Pilsētā

«Latvijas faktu» direktors A.Freimanis pēc tikšanās ar
Jelgavas 12. klašu skolēniem, kuriem 6. jūnijā būs iespēja pirmo
reizi piedalīties vēlēšanās, atzīst, ka gan jauniešu jautājumi par
vēlēšanu norisi, gan minēto aktuālo jautājumu loks pilsētā ir
pārsteidzoši līdzīgs citu vecumu grupu viedoklim. «Izrādās, tas ir
mīts, ka jauniešiem ir kaut kāds savs problēmu loks – viņus
interesē tas pats, kas jebkuru pilsētas iedzīvotāju,» tā
A.Freimanis, piebilstot, ka viņu jautājumi arī bijuši praktiski.
«Ielu remonti, jaunas darba vietas pilsētā un sociālie jautājumi –
to akcentē jaunieši. To pašu kā aktuālāko min arī citi jelgavnieki
mūsu veiktajā aptaujā.»

A.Freimanis uzsver, ka jauniešiem arī ir pietiekami labas
zināšanas par partijām, kas darbojas Jelgavā. «Viņiem ir zināms
priekšstats, un mūsu pētījuma rezultāti, kas apliecina, ka Jelgavā
šobrīd populārākā partija ir Zaļo un zemnieku savienība, kam seko
«Jaunais laiks» un PCTVL, viņiem nebija nekas jauns. Tas tikai
apliecina, ka jaunieši seko līdzi informācijai, izglītojas arī
politiski,» spriež A.Freimanis.

Jautāts, kā izdarīt savu izvēli pirms vēlēšanām, A.Freimanis
norāda, ka te varētu klāstīt teorētiskos modeļus, kas tāpat nekad
nestrādā. «Es jau varētu teikt – studējiet partiju programmas,
izdariet secinājumus un tad pieņemiet lēmumu, bet kurš manī
klausīsies?! Tāpēc es saku: galvenais ir uzticēties savam
kandidātam, vērtēt profesionalitātes kritērijus, kā arī nebaidīties
no savām interesēm – ja cilvēkam ir svarīgi, lai iela x tiktu
rekonstruēta, un kāds to ir gatavs izdarīt, tad balsojiet.»

Taču skolēni gribēja zināt, kā tapt skaidram, vai
priekšvēlēšanu laikā solītais tiks arī pildīts. «Protams, katram
solījumam šajā laikā ticēt būtu vairāk nekā neapdomīgi – te ir
viens universāls līdzeklis: vai kandidātam ir pieredze politikā, ko
viņš jau ir īstenojis. Ja cilvēks ir iesācējs un viņam nav
pieredzes, solīt ir viegli,» spriež A.Freimanis.

Savukārt A.Cimdars jauniešiem uzsvēra, cik svarīgi ir izdarīt
savu izvēli. «Nepiedaloties vēlēšanās, jums nav nekādu iespēju pēc
tam kunkstēt – ja jūs paši neizvēlējāties, jūsu vietā to izdarīja
cits. Vai jums patīk, ka jūsu vietā lēmumu pieņem citi?» retoriski
jautā A.Cimdars. 

CVK priekšsēdētāja sniegtā informācija jauniešiem bija vairāk
praktiska – detalizēti stāstot, kas un kā ir jādara balsošanas
laikā. Taču sarunas noslēgumā viņš aicināja jauniešus, kas 6.
jūnijā dosies pie vēlēšanu urnām, apdomāt, vai viņi nevēlas pieņemt
nākamo lēmumu un iesaistīties vēlēšanu komisijas darbā. Ar
tēlainiem epitetiem viņš jauniešiem uzbūra ainu, kā noritētu darbs
vēlēšanu dienā un kā viņi eksperimenta kārtā to varētu izmēģināt
jau mājās, tā saprotot, vai viņiem šis darbs vispār ir pa spēkam.
Vidusskolēni gan pēc šīs izsmeļošās informācijas atzina, ka diezin
vai būtu gatavi tik smagam darbam – no pulksten 7 rītā līdz 22
vakarā sēdēt iecirknī, nemitīgi aizpildot vēlētāju sarakstu ailes,
un pēc tam vēl visu nakti pavadīt, skaitot vēlēšanu zīmes. Kur nu
vēl, ja tas jādara brīvprātīgi.