Ja tagad vajadzētu uzsākt savu biznesu, Jelgavas jaunieši ražotu sporta apģērbu un apavus, atvērtu garšvielu veikalu, izgatavotu koka korpusus datoriem un mobilajiem telefoniem, audzētu kārklus šķeldai, veidotu pasākumu organizēšanas firmu, izgatavotu čības ar gaismiņām, izmantotu bērzu sulas vai pat tirgotu ūdeni. Tās, protams, ir tikai idejas bez ekonomiskā pamatojuma un aprēķiniem, tomēr par to, kas tad būtu tas ejošākais šodien un varbūt arī pēc gadiem desmit pa reizei aizdomājas katrs.
Ilze Knusle-Jankevica
Ceturtdien Jelgavas jaunieši un uzņēmīgie cilvēki tikās konferencē «Uzrāviens», kas notika Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC). Liela daļa konferences apmeklētāju tiešām vismaz reizi ir aizdomājušies par to, vai pievērsties uzņēmējdarbībai un kas varētu būt tā niša, kurā darboties. Piemēram, Matīss Šiliņš uzskata, ka brīva niša mūsu pilsētā ir sporta apģērbu un apavu ražošana un tirdzniecība, savukārt Raivis Ašmanis uzskata, ka tagad modē ir dažādi koka dizaina izstrādājumi, piemēram, koka korpusi portatīvajiem datoriem un mobilajiem telefoniem. «Koks tagad ir modē! Tirgū parādās koka brilles, koka pulksteņi, kāpēc gan lai tirgū nebūtu arī citi koka produkti?» tā LLU Ekonomikas fakultātes students R.Ašmanis. Viņš uzskata, ka arī ūdeni varētu tirgot, jo tas, kas šobrīd nopērkams veikalos, garšojot gandrīz tāpat kā krāna ūdens. Atliktu tikai piestrādāt pie pudeles dizaina. Līdzīgi uzskata arī LLU absolvente Ieva Neimane: viņasprāt, jāizmanto resursi, kas mums ir, un tas neizbēgami noved pie zaļās domāšanas un veselīgā dzīvesveida. «Vispār jau jauniešiem ideju ir daudz un dažādas, bet virzīt uz uzņēmējdarbību vajadzētu jau ģimenē. Vecāki nereti bērniem saka: mācies labi, lai atrastu labu darbu. Viņi nesaka: mācies, lai varētu būt labs uzņēmējs,» tā viņa.
Jauniešiem par savu pieredzi stāstīja vairāki uzņēmēji, lielākoties tādi, kuru uzņēmumi ir samērā jauni. Viņi ieskicēja problēmas, ar kādām nākas saskarties, un deva padomus. Piemēram, bioloģiskās kosmētikas ražotāju «Kivvi Organic Cosmetics» vadītāja Agate Jurkovska-Kanča uzsver, ka kosmētikas nozarē galvenais ir mārketings, tāpēc uzņēmums nežēlo naudu dažādiem maksas pakalpojumiem: bukletiem, mārketinga akcijām, iekļūšanai katalogos, dalībai starptautiskās izstādēs, testa paraudziņu izgatavošanai, starptautiski atzītai sertifikācijai. «Šobrīd esam sākuši kārtot starptautisku sertifikātu Eco Cert. Tas ir dārgs maksas pakalpojums un nav obligāts, turklāt nepieciešams tur papīrs papīra galā. Tomēr mēs to izvēlējāmies darīt, jo uzskatām, ka šis sertifikāts nostiprinās klientu uzticību mums,» tā A.Jurkovska-Kanča. Viņa topošajiem uzņēmējiem ieteica iepazīt tirdzniecības praktisko pusi, lai zinātu, kādas cenas piedāvāt veikaliem, lai būtu viņiem interesents.
IT uzņēmuma «e-Tag» pārstāvis Rihards Gailums uzsver, ka visgrūtākais ir atrast savu biznesa nišu, turklāt būtiski ir saprast, kas tas būs par biznesu: sev un ģimenei, vietējā mēroga vai globālajam tirgum. Viņš ir pārliecināts, ka tad, kad sāk darīt, rodas jaunas iespējas, ko vajag izmantot.
Ekoloģiskās ēdināšanas uzņēmuma «Ecocatering» pārstāvis Edgars Bardzevičš uzsver, ka vienam kaut ko izdarīt ir ļoti grūti, un, iespējams, tieši tas nereti jaunos attur uzsākt savu biznesu. Viņi, lai nokļūtu tur, kur ir tagad, paši apbraukājuši vietējos zemniekus, lai personīgi vienotos par sadarbību – zemnieku produkcijas iepirkšanu, no kuras tad tālāk gatavo ēdienus. «Nu jau mūsu atdeve sāk nest augļus un cilvēki paši nāk pie mums un piedāvā idejas, sadarbības iespējas. No biznesa viedokļa tas ir brīdis, kad mēs varam diktēt spēles noteikumus, un arī tas ir svarīgi,» tā M.Bardzevičš.
Padomus, uzsākot ražošanu, deva arī stikla konstrukciju ražošanas uzņēmuma «Glass Style» vadītājs Dainis Bērziņš. Viņš norāda, ka ne vienmēr visu vajag darīt pašam, īpaši, ja nepieciešamas dārgas iekārtas, jo sākumposmā var atrast sadarbības partnerus un ražošanu iepirkt kā ārpakalpojumu. Tāpat viņš ieteica apzināt savus konkurentus un nodefinēt vispirms sev, bet pēc tam jau arī saviem klientiem, kas ir tas tavs atšķirīgais, odziņa.
Konferenci organizē biedrības «JCI Latvia» Jelgavas nodaļa sadarbībā ar Hipotēku banku un ZRKAC.
Kolāžā izmantoti attēli no uzņēmumu mājas lapām.