8.3 °C, 0.9 m/s, 91.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā bez maksas apgūst māsas profesiju
Jelgavā bez maksas apgūst māsas profesiju
22/10/2019

Jelgavas pilsētas slimnīca un Latvijas Universitātes (LU) Rīgas Medicīnas koledža realizē sadarbības projektu – septembrī par valsts finansējumu mācības Jelgavā uzsāka 47 topošās medicīnas māsas.

LU Rīgas Medicīnas koledžas direktores
vietniece izglītības darbā Sarmīte Villere norāda: Veselības
ministrijas sagatavotais ziņojums par veselības aprūpes reformu
tuvāko piecu gadu termiņā liecina, ka vidējā līmeņa medicīniskā
personāla trūkums valstī turpinās saasināties, tādēļ risinājumi
jāmeklē jau šobrīd. «Ņēmām vērā Jelgavas slimnīcas vajadzības un
koledžas iespējas, apzinoties, ka daudziem, kuri vēlas mācīties,
regulāri braucieni uz Rīgu ir liels finansiāls slogs, tādēļ
piedāvājam alternatīvu,» tā S.Villere.

Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis
Andris Ķipurs uzsver: organizējot medicīnas māsu mācības Jelgavā,
cer nākotnē nodrošināt gan slimnīcu, gan arī pārējās pilsētas
veselības aprūpes iestādes un uzņēmumus ar vidējo medicīnisko
personālu. «Kā rāda pieredze, bieži vien tie, kuri šo profesiju
apgūst Rīgā, tur arī uzsāk darba gaitas. Ceram, ka mūsu studenti
pēc izglītības iegūšanas turpinās darbu Jelgavā,» saka A.Ķipurs,
papildinot, ka vidējā personāla jautājums arī slimnīcai nākotnē
kļūs arvien aktuālāks – šobrīd iestādē nodarbinātas apmēram 150
māsas, taču 60 procenti no viņām jau ir pirmspensijas vecumā.

Janvārī, kad Jelgavā tika izsludināts
apmācību piedāvājums, izturot konkursu, studēt par valsts budžeta
līdzekļiem, atsaucība bija liela – par studijām interesējās vairāk
nekā 100 cilvēku, bet tās uzsāka 47. Topošās medicīnas māsas studē
pilna laika klātienes studijās, kas praksē nozīmē trīs mācību
dienas nedēļā. Divas no tām ir darba dienas, viena – sestdiena.
Jelgavas pilsētas slimnīca studentiem nodrošina mācību telpas, kā
arī prakses vietu, bet mācību saturu un procesu koordinē koledžas
mācībspēki. Pēc trīs gadu studijām tiks iegūta 1. līmeņa
profesionālā augstākā izglītība un medicīnas māsas kvalifikācija.
Ar šo izglītību medicīnas darbinieki varēs strādāt veselības
aprūpes iestādēs vai turpināt studijas, iegūstot profesionālo
bakalaura grādu un specializāciju, piemēram, bērnu aprūpes māsas,
ambulatorās aprūpes māsas, ķirurģiskās aprūpes vai anestēzijas,
intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas kvalifikāciju.

Jelgavā medicīnas māsas profesiju šobrīd
apgūst dažādu jomu pārstāves – skaistumkopšanas speciālistes,
tirdzniecībā, ēdināšanas jomā un ražotnēs strādājošās, pedagoģes,
bijušās uzņēmējas un māmiņas. Arī motivācija mācīties viņām ir
atšķirīga – kādai medicīnas nozare ir sen lolots sapnis un
aicinājums, kuru beidzot izdevies realizēt, pateicoties bezmaksas
studijām Jelgavā, ko iespējams apvienot ar darbu un ģimeni. Kāda
ļāvusies aicinājumam apgūt ko jaunu, pārbaudot, vai māsu ikdiena
varētu kļūt par profesiju vai drīzāk tās būs tikai vērtīgas
zināšanas, ko vajadzības gadījumā pielietot ģimenē. Vēl kādai tā ir
iespēja iegūt medicīnisko izglītību, kas nepieciešama pakalpojumu
klāsta paplašināšanai skaistumkopšanas jomā. 95 procenti kursa
«Māszinības» studenšu «Jelgavas Vēstnesim» atzina, ka nākotnē redz
sevi, strādājot par medicīnas māsu slimnīcā vai poliklīnikā.

