Ekspertu vērtējumā viens no efektīvākajiem veidiem, kā radīt drošības sajūtu topošajiem vecākiem, ir garantēta vieta pašvaldības bērnudārzā. Dažādu iemeslu dēļ virkne pašvaldību, tostarp Jelgava, to šobrīd nevar nodrošināt, un rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā gaida ap 800 pilsētā deklarēto bērnu. Šis skaitlis gan nav īsti objektīvs, jo ne visiem vieta dārziņā būtu nepieciešama uzreiz.
Jānis Kovaļevskis
Arī valstiski bērnudārzu jautājums pasludināts par prioritāru, un valdība, sākot no 2013. gada, apņēmusies segt pirmsskolas pedagogu algas, lai pašvaldības varētu atļauties vairāk līdzekļu novirzīt jaunu bērnudārzu veidošanai vai privāto pirmsskolas izglītības iestāžu dotācijai. Par to, kā plānots izmantot šos papildu līdzekļus un nodrošināt vecākiem vienlīdzīgas iespējas laist savus bērnus dārziņā, – saruna ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli.
Vai valsts uzstādījums, ka visiem bērniem no 1,5 gadu vecuma jānodrošina vieta pirmsskolas izglītības iestādē, ir pareizs un realizējams arī dzīvē?
Prakse apliecina, ka ne visi bērni ir gatavi sākt apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi no pusotra gada vecuma, tomēr likums paredz, ka pašvaldībām šāda iespēja jāparedz. Pamazām uz to arī virzāmies, jo šobrīd jau visos deviņos pašvaldības bērnudārzos ir mazo bērnu grupiņas. Lai mēs šādu iespēju nodrošinātu, visiem, kam tas ir nepieciešams būs vajadzīgs pārejas laiks. Strādājam ciešā sadarbībā ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās joprojām ir pietiekami daudz brīvu vietu, lai atrastu kompromisu starp vecāku un biznesa interesēm. Kaut gan šis nosacījums pats par sevi vēl neko neatrisinās, jo vecāki vēlas atgriezties darba tirgū jau tad, kad bērns sasniedzis gada vecumu. Kā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt «auklīšu dienests», kurā tiktu pieskatīti bērni vecumā no viena līdz diviem gadiem. Šādai pieejami gan būtu nepieciešams valstisks regulējums, vienojoties par to, ko mēs saprotam ar šo jēdzienu.
Cik bērnu šobrīd spēj uzņemt pirmsskolas izglītības iestādes pilsētā un cik vietu vēl būtu nepieciešams, lai rindu likvidētu?
Pašvaldības bērnudārzos spējam uzņemt aptuveni 1900 bērnus, privātās iestādes var nodrošināt vēl aptuveni 950 vietas, bet tas nav pietiekami, lai garantētu vietu visiem bērniem. Privātajās iestādēs gan vēl ir brīvas aptuveni 300 vietas, tomēr ne visi vecāki to šobrīd var atļauties. Vidējais vecāku līdzmaksājums privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs kopā ar ēdināšanu ir aptuveni 130 lati. Tomēr pat gadījumā, ja tiek aizpildītas visas vietas privātajās iestādēs, perspektīvā mums būtu nepieciešamas vēl aptuveni 600 vietas bērnudārzos. Daļēji šo jautājumu atrisinās jaunā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Ganību ielā 66, kura pēc rekonstrukcijas varētu tikt atvērta 2014. gadā, uzņemot 270 bērnus. Vērtējot šā brīža demogrāfiskos rādītājus un to, ka teju visi pilsētā dzimušie bērni tiek pieteikti pirmsskolas izglītības reģistrā, mēs redzam, ka šajā jomā ir perspektīvas arī privātajam sektoram. Rudenī kontekstā ar 2013. gada valsts budžeta projektu vajadzētu būt lielākai skaidrībai, kā turpmāk tiks finansētas pirmsskolas izglītības iestādes.
Kādi modeļi šobrīd tiek izskatīti?
Demogrāfisko lietu padomes paspārnē, kuru vada premjerministrs Valdis Dombrovskis, ir izveidota pirmsskolas izglītības pieejamības darba grupa, un tā sadarbībā ar pašvaldībām šobrīd aktīvi meklē risinājumus, kā samazināt rindas pirmsskolas izglītībā. Turpmāk pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšana neatkarīgi no to piederības formas varētu notikt no trīs avotiem. Tas būs valsts finansējums, pašvaldības līdzekļi un vecāku ieguldījums. Valsts no 2013. gada novirzīs 26 miljonus latu pirmsskolas pedagogu algām, kas līdz šim tika maksātas no pašvaldības budžeta, savukārt pašvaldības varēs vairāk līdzekļu novirzīt privāto iestāžu līdzfinansējumam. Jelgavas gadījumā šis nosacītais ietaupījums varētu būt ap 600 tūkstošiem latu. Savukārt vecāki, tāpat kā līdz šim, apmaksās bērnu ēdināšanas pakalpojumus un veiks līdzmaksājumu privātajās iestādēs, ja tāds būs nepieciešams.
