«Daudz lielāku uzmanību esam iecerējuši pievērst skolu sportam. Tas, protams, nav nekas jauns un savulaik šāda veida sacensības arī mūsu pilsētā bija gana populāras, tomēr dažādu iemeslu dēļ šī kustība apsīka. Šobrīd top nolikums, kurā tiks noteikta sacensību kārtība un sporta veidi, kuros būs jāpiedalās visām pilsētas skolām, sākot ar jauno mācību gadu. Uzsvaru liksim uz komandu sporta veidiem un vieglatlētiku, lai veicinātu skolēnu vispārējo fizisko sagatavotību,» par jaunumiem pilsētas sporta dzīvē stāsta Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis.
Jānis Kovaļevskis
Šovasar ar domes lēmumu mainīta pilsētas sporta organizācijas struktūra, visas trīs pilsētas sporta skolas nododot Sporta servisa centra pārraudzībā. Līdz šim par to darbību atbildīga bija Izglītības pārvalde. Par to, kas varētu mainīties pilsētas sporta dzīvē, intervijā laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» viedokli pauž Sporta servisa centra direktors J.Kaminskis.
Kādēļ bija nepieciešams mainīt sporta skolu pārraudzības kārtību un kas mainīsies pilsētas sporta saimniecībā? Atrodoties Izglītības pārvaldes pakļautībā, sporta skolas dzīvoja savu dzīvi, zināmā mērā atrauti no sporta klubu un citām sporta dzīves aktivitātēm. Šobrīd Bērnu un jaunatnes sporta skola, Specializētā peldēšanas skola un Ledus sporta skola (JLSS) loģiski ir iekļāvušās kopējā pilsētas sporta struktūrā. Ar sporta skolu vadību esam pārrunājuši to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas un kādus rezultātus vēlamies sasniegt. Nonācām pie kopsaucēja, ka lielāks uzsvars jāliek uz augstu sasniegumu sportu, īpaši olimpiskajos sporta veidos, jo nu jau kādu laiku mūsu audzēkņi nav kvalificējušies dalībai Olimpiskajās spēlēs. Vienojāmies arī par to, ka katrā sporta veidā jāveic inventarizācija, sākot no audzēkņu skaita un beidzot ar treneru kvalifikāciju. Lai sasniegtu augstus rezultātus, talantīgākajiem sportistiem jau no 15 gadu vecuma jānodrošina iespēja trenēties divas reizes dienā. Viens no risinājumiem, kā to panākt, ir veidot specializētās sporta klases skolās, radot sportistiem piemērotus apstākļus mācībām un treniņiem.
Jelgavā ir ļoti plašs piedāvājums dažādām sporta aktivitātēm. Vai esat skaitījuši, ar cik sporta veidiem pilsētā var nodarboties? Savulaik esam skaitījuši, bet bail kļūdīties, jo katru gadu kaut kas pamainās. Piedāvājums patiešām ir plašs, sākot ar tradicionālajiem sporta veidiem un beidzot ar beisbolu un lakrosu. Tomēr jārēķinās, ka bērnu vairāk nekļūst, tādēļ konkurence starp sporta veidiem arvien pieaug, un visiem nepieciešams finansējums. Nāksies atgriezties pie jautājuma par sporta politikas prioritātēm, liekot akcentu uz tradicionālajiem sporta veidiem, kuriem ir izveidotas sporta bāzes un pieejami kvalificēti treneri. Vai sporta skolās nebūtu jāpārskata realizēto programmu skaits un saturs? Kā jau minēju, uzsākot jauno mācību gadu, katrā sporta veidā veiksim inventarizāciju, lai precīzi noskaidrotu, kāda ir situācija katrā no sporta veidiem. Nav šaubu, ka zināmas korekcijas būs jāveic, jo esošā sistēma vairs neatbilst reālajam pieprasījumam. Viens no piemēriem šajā ziņā ir futbols, jo jaunatnes futbola centrā «Jelgava» audzēkņu ir krietni vairāk nekā sporta skolā, lai gan vecākiem par nodarbībām jāšķiras no trīs reizes lielākas summas. Lai sakārtotu sistēmu, būtu jāpāriet uz finansējuma modeli «nauda seko bērnam», kā tas ir, piemēram, Liepājā. Šo sistēmu gan nav iespējams ieviest rīt uz brokastu laiku, nepieciešams zināms pārejas laiks, lai sporta skolas un klubi varētu tam sagatavoties. Diezin vai to varēsim ieviest agrāk kā 2013. gadā, jo pagaidām viss vēl ir diskusiju stadijā. Šis modelis varētu darboties pēc noteiktas koeficientu sistēmas, ņemot vērā prioritāros sporta veidus, un visiem, kas izpildīs izvirzītos nosacījumus, būs iespēja pretendēt uz publisko finansējumu. Tas varētu motivēt apvienoties tos sporta klubus, kuri strādā atsevišķi, piemēram, boksa nodarbības Jelgavā piedāvā četras organizācijas.