LU Rīgas Medicīnas koledžas Māszinību nodaļas
vadītāja Linda Alondere stāsta, ka sadarbība ar reģionālajām
slimnīcām koledžā realizēta arī iepriekš. Kā liecina pieredze,
iespēju mācīties reģionos bieži vien izmanto vidēja gadagājuma
cilvēki. «Praksē redzam, ka studijas galvaspilsētā pārsvarā izvēlas
gados jaunie, bet vidēja vecuma interesenti – līdz 50 gadiem –,
kuri bieži vien ir strādājoši ģimenes cilvēki, labprāt izmanto
iespēju mācīties tuvāk mājām. Šāda situācija ir arī Jelgavā,» tā
viņa.

L.Alondere atklāj, ka studentu, kuri pārtrauc
mācības, skaits gan reģionos, gan galvaspilsētā ir līdzīgs.
«Visbiežāk lēmums pārtraukt mācības tiek pieņemts jau pirmajā
kursā. Ir cilvēki, kuriem padodas un patīk teorētiskās mācības,
tomēr, sākoties praksei, saprot, ka nespēj veikt medicīniskas
manipulācijas. Tāpat, lai mācītos un spētu uztvert mācību vielu,
jābūt ļoti organizētam – jārod laiks arī mācībām mājās, bet
strādājošajiem un ģimenes cilvēkiem tas bieži vien ir
izaicinājums,» vērtē L.Alondere. Pēdējos gados mācības pabeidz
aptuveni divas trešdaļas studentu, no tiem profesijā strādāt paliek
aptuveni 60 procenti.

Šobrīd topošās medicīnas māsas Jelgavā
aizvada teorētiskās nodarbības, bet jau februārī sāksies prakse
Jelgavas pilsētas slimnīcas nodaļās. Līdz šim mācības kursā
pārtraucis viens cilvēks.

«Jelgavas Vēstnesis» uzklausa topošo Jelgavas
medicīnas māsu viedokļus, lai izprastu viņu motivāciju apgūt
medicīnas māsas profesiju un uzzinātu, vai jauno speciālistu
apmācības ar valsts atbalstu nākotnē varētu palīdzēt nodrošināt
Jelgavas pilsētas ārstniecības iestādēs vidējo medicīnisko
personālu.

 

«Jebkuram darbam ir sava garoziņa – viegli
nav nekur»

Biruta Kulmane:

«Es šajā mācību grupā esmu vecākā topošā
medicīnas māsa, bet mani tas nesatrauc! Strādāt medicīnas jomā
gribēju jau jaunības gados, bet tad nebija iespēju, jo visu noteica
dzīves apstākļi – 23 gadu vecumā piedzima pirmais bērniņš, bet pēc
tam biju ilgā dekrēta atvaļinājumā ar vēl trīs bērniem. Pamata
rūpes bija bērnu audzināšana un darbs, lai varētu nodrošināt visu
nepieciešamo, un šādās situācijās darbus nešķiro – dara to, kur var
nopelnīt. Patiesībā jau jebkuram darbam ir sava garoziņa – tieši šī
iemesla dēļ es nemeklēju profesiju, kurā būtu viegli, jo viegli nav
nekur. Jautājums ir par to, kas pašam sirdij tuvāks. Piemēram,
šobrīd strādāju veikalā par pārdevēju, un, manuprāt, medicīnas
nozare daudz neatšķiras: tas arī ir darbs ar cilvēkiem, kuri ne
vienmēr mēdz būt laipni, tā arī ir liela fiziska slodze… Tiesa,
uzsākot mācības, mazliet baidījos, cik veiksmīgi sanāks tikt līdzi
apjomīgajai mācību vielai, tomēr mani iedrošināja manas meitas –
viena ir ķirurģe, otra – farmaceite. Šobrīd cītīgi mācos, bet to,
cik labi man veiksies ikdienas darbā, redzēsim februārī, kad
sāksies prakse. Nākotnē gribētu strādāt par māsiņu slimnīcā vai
pilsētas poliklīnikā.»

