18 °C, 4.3 m/s, 83.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJaunā sadaļā «Meklē saimnieku» informēsim par patversmē nonākušajiem dzīvniekiem
Jaunā sadaļā «Meklē saimnieku» informēsim par patversmē nonākušajiem dzīvniekiem
02/04/2013

Pavasaris ir saspringtākais laiks dzīvnieku patversmēs, kad tur nonāk ne tikai bezatbildīgu saimnieku pamesti dzīvnieki, bet to rindas papildina pēc pretējā dzimuma satrakojušies vai bez uzraudzības atstāti dzīvnieki, sevišķi, lieli suņi, kuri norāvušies no ķēdes vai izmukuši no saimnieka mājām. Turpmāk portāls www.jelgavasvestnesis.lv jaunā sadaļā «Meklē saimnieku» regulāri informēs par Jelgavas mazo dzīvnieku izolatorā nonākušajiem dzīvniekiem.

«Patversme nav ilgstošs risinājums. Mūsu darbības mērķis ir
sniegt īslaicīgu pajumti dzīvniekiem, kas dažādu iemeslu dēļ
palikuši bez saimniekiem, lai dotu viņiem otru iespēju –
atgriezties pie saviem saimniekiem vai atrast jaunus,» skaidro LLU
Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta vecākā laborante
Unda Ģēģere, piebilstot, ka uzņemties rūpes par reiz jau pamestu
dzīvnieku ir divtik liela atbildība, jo dzīvnieks reiz jau bijis
nodots.

«Reizēm cilvēki atnāk uz patversmi un paši nezina, ko grib –
suni vai kaķi, lielu vai mazu augumā. Viņi atnāk, pastaigā un
izvēlas dzīvniekus pēc izskata, nemaz neizvērtējot, kāds ir pašu
dzīvesveids, kāds ir ģimenes stāvoklis un vai ir gatavi patiešām
uzņemties rūpes par dzīvnieku uz 10-15 gadiem. Tāpat jāņem vērā arī
finansiālie izdevumi, ko prasīs dzīvnieka uzturēšana un aprūpe,»
skaidro U.Ģēģere, piebilstot, ka šādos gadījumos patversmē uz
dzīvnieku adopciju raugās ļoti piesardzīgi un bieži vien iesaka
dzīvnieku tomēr neņemt. «Šie dzīvnieki jau ir vienreiz nodoti, ja
tas notiek vēlreiz, viņu psihe to var neizturēt. Tāpēc patiešām
pret dzīvnieku adopciju ir jāizturas ļoti nopietni. Tas nedrīkst
būt mirkļa vājums. Bieži sāpīgs jautājums ir saistīts ar gados
vecu, vientuļu cilvēku vēlmi adoptēt dzīvnieku, īpaši, ja runa ir
par jaunu, aktīvu kucēnu vai kaķēnu,» uzsver U.Ģēģere.

Katram dzīvniekam ir savs raksturs, turklāt ne vienmēr to var
«nolasīt», kamēr viņš mitinās patversmē. «Ja dzīvnieks jau otrā
trešā paaudzē ir dzimis uz ielas, viņš nekad nebūs miermīlīgs
istabas kaķis. To bieži cilvēki nesaprot,» stāsta patversmes
vadītāja. Viņa arī teic, ka ir maldīgi uzskatīt, ka tikai mazie
kaķēni var labi iedzīvoties jaunajās mājās. «Bieži vien ir tieši
otrādi. Jo kaķēni visbiežāk pie mums nonāk no ielas, savukārt
gandrīz visiem pieaugušajiem kaķiem, kas tiek piedāvāti adopcijai,
iepriekš ir bijuši saimnieki, viņi ir dzīvojuši ģimeniskā vidē, bet
kaut kādu iemeslu dēļ ir pamesti. Šos pieaugušos kaķus socializēt
ir vieglāk, protams, ja to dara atbildīgi un dzīvniekam dod laiku,»
stāsta U.Ģēģere.

