«Krievu kultūru un tradīcijas esmu iepazinis tik, cik man par tām stāstīts skolā krievu valodas stundās. Tiesa, tas nav daudz. Lai gan kaimiņos dzīvo krievi un ar viņiem kontaktējos bieži, nekad neesam runājuši par viņu tradīcijām. Zinu gan, ka viņi svin pareizticīgo Ziemassvētkus, ir tādi svētki Masļeņica, kuros cep pankūkas, kas simbolizē sauli, dedzina salmu lelli, brauc ar ragaviņām. Pats neesmu piedalījies, bet gribētu. Tiesa, man nepatika tas, ka krievi pieprasīja krievu valodu kā otro valsts valodu. Mēs taču dzīvojam Latvijā,» atzīst 9. klases skolnieks Mārtiņš Tīrumnieks.
Ritma Gaidamoviča
Viņš ir viens no tiem vairāk nekā 30 skolēniem, kurš šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē apmeklēja pasākumu «Būsim pazīstami», iepazīstot Jelgavas nacionālās kultūras biedrības, dažādu tautību cilvēkus, kas dzīvo mums līdzās, un viņu kultūru. Pasākumā piedalījās 1. ģimnāzijas, 2. pamatskolas, Spīdolas ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Staļģenes vidusskolas skolēni.
Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie jaunieši stāsta, ka ar citu tautību cilvēkiem satiekas ik dienu – dažiem klasē mācās romi, krievi, baltkrievi, citiem ģimenes draugi ir ukraiņi, baltkrievi, bet citi paši nākuši no ģimenēm, kur mammai vai tētim cita tautība. Jaunieši atzīst, ka nereti zina tikai to, ka šim cilvēkam ir cita tautība, taču vairāk neko. Arī paši ne reizi nav prasījuši par viņu tradīcijām, ja nu vienīgi mēģinājuši iemācīties dažas elementāras frāzes citā valodā, piemēram, labdien, paldies, lūdzu. Runājot par citu tautu svētkiem, zināmākie jauniešiem ir slāvu pavasara sagaidīšanas svētki Masļeņica, par kuriem stāsta skolā. «Daži klasesbiedri nāk no krievu ģimenēm, taču mēs neuzsveram, ka viņš ir krievs, – tāds pats cilvēks kā mēs jau vien ir. Dažkārt vien viņiem ir grūti izteikties latviešu valodā, tad palīdzu ar tulkošanu. Ir bijuši gadījumi, kad mums jāpārtulko kaut kas krievu valodā, lai viņi saprastu labāk,» tā 9. klases skolnieks Edmunds Berkmanis, piebilstot, ka labprāt tuvāk gribētu iepazīt ukraiņus un viņu tradīcijas. Līdz šim gan viņam ar ukraiņiem neesot bijis nekāds kontakts. Desmitās klases skolnieka Nikolaja Černookija ģimenē mamma ir ukrainiete, tētis krievs, taču par to zinot tikai retais. «Lai arī esmu nācis no krievu ģimenes, mēs dzīvojam pēc latviešu tradīcijām, svinam visus latviešu svētkus, runāju skaidrā latviešu valodā, tāpēc mani uzskata par latvieti. Klasē mums ir gan roms, gan krievu tautības skolēni, taču nekad neesmu dzirdējis, ka kāds interesētos par viņu tautas tradīcijām, kultūru. Pats kaut kad esmu prasījis, kā jāsaka atsevišķi vārdi romu valodā. Tiesa, tik, cik ātri tos uzzināju, tik ātri aizmirsās,» tā Nikolajs, piebilstot, ka labprāt gribētu, lai citu tautību klasesbiedri skolā rīkotu tematiskās pēcpusdienas, kurā iepazītu viņu nacionālās dejas, dziesmas, pagaršot nacionālos ēdienus. «Katras jaunas zināšanas tikai papildina,» tā Nikolajs.
Pasākumā jauniešiem bija iespēja iemācīties ebreju dejas, spēlēt viktorīnu par Poliju, baltkrievi aicināja veidot darbus no salmiem, ukraiņi – šūt ukraiņu dvieli, lietuvieši – iemēģināt roku karotes grebšanā, krievi – krāsot un zīmēt matrjoškas.
Foto: Ivars Veiliņš
1.3 °C,
1.6 m/s,
90.6 % 
1.3 °C,
1.6 m/s,
90.6 %