Vai ar šiem 600 tūkstošiem pietiks, lai pašvaldība varētu atļauties apmaksāt vietas arī privātajos dārziņos?
Nē, tam būtu nepieciešama vismaz divas reizes lielāka summa, kaut gan diskusijas par to, cik izmaksā viena bērna uzturēšanās pirmsskolas izglītības iestādē, joprojām turpinās. Valsts vidējais aprēķins ir 91 lats par bērnu mēnesī, Jelgavā tie ir 88 lati, bet privātajās iestādēs tie ir jau 120 – 130 lati, jo šeit aprēķinos tiek iekļauti arī ieguldījumi pamatkapitālā un kredītprocentu maksājumi. Finanšu ministrija kategoriski iebilst pret šādu izdevumu iekļaušanu pašizmaksas aprēķina metodikā, tādēļ pašvaldības līdzfinansējums arī no 2013. gada visdrīzāk nesegs visas privāto iestāžu bērnu uzturēšanas izmaksas. Kaut gan bērnu uzturēšanās pašizmaksai privātajās iestādēs vajadzētu samazināties, jo arī tajās valsts segs pedagogu algas.
Viens no veidiem, kā pārliecināties par patiesajām izmaksām, ir publiskais iepirkums.
Arī šo variantu esam izskatījuši, tomēr, izanalizējot situāciju, esam secinājuši, ka daļa no privātajām iestādēm šobrīd likuma prasību dēļ nemaz nevarētu piedalīties konkursā. Turklāt tas būtu ne visai taisnīgi pret tām privātajām iestādēm, kurās brīvo vietu nav. Skaidrs tas, ka pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums un konkurence šajā jomā faktiski nepastāv. Mums nāktos iepirkt visas brīvās vietas par tādu cenu, kā to vēlētos uzņēmēji. Šaubos, vai tas varētu būt labākais risinājums.
Sākot ar 2012. gada februāri, pašvaldība palielināja līdzfinansējumu privātajām izglītības iestādēm no 55 līdz 75 latiem par katru pilsētā deklarēto bērnu, tomēr vecāku līdzmaksājums tika samazināts tikai par pieciem, desmit latiem. Vai varam būt droši, ka, palielinoties pašvaldības ieguldījumam, proporcionāli samazināsies arī vecāku izmaksas privātajās iestādēs?
Tā noteikti būs viena no prasībām, tomēr mums jāapzinās, ka arī privātās pirmsskolas izglītības iestādes nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lai konkurētu savā starpā un piedāvātu kvalitatīvākus pakalpojumus, jāiegulda papildu līdzekļi. Pašvaldības uzdevums ir maksimāli samazināt vecāku līdzfinansējuma daļu, tomēr visdrīzāk jārēķinās, ka privātajās iestādēs līdzmaksājums saglabāsies. Jau sākotnēji, veidojoties privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, to mērķis bija piedāvāt kaut ko īpašu un citādāku nekā pašvaldības iestādēs. Daļēji tas ir arī izdevies, jo atsevišķos privātajos bērnudārzos brīvu vietu nav. Vecāki ir gatavi piemaksāt par kvalitatīvāku pakalpojumu. Vēlamies panākt, lai šis maksājums būtu 20 – 30 latu robežās un to varētu atļauties pēc iespējas plašāks vecāku loks.
Vai patiešām bērnu, kas reģistrēti rindā, skaits ir reāls? Praksē taču bieži vien izrādās, ka daudzi no piedāvātās vietas atsakās.
Arī šogad maijā izsludinātajā uzņemšanā, kad kopumā tika izsūtīts 361 uzaicinājums ar vietas piedāvājumu, 87 gadījumos vietas netika aizpildītas, un tās rindas kārtībā varējām piedāvāt nākamajiem. Pilnīgi precīzi pateikt to, cik bērniem būs nepieciešama vieta dārziņā, nevar, tādēļ arī vecākus aicinām informēt Izglītības pārvaldi, ja vieta bērnudārzā vairs nav nepieciešama. Šobrīd mēs strādājam pie datu reģistra, lai to tuvākajā laikā varētu izdarīt arī elektroniski.
No februāra bez rindas pašvaldību bērnudārzos tiek uzņemtas arī daudzbērnu ģimeņu atvases. Kādas korekcijas tas ieviesa kopējā rindā?
Tas bija solis, kā pašvaldības līmenī atbalstīt ģimenes ar trim un vairākiem bērniem. Kopumā šādā veidā ārpus rindas šogad pašvaldības dārziņos uzņemti 65 bērni.
Foto: Ivars Veiliņš
25.6 °C,
1.6 m/s,
76.6 % 
25.6 °C,
1.6 m/s,
76.6 %