Pilsētā

Anna Afanasjeva

SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga stāsta, ka
visi lielie ar koģenerācijas stacijas būvniecību saistītie darbi ir
pabeigti. Pie pašreizējās katlumājas Ganību ielā izvietota mazāka
ēka, kurā atsevišķi izbūvētos boksos uzstādīti četri elektrodzinēji
ar jaudu līdz vienam megavatam. Būves augšstāvā uzstādītas
ventilācijas un siltumapmaiņas iekārtas, lai elektroenerģiju
pārvērstu apkures siltumā.

Pēdējās nedēļās automātikas un elektroiekārtu speciālisti veic
sarežģīto sistēmu savienošanu un regulēšanu. 5. maijā uzņēmums sāks
jaunās stacijas nodošanu ekspluatācijā. Šajā procesā piedalīsies
arī «Fortum Jelgava» mātes uzņēmuma speciālisti no Somijas.
A.Bataraga lēš, ka nodošana ekspluatācijā ilgs apmēram mēnesi. Šajā
laikā koģenerācijas stacijā pārbaudes režīmā sāks elektroenerģijas
ražošanu. Izmēģināšanas laikā stacijā saražotā elektroenerģija
nonāks kopējā tīklā, taču pārbaudes laikā saskaņā ar normatīvajiem
aktiem to nevar pārdot. 

Pēc koģenerācijas stacijas nodošanas ekspluatācijā, jūnija
otrajā pusē, «Fortum Jelgava» Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijai Rīgā iesniegs tarifa projektu siltuma ražošanai
koģenerācijas režīmā. Paralēli, lai process notiktu raitāk,
uzņēmums plāno uzsākt siltumenerģijas piegādes tarifa sagatavošanu
iesniegšanai Zemgales reģionālajam Sabiedrisko pakalpojumu
regulatoram. 

Koģenerācijas režīmu speciālisti atzīst par efektīvāko siltuma
un elektroenerģijas ražošanas veidu. «Fortum Jelgava» valdes
priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa-Pundure stāsta, ka līdz ar to
koģenerācijas procesā saražotajam siltumam, kas tiek iegūts kā
blakusprodukts elektrībai, ir zemāka pašizmaksa. Koģenerācijas
stacijā iegūto elektroenerģiju varēs realizēt uzņēmumam
«Latvenergo» un papildus nopelnīt. Rīgas un citu pilsētu pieredze
liecina, ka tur, kur jau darbojas koģenerācijas stacijas, siltuma
tarifs ir mērenāks. Arī mūsu pilsētā jaunā koģenerācijas stacija
ļaus nedaudz samazināt kopējā saražotā siltuma pašizmaksu un
mazināt tarifu. 

Projektu kā veiksmīgu vērtē arī tajā ziņā, ka tā īstenošanai
izdevies piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu un
valsts līdzfinansējumu apmēram 900 tūkstošu latu apmērā. Tādējādi
nedaudz vairāk kā par ceturto daļu izdevies samazināt projekta
kopējās izmaksas (gandrīz 4,2 miljoni latu bez PVN). Nākotnē tas
atstās pozitīvu iespaidu uz apkures tarifu.