Jelgava 2020. gadā – skulptūru pilsēta; industriāli attīstīta pilsēta; uzņēmējdarbības pilsēta; tīrākā Latvijas pilsēta – šīs ir tikai dažas vīzijas par to, kādu pilsētas jaunieši Jelgavu iedomājas pēc deviņiem gadiem. Jaunieši atzīst, ka, attīstot pilsētu, jādomā par, piemēram, lielāka finansējuma piešķiršanu sportistiem, lai gūtu vēl augstākus panākumus, jāturpina rekonstruēt ielas, jārada jauniešiem iespēja strādāt vasaras brīvlaikā.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Sabiedrības integrācijas pārvaldes telpās aizvadīta «Ideju prāta vētra», kurā jaunieši izteikuši savu redzējumu par pilsētas nākotnes attīstību laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Ar neformālās izglītības metožu palīdzību te norisinājās ideju apmaiņa par to, kas jau šobrīd pilsētā ir paveikts, kādas problēmas vēl jārisina un to, kādu jaunieši pilsētu redz nākotnē. Kopumā «prāta vētrā» piedalījās ap 30 jauniešu no dažādām skolām, nevalstiskajām organizācijām un biedrībām.
«Prāta vētras» vadītāji no uzņēmuma «Ideju talka» Mārcis un Sandris jauniešus vispirms rosināja izteikt pozitīvās lietas – kas labs Jelgavā paveikts pēdējā laikā. Jāteic, ka labo darbu uzskaitījums liels, kaut arī daudzu ideju lapiņās minētas vienas un tās pašas lietas. Proti, pie pozitīvajām lietām nosaukts Zemgales Olimpiskais centrs, izbūvētā BMX trase, renovētais Trīsvienības baznīcas tornis, rekonstruētā Dobeles šoseja un Rīgas iela, pilsētā esot mazāk klaiņojošu suņu, izbūvēts Uzvaras parks, beidzot pilsētā ir oficiāla pludmale un vēl promenāde, izremontētas un renovētas skolas. Pēc jauniešu domām, Jelgavas vadība ir ļoti atsaucīga attiecībā uz sadarbību ar jauniešiem un atbalsta tos.
Taču vienlaicīgi jaunieši apzinās, ka vēl ir daudz kas jāizdara, lai varētu teikt, ka Jelgavā patiešām ir labi. Tieši tālab katrs no dalībniekiem izteica arī savu viedokli par to, kādas tad ir pilsētā risināmās problēmas nākotnē. Jaunieši vēlas apgaismojumu mazākās ielās, iekārtot vairāk zaļo zonu, vairāk iespēju jauniešiem strādāt un nopelnīt, mazināt bezdarbu, nepieciešams vairāk siltinātu māju, jāpārbūvē autoosta, jādomā par sabiedrisko transportu pilsētā arī pēc pulksten 19, kā dēļ šobrīd jauniešiem nereti ir liegta iespēja apmeklēt kādu pasākumu vai pulciņu, vajag arī vairāk bērnu rotaļu laukumus. «Akmens mests» arī savā lauciņā. Proti, jaunieši atzīst, ka vienaudži ir pārāk pasīvi. «Iespēju jauniešiem ir daudz, taču šobrīd liela problēma ir jauniešu nevēlēšanās darīt. Nereti ir gadījies, ka piedāvājam pasākumu, bet mums atbild: «Kāpēc man uz to jāiet? Man jau par to neviens nemaksās!» Ir jāmaina situācija,» tā Zane. Jelgavas Skolēnu domes priekšsēdētāja Rūdolfa Rozenvalda ieteikums augstskolām bija, uzņemot studentus, ņemt vērā arī to, cik liela ir jaunieša pieredze ārpusstundu aktivitātēs. Šīs ir lietas, kuras, pēc jauniešu domām, nākotnē vajadzētu sakārtot, lai pilsēta kļūtu vēl pievilcīgāka un piesaistītu arī jauniešus šeit palikt.
Domājot par to, kāda Jelgava izskatīsies 2020. gadā, jaunieši minēja visdažādākās idejas. Viens mūs pilsētu redz kā industriāli attīstītu uzņēmējdarbības centru, cits – kā īstu studentu pilsētu, vēl kāds – kā jauniešu pilsētu, kā skulptūru pilsētu, jo, viņaprāt, Jelgava var lepoties ar ledus, smilšu un nu arī metāla skulptūrām. Vēl kāds gribētu, lai Jelgava ir tīrākā pilsēta valstī, no kuras citi ņem piemēru. Bet divi puiši Jelgavu redz kā jauno dzejnieku pilsētu, no kuras nāk jaunie talanti.
Jāpiebilst, ka šis ir viens no tematiskajiem semināriem, uzsākot darbu pie Jelgavas attīstības programmas 2014. – 2020. gadam, dodot arī jauniešiem iespēju izteikt savu viedokli par problēmām un to risinājumiem, tādējādi līdzdarbojoties. Attīstības plānošanas sektora vadītāja Ilga Muižniece stāsta, ka visas izteiktās idejas un vīzijas tiks apkopotas un vēlāk nodotas programmas veidošanas komisijai.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %