25.3 °C, 1.6 m/s, 82 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJāvienojas par prioritārajiem sporta veidiem pilsētā
Jāvienojas par prioritārajiem sporta veidiem pilsētā
03/09/2011

«Daudz lielāku uzmanību esam iecerējuši pievērst skolu sportam. Tas, protams, nav nekas jauns un savulaik šāda veida sacensības arī mūsu pilsētā bija gana populāras, tomēr dažādu iemeslu dēļ šī kustība apsīka. Šobrīd top nolikums, kurā tiks noteikta sacensību kārtība un sporta veidi, kuros būs jāpiedalās visām pilsētas skolām, sākot ar jauno mācību gadu. Uzsvaru liksim uz komandu sporta veidiem un vieglatlētiku, lai veicinātu skolēnu vispārējo fizisko sagatavotību,» par jaunumiem pilsētas sporta dzīvē stāsta Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis.

Jānis Kovaļevskis

«Daudz lielāku uzmanību esam iecerējuši pievērst skolu
sportam. Tas, protams, nav nekas jauns un savulaik šāda veida
sacensības arī mūsu pilsētā bija gana populāras, tomēr dažādu
iemeslu dēļ šī kustība apsīka. Šobrīd top nolikums, kurā tiks
noteikta sacensību kārtība un sporta veidi, kuros būs jāpiedalās
visām pilsētas skolām, sākot ar jauno mācību gadu. Uzsvaru liksim
uz komandu sporta veidiem un vieglatlētiku, lai veicinātu skolēnu
vispārējo fizisko sagatavotību,» par jaunumiem pilsētas sporta
dzīvē stāsta Sporta servisa centra direktors Juris
Kaminskis.

Šovasar ar domes lēmumu mainīta pilsētas sporta organizācijas
struktūra, visas trīs pilsētas sporta skolas nododot Sporta servisa
centra pārraudzībā. Līdz šim par to darbību atbildīga bija
Izglītības pārvalde. Par to, kas varētu mainīties pilsētas sporta
dzīvē, intervijā laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» viedokli pauž
Sporta servisa centra direktors J.Kaminskis.

Kādēļ bija nepieciešams mainīt sporta skolu pārraudzības
kārtību un kas mainīsies pilsētas sporta saimniecībā?

Atrodoties Izglītības pārvaldes pakļautībā, sporta skolas dzīvoja
savu dzīvi, zināmā mērā atrauti no sporta klubu un citām sporta
dzīves aktivitātēm. Šobrīd Bērnu un jaunatnes sporta skola,
Specializētā peldēšanas skola un Ledus sporta skola (JLSS) loģiski
ir iekļāvušās kopējā pilsētas sporta struktūrā. Ar sporta skolu
vadību esam pārrunājuši to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas un
kādus rezultātus vēlamies sasniegt. Nonācām pie kopsaucēja, ka
lielāks uzsvars jāliek uz augstu sasniegumu sportu, īpaši
olimpiskajos sporta veidos, jo nu jau kādu laiku mūsu audzēkņi nav
kvalificējušies dalībai Olimpiskajās spēlēs. Vienojāmies arī par
to, ka katrā sporta veidā jāveic inventarizācija, sākot no audzēkņu
skaita un beidzot ar treneru kvalifikāciju. Lai sasniegtu augstus
rezultātus, talantīgākajiem sportistiem jau no 15 gadu vecuma
jānodrošina iespēja trenēties divas reizes dienā. Viens no
risinājumiem, kā to panākt, ir veidot specializētās sporta klases
skolās, radot sportistiem piemērotus apstākļus mācībām un
treniņiem.

Jelgavā ir ļoti plašs piedāvājums dažādām sporta
aktivitātēm. Vai esat skaitījuši, ar cik sporta veidiem pilsētā var
nodarboties?

Savulaik esam skaitījuši, bet bail kļūdīties, jo katru gadu kaut
kas pamainās. Piedāvājums patiešām ir plašs, sākot ar
tradicionālajiem sporta veidiem un beidzot ar beisbolu un lakrosu.
Tomēr jārēķinās, ka bērnu vairāk nekļūst, tādēļ konkurence starp
sporta veidiem arvien pieaug, un visiem nepieciešams finansējums.
Nāksies atgriezties pie jautājuma par sporta politikas prioritātēm,
liekot akcentu uz tradicionālajiem sporta veidiem, kuriem ir
izveidotas sporta bāzes un pieejami kvalificēti treneri.
 
Vai sporta skolās nebūtu jāpārskata realizēto programmu
skaits un saturs?

