«Esam gandarīti, ka šogad daudzdzīvokļu ēku pagalmu rekonstrukcijas projektu konkursā startēja arī vairāku māju kopprojekti. Piemēram, Asteru un Māras ielā par sadarbību spējuši vienoties pat piecu māju iedzīvotāji. Ņemot vērā, cik sarežģīti ir panākt šādas vienošanās dzīvokļu īpašnieku starpā, tas ir pozitīvs signāls,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods.
«Lielākā daļa pašvaldības investīciju projektu ir saistīti ar ES finansējuma piesaisti, tādēļ šobrīd virkne projektu no mums neatkarīgu apstākļu dēļ ir gaidīšanas režīmā. Saistībā ar smagnējām birokrātiskām procedūrām, visticamāk, netiks atsākti arī daudzdzīvokļu ēku siltināšanas darbi, tādēļ cītīgi strādājam pie mājasdarbiem, lai būtu gatavi veikt darbus tad, kad būs pieejams ES finansējums,» tā J.Strods, akcentējot, ka līdz ar ES fondu finansējuma pieejamības aizkavēšanos tiek bremzēta arī kopējā ekonomiskā attīstība valstī, jo būvniecības uzņēmumiem, kas dod vērā ņemamu ieguldījumu tautsaimniecībā, trūkst pasūtījumu.
Pēdējos gados bija ierasts, ka būvniecības sezonā Jelgavā tiek realizēti vairāki nozīmīgi projekti vienlaikus. Šī sezona iesākusies klusāk.
Mazākā apjomā, bet pietiekami daudz tiks paveikts arī šogad. Bijām gatavi uzsākt Loka maģistrāles rekonstrukcijas darbus, kas aizkavējušies, turpinoties diskusijām valdības līmenī. Šogad noteikti uzsāksim Rūpniecības un Atmodas ielas rekonstrukciju posmā no Tērvetes ielas līdz Dobeles šosejai. Tiks atjaunots ceļa segums, izbūvētas ietves, apgaismojums, lietus ūdens kanalizācija un cita nepieciešamā infrastruktūra. Asfalta ceļa segums tiks uzklāts arī Rūpniecības ielas paralēlajam ceļam, pa kuru tiek nodrošināta piekļuve privātmājām posmā no Tērvetes līdz Filozofu ielai. Šī projekta izmaksas plānotas aptuveni 1,6 miljonu eiro apmērā, un tā realizācijai piesaistīts valsts līdzfinansējums. Vēl šogad tiks atjaunots asfalta segums Dambja ielā un Dobeles ielas posmā no Uzvaras līdz Pasta ielai. Savukārt jauna ietve jau izbūvēta Zvejnieku ielā, Pētera ielā un Vaļņu ielā pie bērnudārza «Gaismiņa», bet ietves atjaunošanas darbi plānoti arī Svētes ielā gar autoostu. Vēl šogad jaunu veidolu iegūs arī autobusu pieturas pie Mūzikas skolas un Amatu vidusskolas Akadēmijas ielā. Savukārt ielu apgaismojuma atjaunošanas darbi plānoti depo mikrorajonā – Neretas ielas apkaimē.
Pēdējā pusgada laikā notikušas vairākas nopietnas avārijas ūdens un saimnieciskās kanalizācijas tīklos – Meiju ceļā, Ganību ielā, Svētes ielā un citviet. Kādā stāvoklī šobrīd ir pilsētas ūdenssaimniecības infrastruktūra?
Ūdenssaimniecība ir viena no tām jomām, kurā pēdējos gados ieguldīts visvairāk līdzekļu. Veicot ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības darbus, uzsvars tika likts uz kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi patērētājiem. Tādēļ ir izbūvēta moderna ūdens sagatavošanas stacija, un uzņēmuma «Jelgavas ūdens» piedāvātais dzeramais ūdens ir viens no kvalitatīvākajiem valstī un atbilst visaugstākajiem standartiem. Tāpat, piesaistot ES finansējumu, vairāku desmitu kilometru garumā ir paplašināti ūdensvada un saimnieciskās kanalizācijas tīkli, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Diemžēl ES finansējumu nevarējām izmantot maģistrālo tīklu rekonstrukcijai pēc reālajām vajadzībām. Daļā ielu, kur tika veikta kapitālā rekonstrukcija, maģistrālie tīkli ir nomainīti, bet lielākā daļa no tiem kalpo vēl no padomju laikiem, tādēļ avārijas ir neizbēgamas. Nedz uzņēmumam, nedz pašvaldībai šobrīd nav tādu resursu, lai jau tuvākajā laikā veiktu šāda apjoma rekonstrukcijas darbus, tādēļ tīkli tiek atjaunoti pa posmiem. Arī periodā līdz 2020. gadam maģistrālo tīklu rekonstrukcija nav ES finansēto projektu prioritāte, jo investīcijas būs iespējams piesaistīt tikai saimnieciskās kanalizācijas tīklu paplašināšanai.