«Dzīvnieka adaptēšanās jaunajās mājās ir ļoti nopietns, lēns, un
atbildīgs process. Kādam tas var prasīt nedēļu, bet citam arī
mēnesi. Jaunajiem īpašniekiem ir jābūt pacietīgiem. Dzīvniekam ir
jāpierod pie jaunās situācijas, jānotic, ka viņš te ir gaidīts un
mīlēts. Nevar cerēt, ka dzīvnieks jau pirmajā vakarā ļausies
«ņurcīties» pa rokām un būs lielākais draugs bērniem,» tā dzīvnieku
patversmes pārstāve.

Vēl viens maldīgs uzskats sabiedrībā ir iesakņojies, ka
dzīvniekam nepieciešama plaša telpa. «Nav svarīgi, cik liela māja
vai dzīvoklis ir saimniekam. Arī lielam sunim tas nav šķērslis –
sunim ir jāskraida pa āru, nevis pa dzīvokli vai māju. Arī lielie
suņi var ļoti veiksmīgi iedzīvoties un socializēties, pie
noteikuma, ka ar tiem strādā, nodrošina fiziskās aktivitātes –
garas, aktīvas pastaigas, ja nepieciešams, apmeklē suņu skolu vai
konsultējas ar kinologiem,» skaidro U.Ģēģere, piebilstot, ka
citādāk ir ar suņiem, kas izrādījuši agresijas pazīmes – tos
cilvēkiem adopcijai nedod.

Izvēloties suni, noteikti jāņem vērā arī šķirnes īpatnības,
kādam pielietojumam šķirne ir selekcionēta. «Lai arī patversmē
pamatā nonāk bezšķirnes dzīvnieki, katram tomēr var pamanīt kādas
šķirnes iezīmi, un, piemēram, lielam sunim ar Kaukāza aitu suņa
«piešprici» dzīvoklis nebūs risinājums,» uzsver dzīvnieku
patversmes vadītāja.

Patversmē dzīvnieki nonāk dažādu iemeslu dēļ, bet galvenokārt
tie tiek izķerti ķeršanas reidos vai pēc ziņojuma par kritisku
situāciju – dzīvnieks traucē, apdraud iedzīvotājus, ieklīdis
sabiedriskā ēkā, īpašnieks tie nogādāts slimnīcā, aizturēts, miris
utt. Pamatā patversme uzņem dzīvnieku pēc pašvaldību norīkojuma,
tos piegādā dzīvnieku ķērājs, pašvaldības policijas darbinieki vai
privātpersonas, to saskaņojot ar pašvaldības iestādi
«Pilsētsaismniecība». «Pēdējos gados ir pieaudzis arī to gadījumu
skaits, kad ģimenes pārceļas uz ārzemēm strādāt vai ir spiestas
pamest mājas un dzīvokļus un iet īrēt dzīvojamo platību, veci
vientuļi cilvēki tiek ievietoti sociālajās mājās – tad dzīvnieki
nonāk pie mums,» atklāj patversmes vadītāja.

Dzīvnieka atdošana jauniem īpašniekiem tiek organizēta, veicot
pārrunas ar potenciālajiem īpašniekiem un noskaidrojot dzīvnieka
turpmākās dzīvesvietas apstākļus. U.Ģēģere skaidro, ka tiek
aizpildīts adopcijas protokols, kas glabājas patversmes lietvedībā.
Visi īpašniekiem izdotie dzīvnieki, ja tie ir atbilstošā vecumā,
tiek vakcinēti pret trakumsērgu. Tiek sniegtas konsultācijas par
turēšanas īpatnībām un profilaktisko veterināro aprūpi. Par LLU VMF
klīniskā institūta budžeta līdzekļiem un ziedojumos iegūtajiem
līdzekļiem iespēju robežās tiek veikta izdodamo dzīvnieku
kastrācija un sterilizācija. Adopcija notiek pret ziedojumu vai
barību dzīvniekiem.

Turpmāk sadaļā «Meklē saimnieku» www.jelgavasvestnesis.lv
regulāri informēs par dzīvniekiem, kas nonākuši dzīvnieku izolatorā
– patversmē un gaida savus saimniekus – esošos vai jaunus.

Mazo dzīvnieku izolators atrodas K.Helmaņa ielā, dzīvniekus var
apskatīt darba dienās no pulksten 10 līdz 16. Papildu informācija
pa tālruni 63021924 vai 63024665.

Foto: Lolita Kamaldiņa