Kā jau minēju, uzsākot jauno mācību gadu, katrā sporta veidā
veiksim inventarizāciju, lai precīzi noskaidrotu, kāda ir situācija
katrā no sporta veidiem. Nav šaubu, ka zināmas korekcijas būs
jāveic, jo esošā sistēma vairs neatbilst reālajam pieprasījumam.
Viens no piemēriem šajā ziņā ir futbols, jo jaunatnes futbola
centrā «Jelgava» audzēkņu ir krietni vairāk nekā sporta skolā, lai
gan vecākiem par nodarbībām jāšķiras no trīs reizes lielākas
summas. Lai sakārtotu sistēmu, būtu jāpāriet uz finansējuma modeli
«nauda seko bērnam», kā tas ir, piemēram, Liepājā. Šo sistēmu gan
nav iespējams ieviest rīt uz brokastu laiku, nepieciešams zināms
pārejas laiks, lai sporta skolas un klubi varētu tam sagatavoties.
Diezin vai to varēsim ieviest agrāk kā 2013. gadā, jo pagaidām viss
vēl ir diskusiju stadijā. Šis modelis varētu darboties pēc
noteiktas koeficientu sistēmas, ņemot vērā prioritāros sporta
veidus, un visiem, kas izpildīs izvirzītos nosacījumus, būs iespēja
pretendēt uz publisko finansējumu. Tas varētu motivēt apvienoties
tos sporta klubus, kuri strādā atsevišķi, piemēram, boksa
nodarbības Jelgavā piedāvā četras organizācijas.

Kāda loma sporta saimniecībā būs Zemgales Olimpiskajam
centram (ZOC)? Tas vairāk strādās kā telpu izīrētājs vai arī
piesaistīs augstāka līmeņa sporta un kultūras
pasākumus?

ZOC ir veiksmīgi iekļāvies kopējā pilsētas sporta struktūrā, jo
līdz pat 80 procentiem no kompleksa noslogojuma veido vietējās
sporta organizācijas, bet atlikušais laiks jāaizpilda ar augstāka
līmeņa sporta spēlēm vai kultūras pasākumiem. Pēc šāda principa arī
būtu jāfinansē ZOC uzturēšana, kas līdz šim izmaksājusi gandrīz 300
tūkstošus latu gadā. Jaunais direktors Armands Ozollapa gan ir
apņēmības pilns samazināt šīs izmaksas līdz aptuveni 250 tūkstošiem
latu, daļu no summas atpelnot ar komerciāliem pasākumiem.

Viena no Jelgavas problēmām, organizējot augstāka līmeņa
sporta pasākumus, ir viesnīcu trūkums. Vai šai problēmai
perspektīvā redzat risinājumu?

Nav šaubu, ka tā ir būtiska problēma, tomēr nezinu gan, vai
pašvaldība to var atrisināt, jo viesnīcu bizness vairāk piederētos
privātajam sektoram. Speciālisti aprēķinājuši, ka viesnīcai pie ZOC
būtu jāspēj uzņemt 120 – 150 viesus, lai tā atmaksātos. Diemžēl
šādu cilvēku apriti nevaram garantēt, ja nu vienīgi veidojam sporta
internātus un izmitinām šajā viesnīcā mūsu pašu sportistus. Esam
apzinājuši, ka, apvienojot visus resursus, tajā skaitā tuvākajos
novados pieejamās viesu mājas un jauniešu hosteļus, varam izmitināt
līdz 2000 cilvēku, tā kā zināmas iespējas tomēr ir. Cits jautājums
ir par šo naktsmītņu atbilstību starptautiskajiem standartiem, kuri
noteikti nozīmīgu sporta pasākumu nolikumos. Piemēram, lai Jelgavā
aizvadītu vīriešu nacionālās basketbola izlases oficiālās spēles,
mums būtu nepieciešama pieczvaigžņu viesnīca. Vai tāda kādreiz
Jelgavā būs? Mūsu priekšrocība gan ir tā, ka atrodamies tuvu
galvaspilsētai un nepieciešamības gadījumā sportisti var nakšņot
Rīgā. Atbilstoši starptautiskajiem standartiem laikam, ko pavada
ceļā no viesnīcas uz arēnu, nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes.

Jelgava bija izteikusi vēlmi piedalīties konkursā par
Latvijas olimpiādes rīkošanu 2012. gadā. Vai tas joprojām ir
aktuāli?