Valsts līmenī novēloto procedūru dēļ šogad jauni daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projekti, visticamāk, netiks uzsākti, tomēr tas dod laiku, lai labi sagatavotos nākamajai būvniecības sezonai. Cik daudzdzīvokļu māju Jelgavā šobrīd ir gatavas startēt siltināšanas programmā?
Dažādas gatavības stadijā ir vairāk nekā desmit daudzdzīvokļu māju, tomēr skaidrības par to, cik ēkās reāli tiks veikti darbi, nav, jo tiek prognozēts, ka nākamgad varētu būtiski, līdz pat 20 procentiem, pieaugt būvniecības izmaksas. Ja ir panākta vienošanās par konkrētām renovācijas darbu izmaksām, dzīvokļu īpašniekiem ir grūti pieņemt, ka izmaksas pēc iepirkuma rezultātiem ir augstākas. Tas ir risks, ar kuru jārēķinās. Tomēr esmu pārliecināts, ka ēku siltināšana pilsētā nākamgad atsāksies. Pie tā aktīvi strādā gan Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, gan Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra. Jāņem vērā, ka ēku energoefektivitātes paaugstināšana ir iespēja ne tikai ietaupīt uz zemākiem apkures rēķiniem, bet arī būtiski uzlabot ēkas tehnisko stāvokli. Jāapzinās, ka neviens cits dzīvokļu īpašnieku vietā to nedarīs un šobrīd darbus iespējams veikt ar daļēju ES atbalstu. Vēlāk tas jau pilnībā būs jādara par pašu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem.
Pagājušajā gadā tika uzsākta daudzdzīvokļu ēku pagalmu rekonstrukcijas programma, kurā dažādiem darbiem iespējams piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu. Kādas ir atziņas par šo programmu?
Tiekoties ar iedzīvotājiem, samērā bieži tiek uzsvērts, ka daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi ir kritiskā stāvoklī, neatbilst mūsdienu prasībām un bojā pilsētas vizuālo tēlu. Kā risinājumu piedāvājām programmu, kurā iespējams saņemt pašvaldības līdzfinansējumu līdz pat 50 procentiem no kopējām izmaksām. Pagājušajā gadā tika realizēti pieci labiekārtošanas projekti, bet šogad jau apstiprinājām trīs projektus. Uz atlikušo summu, kas ir aptuveni 7000 eiro, vēl iespējams pieteikties līdz 4. augustam. Jāatzīst, ka bijām gaidījuši lielāku iedzīvotāju aktivitāti, tomēr jāapzinās, ka praksē vienoties par veicamajiem darbiem nav viegli, jo kādam aktuāla ir autostāvvietas izbūve, citam – bērnu rotaļu laukums, bet daļa dzīvokļu īpašnieku vispār nevēlas uzņemties nekādas papildu saistības. Arī jaunā Būvniecības likuma prasības ir augstas, un pat salīdzinoši vienkāršiem darbiem nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu un saņemt saskaņojumus no visiem komunikāciju turētājiem, turklāt darbus var veikt tikai sertificēti uzņēmumi. Tas prasa gan laiku, gan līdzekļus. Tomēr, ja vien ir vēlme un spēja vienoties par izmaksām, visu var izdarīt. To apliecina šogad apstiprinātais pagalma labiekārtošanas projekts Asteru un Māras ielā, kura realizācijai apvienojušies piecu daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji. Tāpat nozīmīgs pagalma labiekārtošanas projekts tiks realizēts Blaumaņa ielā.
No jūlija pilsētas privātmāju īpašniekiem tiek piedāvāta iespēja šķirot stiklu atsevišķos konteineros – vai un kad šāda iespēja varētu būt arī attiecībā uz PET pudelēm, kuras veido lielu daļu no sadzīves atkritumiem?
