26.9 °C, 2.3 m/s, 60.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJaunais elektrības piegādes tarifs noēdīs līdz šim ietaupīto
Jaunais elektrības piegādes tarifs noēdīs līdz šim ietaupīto
07/07/2016

«Esam gandarīti, ka šogad daudzdzīvokļu ēku pagalmu rekonstrukcijas projektu konkursā startēja arī vairāku māju kopprojekti. Piemēram, Asteru un Māras ielā par sadarbību spējuši vienoties pat piecu māju iedzīvotāji. Ņemot vērā, cik sarežģīti ir panākt šādas vienošanās dzīvokļu īpašnieku starpā, tas ir pozitīvs signāls,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods.

«Lielākā daļa pašvaldības investīciju projektu ir saistīti ar ES
finansējuma piesaisti, tādēļ šobrīd virkne projektu no mums
neatkarīgu apstākļu dēļ ir gaidīšanas režīmā. Saistībā ar smagnējām
birokrātiskām procedūrām, visticamāk, netiks atsākti arī
daudzdzīvokļu ēku siltināšanas darbi, tādēļ cītīgi strādājam pie
mājasdarbiem, lai būtu gatavi veikt darbus tad, kad būs pieejams ES
finansējums,» tā J.Strods, akcentējot, ka līdz ar ES fondu
finansējuma pieejamības aizkavēšanos tiek bremzēta arī kopējā
ekonomiskā attīstība valstī, jo būvniecības uzņēmumiem, kas dod
vērā ņemamu ieguldījumu tautsaimniecībā, trūkst pasūtījumu.

 

Pēdējos gados bija ierasts, ka būvniecības sezonā
Jelgavā tiek realizēti vairāki nozīmīgi projekti vienlaikus. Šī
sezona iesākusies klusāk.

Mazākā apjomā, bet pietiekami daudz tiks paveikts arī šogad.
Bijām gatavi uzsākt Loka maģistrāles rekonstrukcijas darbus, kas
aizkavējušies, turpinoties diskusijām valdības līmenī. Šogad
noteikti uzsāksim Rūpniecības un Atmodas ielas rekonstrukciju posmā
no Tērvetes ielas līdz Dobeles šosejai. Tiks atjaunots ceļa segums,
izbūvētas ietves, apgaismojums, lietus ūdens kanalizācija un cita
nepieciešamā infrastruktūra. Asfalta ceļa segums tiks uzklāts arī
Rūpniecības ielas paralēlajam ceļam, pa kuru tiek nodrošināta
piekļuve privātmājām posmā no Tērvetes līdz Filozofu ielai. Šī
projekta izmaksas plānotas aptuveni 1,6 miljonu eiro apmērā, un tā
realizācijai piesaistīts valsts līdzfinansējums. Vēl šogad tiks
atjaunots asfalta segums Dambja ielā un Dobeles ielas posmā no
Uzvaras līdz Pasta ielai. Savukārt jauna ietve jau izbūvēta
Zvejnieku ielā, Pētera ielā un Vaļņu ielā pie bērnudārza
«Gaismiņa», bet ietves atjaunošanas darbi plānoti arī Svētes ielā
gar autoostu. Vēl šogad jaunu veidolu iegūs arī autobusu pieturas
pie Mūzikas skolas un Amatu vidusskolas Akadēmijas ielā. Savukārt
ielu apgaismojuma atjaunošanas darbi plānoti depo mikrorajonā –
Neretas ielas apkaimē. 

 

Pēdējā pusgada laikā notikušas vairākas nopietnas
avārijas ūdens un saimnieciskās kanalizācijas tīklos – Meiju ceļā,
Ganību ielā, Svētes ielā un citviet. Kādā stāvoklī šobrīd ir
pilsētas ūdenssaimniecības infrastruktūra?

