Vairāk nekā 200 Latvijas farmaceitu un farmaceitu asistentu aicina valdību izskatīt iespēju veikt grozījumus Farmācijas likumā, kas stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī. «Atklāto vēstuli, kas nosūtīta vairākām valsts amatpersonām, neparakstīju, jo par nākotni esmu droša – man ir augstākā farmaceitiskā izglītība. Iespējams, kāds no Jelgavas to parakstīja, bet uzskatu, ka likums tādā redakcijā, kādā ir šobrīd, apdraud galvenokārt tikai lielo ķēžu aptieku pastāvēšanu,» norāda «Pils aptiekas» īpašniece Dina Kurzemniece.
Ilze Knusle-Jankevica
Farmācijas likums tika pieņemts 2001. gadā. Tajā tika paredzēti desmit pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36. panta 1. daļas prasībām, kas nosaka, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju – pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam.
Aģentūra LETA ziņo, ka atklātajā vēstulē valsts amatpersonām pausts uzskats, ka, ja likums paliks pašreizējā redakcijā, tad 2011. gadā reorganizācijai vai likvidācijai ir pakļauta vairāk nekā puse visu Latvijas aptieku. Tas būtu smags trieciens farmācijas nozarei, sagraujot to veselības aprūpes sistēmas daļu, kas pēdējo desmit gadu laikā attīstīta aptieku sektorā un patlaban nodrošina plašu medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tas arī radītu jaunu cenu kāpumu zālēm.
D.Kurzemniece gan ir citādās domās. Viņasprāt, tajā, lai likums tiktu mainīts, ieinteresēti ir galvenokārt lielo ķēžu aptieku īpašnieki. «Pasaulē ir prakse, ka lielo aptieku īpašniekiem nepieder tikai aptiekas, bet arī zāļu lieltirgotavas, ražotnes vai pat poliklīnikas. Tāpēc viņi ir ieinteresēti pārdot kādas konkrētas firmas medikamentus, bet tas nav godīgi pret klientiem,» stāsta Jelgavas uzņēmēja, piebilstot, ka aptieku tīklos dominē mārketinga principi un tās ir tendētas uz pārdošanu, nevis cilvēku labklājības un veselības veicināšanu.
Šim viedoklim piekrīt arī «Centra aptiekas» īpašniece Juta Vosa, kura norāda – ķēžu aptieku īpašnieki nereti ir lieli uzņēmumi, kuri farmaceitus tikai nodarbina, tāpēc tieši viņi ir ieinteresēti, lai likums tiktu grozīts. «Pārejas laiks bija pietiekams – desmit gadi. Pa šo laiku katrs savu aptieku varēja izveidot tādu, kādu vēlas, tāpēc tagad nevajadzētu rīkot liekas ažiotāžās,» uzskata J.Vosa. Arī viņai ir augstākā farmaceitiskā izglītība un likuma normas viņas turpmāko darbu neietekmēs.
Par to, ka likums nav jāgroza, iestājas arī «Valdekas aptiekas» vadītāja un īpašniece Zita Birziņa. Viņa norāda, ka desmit gadi bija laiks, kad katrs varēja novērst nepilnības, ja tādas bija. Pa šo laiku arī viņa mērķtiecīgi plānojusi savu darbu un, lai uzņēmums paliktu ģimenes īpašumā, arī meita izmācījusies par farmaceiti. «Ja gribi būt uzņēmējs, jādomā uz priekšu,» piebilst Z.Birziņa. Viņa arī norāda, ka farmaceitu biedrība nopietni apsver iespēju valdības lēmumu, ja tā tomēr izlems likumu grozīt, apstrīdēt Satversmes tiesā. «Taisnībai tomēr ir jābūt, un visiem likumi ir vienādi,» tā uzņēmēja.
Jelgavā ir ap 20 aptieku, bet astoņas no tām – lielo ķēžu (pa divām Ģimenes, Mēness, A un Euro aptiekām). Saskaņā ar normatīviem, kas nosaka, cik aptiekām jābūt uz konkrētu iedzīvotāju skaitu, šobrīd Jelgavā to ir divreiz vairāk, tāpēc D.Kurzemniece uzskata, ka gadījumā, ja likums netiks labots un daļu aptieku nāksies slēgt, mūsu pilsētā aptieku skaits būs pietiekams. «Neviens bez pakalpojuma nepaliks,» tā uzņēmēja.
Foto: Ivars Veiliņš
15.3 °C,
4.6 m/s,
94 % 
15.3 °C,
4.6 m/s,
94 %