Kāda loma sporta saimniecībā būs Zemgales Olimpiskajam centram (ZOC)? Tas vairāk strādās kā telpu izīrētājs vai arī piesaistīs augstāka līmeņa sporta un kultūras pasākumus? ZOC ir veiksmīgi iekļāvies kopējā pilsētas sporta struktūrā, jo līdz pat 80 procentiem no kompleksa noslogojuma veido vietējās sporta organizācijas, bet atlikušais laiks jāaizpilda ar augstāka līmeņa sporta spēlēm vai kultūras pasākumiem. Pēc šāda principa arī būtu jāfinansē ZOC uzturēšana, kas līdz šim izmaksājusi gandrīz 300 tūkstošus latu gadā. Jaunais direktors Armands Ozollapa gan ir apņēmības pilns samazināt šīs izmaksas līdz aptuveni 250 tūkstošiem latu, daļu no summas atpelnot ar komerciāliem pasākumiem.
Viena no Jelgavas problēmām, organizējot augstāka līmeņa sporta pasākumus, ir viesnīcu trūkums. Vai šai problēmai perspektīvā redzat risinājumu? Nav šaubu, ka tā ir būtiska problēma, tomēr nezinu gan, vai pašvaldība to var atrisināt, jo viesnīcu bizness vairāk piederētos privātajam sektoram. Speciālisti aprēķinājuši, ka viesnīcai pie ZOC būtu jāspēj uzņemt 120 – 150 viesus, lai tā atmaksātos. Diemžēl šādu cilvēku apriti nevaram garantēt, ja nu vienīgi veidojam sporta internātus un izmitinām šajā viesnīcā mūsu pašu sportistus. Esam apzinājuši, ka, apvienojot visus resursus, tajā skaitā tuvākajos novados pieejamās viesu mājas un jauniešu hosteļus, varam izmitināt līdz 2000 cilvēku, tā kā zināmas iespējas tomēr ir. Cits jautājums ir par šo naktsmītņu atbilstību starptautiskajiem standartiem, kuri noteikti nozīmīgu sporta pasākumu nolikumos. Piemēram, lai Jelgavā aizvadītu vīriešu nacionālās basketbola izlases oficiālās spēles, mums būtu nepieciešama pieczvaigžņu viesnīca. Vai tāda kādreiz Jelgavā būs? Mūsu priekšrocība gan ir tā, ka atrodamies tuvu galvaspilsētai un nepieciešamības gadījumā sportisti var nakšņot Rīgā. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem laikam, ko pavada ceļā no viesnīcas uz arēnu, nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes.
Jelgava bija izteikusi vēlmi piedalīties konkursā par Latvijas olimpiādes rīkošanu 2012. gadā. Vai tas joprojām ir aktuāli? Jā, bijām pieteikušies, tomēr pieņēmām lēmumu nestartēt, lai gan savas pilsētas piedāvājumu esam sagatavojuši. Atbilstoši Latvijas Olimpiskās komitejas nosacījumiem tām pilsētām, kuras izturējušas kvalifikācijas prasības, 2. septembrī jāprezentē savs piedāvājums, kas jāpapildina ar apņemšanos segt visas izmaksas, kas saistītas ar olimpiādes rīkošanu. Ņemot vērā, ka šīs izmaksas varētu sasniegt 300 tūkstošus latu, šādā avantūrā nevaram ielaisties, jo par valsts līdzfinansējuma apmēru šobrīd nekas nav zināms. Par to vēl tikai lems jaunā valdība, un visticamāk, ka finansējums šim mērķim varētu arī neatrasties, ja jau pašvaldība būs piekritusi segt izdevumus. Tāpat jāņem vērā, ka nākamgad pilsētā turpināsies vērienīgi ielu rekonstrukcijas darbi, tajā skaitā Lielās ielas remonts, kas varētu apgrūtināt piekļūšanu sporta objektiem. Tādēļ savu kandidatūru izvirzīsim kādai no nākamajām Latvijas olimpiādēm.
