20 °C, 3.8 m/s, 68 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā aptaujās ap 400 mājsaimniecību
Jelgavā aptaujās ap 400 mājsaimniecību
05/05/2008

Jau ceturto gadu pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) visā Latvijā veiks apsekojumu «Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem». Tas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju. Apsekojums turpināsies līdz vasaras beigām. Tā mērķis ir novērot galveno rādītāju izmaiņas vairāku gadu garumā.

Kristīne Langenfelde

Jau ceturto gadu pēc kārtas Centrālā
statistikas pārvalde (CSP) visā Latvijā veiks apsekojumu «Kopienas
statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem». Tas visās Eiropas
Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu
metodoloģiju. Apsekojums turpināsies līdz vasaras beigām. Tā mērķis
ir novērot galveno rādītāju izmaiņas vairāku gadu
garumā.

 

CSP Jelgavas informācijas statistiķe Anna
Komara informē, ka pirms intervētāja ierašanās izlasē iekļuvušajām
mājsaimniecībām tiks izsūtīta vēstule, kurā informēs par
apsekojumu, tā mērķiem un plānoto intervijas datumu. Ierodoties
intervētājs uzrādīs dienesta apliecību ar fotogrāfiju. Respondentu
sniegtās atbildes uz anketās ietvertajiem jautājumiem tiks
ievadītas portatīvajā datorā.

Daļai mājsaimniecību (tās, kuras jau
piedalījās pagājušā gada apsekojumā) intervijas notiks pa
telefonu). Šīs metodes pielietošana ļaus iedzīvotājiem atbildēt uz
jautājumiem, negaidot intervētāju ierašanos savās mājās.

Pavisam Latvijā tiks aptaujātas 7000, Jelgavā
un Jelgavas rajonā 444 mājsaimniecības.

Saskaņā ar Latvijas un ES individuālo datu
aizsardzības likumiem respondentu sniegtā informācija tiks
izmantota tikai vispārīgā, apkopotā veidā. Pētījuma datu analīzi
veic zinātnieki, valsts institūcijas, lai izstrādātu ilgtermiņa
pasākumus nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai.

Pamatojoties uz šo pētījumu, CSP ir
sagatavojusi publikāciju «Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā».
Tajā pirmo reizi apkopota informācija par mājsaimniecību sastāvu,
materiālo situāciju, sociālās atstumtības riskiem, mājokļa
apstākļiem, veselības pašvērtējumu u.c., ne tikai sabiedrībā
kopumā, bet arī atsevišķās grupās (strādājošie, pensionāri, ģimenes
ar un bez bērniem u.tml.)

Apsekojuma dati liecina, ka 2006. gadā mājokļa
izmaksas uz vienu mājsaimniecību mēnesī sasniedza Ls 49. Šajā summā
nav iekļauti telefona rēķini, abonenta maksa par kabeļtelevīziju
u.c.

Gandrīz trešā daļa mājsaimniecību ar mājokli
saistītos izdevumus raksturo kā «ļoti
apgrūtinošus».  Tā kā turpmāk jārēķinās ar
nemitīgu cenu un tarifu kāpumu, mājokļa uzturēšana šogad varētu
būtiski sadārdzināties.

Grūtības samaksāt par mājokli bija
vientuļajiem pensionāriem, kuriem šis izmaksas sasniedza 32% no
ienākumiem, kaut gan nenokārtoti parādi bija tikai 7,6 % no
vientuļo pensionāru kopskaita. Ievērojami lielāki nenokārtoti
maksājumi bija ģimenēm ar trim un vairāk bērniem (30%),
mājsaimniecībām, kurās ir viens pieaugušais un viens bērns
(25%).

Saistībā ar veselības pašvērtējumu
samazinājies respondentu īpatsvars, kas savu veselības stāvokli
novērtēja kā «sliktu» vai «ļoti sliktu». Gandrīz katram ceturtajam
(24%) 2006. gadā aptaujātajam respondentam pēdējo 12 mēnešu laikā
bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika darīts. Kā
galveno iemeslu viņi minēja – «nevarēja to atļauties (pārāk
dārgi)». Otrais visbiežāk minētais iemesls (11%) bija «bailes no
ārstiem».

Tika uzdoti arī jautājumi par darbību
sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, kultūras, atpūtas un
sporta pasākumu apmeklēšanu un to biežumu. Zemgales iedzīvotāji
izrādījušies sabiedriski visaktīvākie. Tiem starp pārējiem Latvijas
reģioniem bija visaugstākais piedalīšanās līmenis – arodbiedrībās
un politiskajās partijās (11,7%), reliģisko organizāciju darbībā
(12,2 %), ar atpūtas pasākumiem saistītajās aktivitātēs (5,8%).