudumiem.
Siltumapgādes uzņēmums vērtē, ka pašlaik siltumtrases, kuru
kopējais garums sasniedz 67 kilometrus, ir apmierinošā stāvoklī.
Labā kārtībā ir 90 procenti sistēmas, un visi neatliekamie darbi
izdarīti šovasar. Atlikušos siltumtrases posmus situācija ļauj
sakārtot pakāpeniski, jo tie nav kritiski. 
Pašlaik siltumtrases posma atjaunošana vēl nav līdz galam
pabeigta Pulkveža Brieža ielā un skar vienas dzīvojamās mājas un
vairāku iestāžu siltumapgādi. Bet pārējiem patērētājiem nekas
netraucē nodrošināt siltumu.