Ūdenssaimniecība ir viena no tām jomām, kurā pēdējos gados
ieguldīts visvairāk līdzekļu. Veicot ūdenssaimniecības
infrastruktūras attīstības darbus, uzsvars tika likts uz
kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi patērētājiem. Tādēļ ir izbūvēta
moderna ūdens sagatavošanas stacija, un uzņēmuma «Jelgavas ūdens»
piedāvātais dzeramais ūdens ir viens no kvalitatīvākajiem valstī un
atbilst visaugstākajiem standartiem. Tāpat, piesaistot ES
finansējumu, vairāku desmitu kilometru garumā ir paplašināti
ūdensvada un saimnieciskās kanalizācijas tīkli, lai nodrošinātu
iespēju iedzīvotājiem pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Diemžēl
ES finansējumu nevarējām izmantot maģistrālo tīklu rekonstrukcijai
pēc reālajām vajadzībām. Daļā ielu, kur tika veikta kapitālā
rekonstrukcija, maģistrālie tīkli ir nomainīti, bet lielākā daļa no
tiem kalpo vēl no padomju laikiem, tādēļ avārijas ir neizbēgamas.
Nedz uzņēmumam, nedz pašvaldībai šobrīd nav tādu resursu, lai jau
tuvākajā laikā veiktu šāda apjoma rekonstrukcijas darbus, tādēļ
tīkli tiek atjaunoti pa posmiem. Arī periodā līdz 2020. gadam
maģistrālo tīklu rekonstrukcija nav ES finansēto projektu
prioritāte, jo investīcijas būs iespējams piesaistīt tikai
saimnieciskās kanalizācijas tīklu paplašināšanai.

 

Valsts līmenī novēloto procedūru dēļ šogad jauni
daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projekti, visticamāk, netiks
uzsākti, tomēr tas dod laiku, lai labi sagatavotos nākamajai
būvniecības sezonai. Cik daudzdzīvokļu māju Jelgavā šobrīd ir
gatavas startēt siltināšanas pro­grammā?

Dažādas gatavības stadijā ir vairāk nekā desmit daudzdzīvokļu
māju, tomēr skaidrības par to, cik ēkās reāli tiks veikti darbi,
nav, jo tiek prognozēts, ka nākamgad varētu būtiski, līdz pat 20
procentiem, pieaugt būvniecības izmaksas. Ja ir panākta vienošanās
par konkrētām renovācijas darbu izmaksām, dzīvokļu īpašniekiem ir
grūti pieņemt, ka izmaksas pēc iepirkuma rezultātiem ir augstākas.
Tas ir risks, ar kuru jārēķinās. Tomēr esmu pārliecināts, ka ēku
siltināšana pilsētā nākamgad atsāksies. Pie tā aktīvi strādā gan
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, gan Zemgales reģionālā
Enerģētikas aģentūra. Jāņem vērā, ka ēku energoefektivitātes
paaugstināšana ir iespēja ne tikai ietaupīt uz zemākiem apkures
rēķiniem, bet arī būtiski uzlabot ēkas tehnisko stāvokli.
Jāapzinās, ka neviens cits dzīvokļu īpašnieku vietā to nedarīs un
šobrīd darbus iespējams veikt ar daļēju ES atbalstu. Vēlāk tas jau
pilnībā būs jādara par pašu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem.

 

Pagājušajā gadā tika uzsākta daudzdzīvokļu ēku pagalmu
rekonstrukcijas programma, kurā dažādiem darbiem iespējams
piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu. Kādas ir atziņas par šo
pro­grammu?

Tiekoties ar iedzīvotājiem, samērā bieži tiek uzsvērts, ka
daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi ir kritiskā stāvoklī, neatbilst
mūsdienu prasībām un bojā pilsētas vizuālo tēlu. Kā risinājumu
piedāvājām programmu, kurā iespējams saņemt pašvaldības
līdzfinansējumu līdz pat 50 procentiem no kopējām izmaksām.
Pagājušajā gadā tika realizēti pieci labiekārtošanas projekti, bet
šogad jau apstiprinājām trīs projektus. Uz atlikušo summu, kas ir
aptuveni 7000 eiro, vēl iespējams pieteikties līdz 4. augustam.
Jāatzīst, ka bijām gaidījuši lielāku iedzīvotāju aktivitāti, tomēr
jāapzinās, ka praksē vienoties par veicamajiem darbiem nav viegli,
jo kādam aktuāla ir autostāvvietas izbūve, citam – bērnu rotaļu
laukums, bet daļa dzīvokļu īpašnieku vispār nevēlas uzņemties
nekādas papildu saistības. Arī jaunā Būvniecības likuma prasības ir
augstas, un pat salīdzinoši vienkāršiem darbiem nepieciešams
izstrādāt tehnisko projektu un saņemt saskaņojumus no visiem
komunikāciju turētājiem, turklāt darbus var veikt tikai sertificēti
uzņēmumi. Tas prasa gan laiku, gan līdzekļus. Tomēr, ja vien ir
vēlme un spēja vienoties par izmaksām, visu var izdarīt. To
apliecina šogad apstiprinātais pagalma labiekārtošanas projekts
Asteru un Māras ielā, kura realizācijai apvienojušies piecu
daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji. Tāpat nozīmīgs pagalma
labiekārtošanas projekts tiks realizēts Blaumaņa ielā.