Viens no dārgākajiem pašvaldības atbalstītajiem sporta veidiem ir hokejs. Šobrīd gan Latvijas hokeja saimniecībā nav tas pateicīgākais laiks, jo vietējam čempionātam pieteikušās tikai četras komandas. Kāds nākotnē varētu būt JLSS devums Latvijas hokejam? Ekonomiskā krīze ir darījusi savu, un acīmredzot klubiem vairs nav tik daudz līdzekļu, lai startētu virslīgas čempionātā. Savukārt tie, kas to var atļauties, izvēlas citu valstu čempionātus Baltkrievijā un Krievijā. JLSS komanda «Zemgale» gan savu dalību neplāno atsaukt, un, cik man zināms, federācija vēl strādā, lai paplašinātu dalībnieku loku. Šobrīd mums jārēķinās ar to, ka visa hokeja saimniecība valstī tiek pakļauta Rīgas «Dinamo», kaut gan prioritātei vajadzētu būt nacionālajai izlasei. Arī virkne no mūsu labākajiem audzēkņiem ir pārcēlušies uz Rīgu, lai būtu tuvāk «Dinamo» sistēmai, ar kuru grūti konkurēt. Tas gan nenozīmē, ka paliksim bez hokeja, jo mūsu sporta skolā ir aptuveni 200 audzēkņu, kuri turpina trenēties un novērtē šo pašvaldības sniegto iespēju. Izmaiņas skārušas arī BK «Zemgale», kura vietā dalībai Latvijas Basketbola līgā (LBL), visdrīzāk, tiks pieteikts BK «Jelgava». Kāda šobrīd ir situācija ar jaundibināmo klubu? Aizvadītajā sezonā nebijām tālu no tā, ka būtu jāatsauc kluba dalība no LBL. BK «Zemgale» nespēja tikt galā ar savām finanšu saistībām, tādēļ bija jārīkojas, lai pilsēta nepaliktu bez lielā basketbola. Esam vienojušies, ka BK «Jelgava» pārņems saistības no BK «Zemgale», tajā skaitā parādus aptuveni 20 tūkstošu latu apmērā, un pieteiks savu dalību LBL 1, LBL 2 un Baltijas Basketbola līgas Izaicinājuma kausā. Pieteikums jāiesniedz līdz 2. septembrim. Komanda tiks veidota no vietējās sporta skolas audzēkņiem, piesaistot arī dažus pieredzējušākus basketbolistus. Tie, kas netiks lielajā komandā, varēs spēlēt 2. divīzijā. Esam izvirzījuši mērķi, ka četru gadu laikā komandas kodols jāveido no 1994. un 1995. gadā dzimušajiem puišiem, kuri jau šobrīd sevi labi apliecinājuši gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tostarp jaunatnes izlašu sastāvā.
Vai domāts arī par to, kā atgriezt tribīnēs līdzjutējus, jo pagājušās sezonas izskaņa apliecināja, ka ar vietējo spēlētāju piesaistīšanu vien nepietiek. Protams, līdzjutējiem nepieciešamas arī uzvaras. Tomēr jāapzinās mūsu iespējas, piemēram, Jēkabam Rozītim BK «Valmiera» piedāvāja tādu atalgojumu, ar kuru nevaram konkurēt. Visu nosaka budžeta iespējas. Jārēķinās arī ar to, ka basketbola prestižs šobrīd ir krities, tas atstāj iespaidu arī uz līdzjutēju interesi. Basketbola savienībai vairāk jādomā par to, kā celt sporta veida prestižu, tas varētu atgriezt arī sponsoru interesi. Situācija Jelgavā nevar būt atrauta no kopējās situācijas valstī. Mēs pat varam teikt, ka Jelgavā tā nemaz nav tik slikta. Arēnā «Rīga» uz vīriešu nacionālās izlases spēli ar Krievijas valstsvienību atnāca 2000 līdzjutēju, ZOC – aptuveni 1700 cilvēku. Esam vien tajā pašā līmenī.
Foto: Ivars Veiliņš
18 °C,
3 m/s,
47.6 % 
18 °C,
3 m/s,
47.6 %