Šobrīd kā privātmāju, tā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, kuriem nav atsevišķu konteineru PET atkritumiem, ir iespēja tos nogādāt kādā no trim pilsētas atkritumu šķirošanas laukumiem. Atsevišķi izdalīt PET atkritumus šobrīd netiek plānots, jo liela daļa no tiem nav piemēroti otrreizējai pārstrādei, tādēļ, izdalot atsevišķi šādu pakalpojumu, tas varētu sadārdzināt kopējās atkritumu izvešanas izmaksas privātmājās. Savukārt stikla šķirošanas konteineri tiek piedāvāti kā papildu pakalpojums, par kuru atsevišķi nav jāmaksā.
No augusta stāsies spēkā jaunais «Sadales tīkla» elektrības piegādes tarifs – kā tas iespaidos pilsētu?
Izmaksas pieaugs gandrīz visās pašvaldības struktūrvienībās. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka kopējais sadārdzinājums varētu būt mērāms vairākos simtos tūkstošu eiro. Tomēr, konsultējoties ar «Sadales tīkla» speciālistiem, panācām kompromisu un veicām pārkārtojumus attiecībā uz ielu apgaismojumu, luksoforu, sūkņu staciju un citu pilsētas infrastruktūras elementu darbību. Kopējais izmaksu pieaugums būs līdz simts tūkstošiem eiro gadā. Tas nozīmē, ka līdz šim veiktās investīcijas ielu apgaismojuma energoefektivitātes paaugstināšanai vismaz attiecībā uz iestādes «Pilsētsaimniecība» pārziņā esošo infrastruktūru varētu segt plānoto sadārdzinājumu.
Viena no jūsu pārstāvētās Nacionālās apvienības prioritātēm Saeimā ir demogrāfijas jautājumi – kā uz tiem raugāties no pašvaldības perspektīvas, un kas būtu jādara lokālā līmenī, lai varētu runāt ne tikai par dzimušo un mirušo skaita līdzsvarošanu, bet gan par pakāpenisku iedzīvotāju skaita pieaugumu?
Mēs neesam atrauti no kopējās situācijas valstī, tādēļ neticu, ka atsevišķi vienas pašvaldības realizēti pasākumi varētu dot rezultātu ilgtermiņā. Te darbojas savienoto trauku princips. Pilsēta šajā ziņā jau ir darījusi pietiekami daudz. Mums ir īpaša daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, kura ietver virkni atvieglojumu, bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs, bezmaksas sabiedrisko transportu un nodarbības interešu izglītības pulciņos. Daudz tiek investēts izglītības konkurētspējā, sākot no bērnudārziem un beidzot ar profesionālo izglītību. Tomēr pamatā ir cilvēka sociālā un ekonomiskā drošības sajūta un piesaiste konkrētai teritorijai. Salīdzinot ar citām lielākajām Latvijas pilsētām, Jelgavā iedzīvotāju skaits sarūk lēnāk.
Pirms līgosvētkiem noslēdzās konkurss par sakoptākajiem pilsētvides objektiem – jūs bijāt vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs.
Jāatzīst, ka pēdējos gados kopā ar konkursa komisijas pārstāvjiem esam redzējuši daudzus sakoptus dārzus, izglītības iestādes un uzņēmumu teritorijas. Arī šogad starp konkursa laureātiem bija vairāki jauni objekti. Redzam, ka cilvēki cenšas sava prieka pēc un to darītu arī tad, ja mēs šādu konkursu neorganizētu. Konkurss ir tikai papildu stimuls. Vislielākais gandarījums ir par oriģināliem un līdz šim neredzētiem risinājumiem. Lai mudinātu cilvēkus vēl vairāk iesaistīties savas ārtelpas sakopšanā, šogad izsludinājām konkursu, un uzņēmēji skvērā aiz kultūras nama izveidoja piecus dizaina dārzus, izmantojot netradicionālus risinājumus. Ceram, ka nākamgad kāda no šīm idejām vai kas līdzīgs tiks realizēts arī kādā no konkursam pieteiktajiem objektiem.
26.1 °C,
3.6 m/s,
51.4 % 
26.1 °C,
3.6 m/s,
51.4 %