Jā, bijām pieteikušies, tomēr pieņēmām lēmumu nestartēt, lai gan
savas pilsētas piedāvājumu esam sagatavojuši. Atbilstoši Latvijas
Olimpiskās komitejas nosacījumiem tām pilsētām, kuras izturējušas
kvalifikācijas prasības, 2. septembrī jāprezentē savs piedāvājums,
kas jāpapildina ar apņemšanos segt visas izmaksas, kas saistītas ar
olimpiādes rīkošanu. Ņemot vērā, ka šīs izmaksas varētu sasniegt
300 tūkstošus latu, šādā avantūrā nevaram ielaisties, jo par valsts
līdzfinansējuma apmēru šobrīd nekas nav zināms. Par to vēl tikai
lems jaunā valdība, un visticamāk, ka finansējums šim mērķim varētu
arī neatrasties, ja jau pašvaldība būs piekritusi segt izdevumus.
Tāpat jāņem vērā, ka nākamgad pilsētā turpināsies vērienīgi ielu
rekonstrukcijas darbi, tajā skaitā Lielās ielas remonts, kas varētu
apgrūtināt piekļūšanu sporta objektiem. Tādēļ savu kandidatūru
izvirzīsim kādai no nākamajām Latvijas olimpiādēm.

Viens no dārgākajiem pašvaldības atbalstītajiem sporta
veidiem ir hokejs. Šobrīd gan Latvijas hokeja saimniecībā nav tas
pateicīgākais laiks, jo vietējam čempionātam pieteikušās tikai
četras komandas. Kāds nākotnē varētu būt JLSS devums Latvijas
hokejam?

Ekonomiskā krīze ir darījusi savu, un acīmredzot klubiem vairs nav
tik daudz līdzekļu, lai startētu virslīgas čempi­onātā. Savukārt
tie, kas to var atļauties, izvēlas citu valstu čempionātus
Baltkrievijā un Krievijā. JLSS komanda «Zemgale» gan savu dalību
neplāno atsaukt, un, cik man zināms, federācija vēl strādā, lai
paplašinātu dalībnieku loku. Šobrīd mums jārēķinās ar to, ka visa
hokeja saimniecība valstī tiek pakļauta Rīgas «Dinamo», kaut gan
prioritātei vajadzētu būt nacionālajai izlasei. Arī virkne no mūsu
labākajiem audzēkņiem ir pārcēlušies uz Rīgu, lai būtu tuvāk
«Dinamo» sistēmai, ar kuru grūti konkurēt. Tas gan nenozīmē, ka
paliksim bez hokeja, jo mūsu sporta skolā ir aptuveni 200 audzēkņu,
kuri turpina trenēties un novērtē šo pašvaldības sniegto
iespēju.
 
Izmaiņas skārušas arī BK «Zemgale», kura vietā dalībai
Latvijas Basketbola līgā (LBL), visdrīzāk, tiks pieteikts BK
«Jelgava». Kāda šobrīd ir situācija ar jaundibināmo
klubu?

Aizvadītajā sezonā nebijām tālu no tā, ka būtu jāatsauc kluba
dalība no LBL. BK «Zemgale» nespēja tikt galā ar savām finanšu
saistībām, tādēļ bija jārīkojas, lai pilsēta nepaliktu bez lielā
basketbola. Esam vienojušies, ka BK «Jelgava» pārņems saistības no
BK «Zemgale», tajā skaitā parādus aptuveni 20 tūkstošu latu apmērā,
un pieteiks savu dalību LBL 1, LBL 2 un Baltijas Basketbola līgas
Izaicinājuma kausā. Pieteikums jāiesniedz līdz 2. septembrim.
Komanda tiks veidota no vietējās sporta skolas audzēkņiem,
piesaistot arī dažus pieredzējušākus basketbolistus. Tie, kas
netiks lielajā komandā, varēs spēlēt 2. divīzijā. Esam izvirzījuši
mērķi, ka četru gadu laikā komandas kodols jāveido no 1994. un
1995. gadā dzimušajiem puišiem, kuri jau šobrīd sevi labi
apliecinājuši gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tostarp
jaunatnes izlašu sastāvā.

Vai domāts arī par to, kā atgriezt tribīnēs līdzjutējus, jo
pagājušās sezonas izskaņa apliecināja, ka ar vietējo spēlētāju
piesaistīšanu vien nepietiek.

Protams, līdzjutējiem nepieciešamas arī uzvaras. Tomēr jāapzinās
mūsu iespējas, piemēram, Jēkabam Rozītim BK «Valmiera» piedāvāja
tādu atalgojumu, ar kuru nevaram konkurēt. Visu nosaka budžeta
iespējas. Jārēķinās arī ar to, ka basketbola prestižs šobrīd ir
krities, tas atstāj iespaidu arī uz līdzjutēju interesi. Basketbola
savienībai vairāk jādomā par to, kā celt sporta veida prestižu, tas
varētu atgriezt arī sponsoru interesi. Situācija Jelgavā nevar būt
atrauta no kopējās situācijas valstī. Mēs pat varam teikt, ka
Jelgavā tā nemaz nav tik slikta. Arēnā «Rīga» uz vīriešu nacionālās
izlases spēli ar Krievijas valstsvienību atnāca 2000 līdzjutēju,
ZOC – aptuveni 1700 cilvēku. Esam vien tajā pašā līmenī.

Foto: Ivars Veiliņš