 

No jūlija pilsētas privātmāju īpašniekiem tiek piedāvāta
iespēja šķirot stiklu atsevišķos konteineros – vai un kad šāda
iespēja varētu būt arī attiecībā uz PET pudelēm, kuras veido lielu
daļu no sadzīves atkritumiem?

Šobrīd kā privātmāju, tā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem, kuriem
nav atsevišķu konteineru PET atkritumiem, ir iespēja tos nogādāt
kādā no trim pilsētas atkritumu šķirošanas laukumiem. Atsevišķi
izdalīt PET atkritumus šobrīd netiek plānots, jo liela daļa no tiem
nav piemēroti otrreizējai pārstrādei, tādēļ, izdalot atsevišķi šādu
pakalpojumu, tas varētu sadārdzināt kopējās atkritumu izvešanas
izmaksas privātmājās. Savukārt stikla šķirošanas konteineri tiek
piedāvāti kā papildu pakalpojums, par kuru atsevišķi nav
jāmaksā.

 

No augusta stāsies spēkā jaunais «Sadales tīkla»
elektrības piegādes tarifs – kā tas iespaidos pilsētu?

Izmaksas pieaugs gandrīz visās pašvaldības struktūrvienībās.
Sākotnējie aprēķini liecināja, ka kopējais sadārdzinājums varētu
būt mērāms vairākos simtos tūkstošu eiro. Tomēr, konsultējoties ar
«Sadales tīkla» speciālistiem, panācām kompromisu un veicām
pārkārtojumus attiecībā uz ielu apgaismojumu, luksoforu, sūkņu
staciju un citu pilsētas infrastruktūras elementu darbību. Kopējais
izmaksu pieaugums būs līdz simts tūkstošiem eiro gadā. Tas nozīmē,
ka līdz šim veiktās investīcijas ielu apgaismojuma
energoefektivitātes paaugstināšanai vismaz attiecībā uz iestādes
«Pilsētsaimniecība» pārziņā esošo infrastruktūru varētu segt
plānoto sadārdzinājumu. 

 

Viena no jūsu pārstāvētās Nacionālās apvienības
prioritātēm Saeimā ir demogrāfijas jautājumi – kā uz tiem raugāties
no pašvaldības perspektīvas, un kas būtu jādara lokālā līmenī, lai
varētu runāt ne tikai par dzimušo un mirušo skaita līdzsvarošanu,
bet gan par pakāpenisku iedzīvotāju skaita pieaugumu?

Mēs neesam atrauti no kopējās situācijas valstī, tādēļ neticu,
ka atsevišķi vienas pašvaldības realizēti pasākumi varētu dot
rezultātu ilgtermiņā. Te darbojas savienoto trauku princips.
Pilsēta šajā ziņā jau ir darījusi pietiekami daudz. Mums ir īpaša
daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, kura ietver virkni
atvieglojumu, bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs, bezmaksas
sabiedrisko transportu un nodarbības interešu izglītības pulciņos.
Daudz tiek investēts izglītības konkurētspējā, sākot no
bērnudārziem un beidzot ar profesionālo izglītību. Tomēr pamatā ir
cilvēka sociālā un ekonomiskā drošības sajūta un piesaiste
konkrētai teritorijai. Salīdzinot ar citām lielākajām Latvijas
pilsētām, Jelgavā iedzīvotāju skaits sarūk lēnāk.

 

Pirms līgosvētkiem noslēdzās konkurss par sakoptākajiem
pilsētvides objektiem – jūs bijāt vērtēšanas komisijas
priekšsēdētājs.

Jāatzīst, ka pēdējos gados kopā ar konkursa komisijas
pārstāvjiem esam redzējuši daudzus sakoptus dārzus, izglītības
iestādes un uzņēmumu teritorijas. Arī šogad starp konkursa
laureātiem bija vairāki jauni objekti.  Redzam, ka cilvēki
cenšas sava prieka pēc un to darītu arī tad, ja mēs šādu konkursu
neorganizētu. Konkurss ir tikai papildu stimuls. Vislielākais
gandarījums ir par oriģināliem un līdz šim neredzētiem
risinājumiem. Lai mudinātu cilvēkus vēl vairāk iesaistīties savas
ārtelpas sakopšanā, šogad izsludinājām konkursu, un uzņēmēji skvērā
aiz kultūras nama izveidoja piecus dizaina dārzus, izmantojot
netradicionālus risinājumus. Ceram, ka nākamgad kāda no šīm idejām
vai kas līdzīgs tiks realizēts arī kādā no konkursam pieteiktajiem
objektiem.