 

«Gribēju profesiju ar pievienoto
vērtību»

Nataļja Tesjolkina:

«Īsumā par mani: esmu pavāre konditore, kura
aizgājusi no profesijas veselības problēmu dēļ un strādā kosmētikas
veikalā. Mana mamma savulaik bija medicīnas māsa, un viņa uzreiz
brīdināja, ka šī profesija nav no tām vieglākajām. Tas ir darbs ar
cilvēkiem, atbildība par pacientu veselību un liela fiziska slodze.
Zinu, ka šobrīd valstī aktīvi tiek apspriestas arī nozares
problēmas – algas jautājums, personāla trūkums, izdegšana –, bet
tādas ir teju katrā profesijā. Kad izlēmu par labu studijām, kas no
manis tikvien prasa kā manu laiku un cītīgu mācīšanos, izvērtēju
ieguvumus. Svarīgākais no tiem – medicīnas māsas profesija ir ar
pievienoto vērtību gan pacientiem, kuriem ir vajadzīga aprūpe, gan
pašai medicīnas māsai un viņas ģimenei. Tās ir pamata zināšanas par
medikamentiem, pirmo palīdzību. Galu galā – šī izglītība var
noderēt arī skaistumkopšanas nozarē! Šobrīd esmu patīkami
pārsteigta par viegli uztveramu un dinamisku mācību procesu, jo
teoriju mums pasniedz gan koledžas mācībspēki, gan slimnīcas ārsti,
kuri rada patīkamu priekšstatu par medicīnas māsu darbu un ikdienas
vidi!»

 

«Kurš tad sāk studēt medicīnu 30 gadu
vecumā?!»

Kristīne Cimermane:

«Pēc pirmās izglītības esmu sociālā
darbiniece, bet ilgi šajā profesijā nenostrādāju – aizgāju bērna
kopšanas atvaļinājumā, pievērsos ģimenes dzīvei un pakāpeniski
atskārtu, ka darbības lauks jāmaina. 30 gadu vecumā apzinājos, ka
medicīnas studijas būtu jaunības sapņu piepildījums, tomēr
pragmatiskā pieeja ņēma virsroku – nodomāju: kurš tad iet mācīties
medicīnu 30 gadu vecumā?! Vēl jo vairāk – praktiski tas nozīmētu
pilna laika studijas piecas dienas nedēļā bez jebkādas iespējas
paralēli strādāt. Taču es esmu ģimenes cilvēks, kam jāpelna iztika.
Tā lēmu par labu izglītības jomai, mācības apvienojot ar darbu.
Šobrīd mans pedagoģes stāžs ir jau 20 gadu, tomēr jāatzīst: lai gan
ilgu laiku tas bija mans sirdsdarbs, pienācis brīdis pārmaiņām. Kad
uzzināju par iespēju apgūt medicīnas māsas profesiju, turklāt
bezmaksas studijas Jelgavā apvienojot ar pamata darbu, šaubu man
nebija. Tā beidzot ir taustāma iespēja realizēt sevi medicīnā! Un
mans nu jau pieaugušais dēls, kurš mācās par ārstu, ir liels
atbalsts.»

 

«Viegli nav, bet gūstu gandarījumu
palīdzot»

Sanita Borisova:

«Medicīnas nozarē nokļuvu salīdzinoši
negaidīti, jo pēc izglītības esmu ekonomiste. Vairākus gadus vadīju
uzņēmumu, kas specializējās auto rezerves daļu pārdošanā, bet
pienāca brīdis, kad tas beidza pastāvēt, jo sevi neatpelnīja, un
man bija jāmeklē alternatīvas. Šogad kā sanitāre esmu uzsākusi
darba gaitas slimnīcā «Ģintermuiža». Mana darba ikdiena saistīta ar
pacientu aprūpi – viņus apkopju, pabaroju, pavadu uz procedūrām.
Jā, ir smagi, īpaši diennakts maiņās, bet pārsteidzošā kārtā man
patīk – es gūstu lielu gandarījumu, palīdzot cilvēkiem. Ņemot vērā,
ka man nav medicīniskās izglītības, par profesionālo izaugsmi
slimnīcā nemaz nevarēja būt runas, bet sākt mācīties šķita pārāk
sarežģīti – studijas Rīgā, kas turklāt nav apvienojamas ar darbu,
jārēķinās ar papildu izmaksām… Kad uzzināju par iespēju mācīties
Jelgavā trīs dienas nedēļā ar valsts atbalstu, tas bija
viennozīmīgs lēmums: es zinu, kas mani sagaida nozarē, un esmu tam
gatava! Pēc mācībām tikai atliks pieņemt lēmumu, kur strādāt.
Šobrīd domāju, ka mana nākamā darbavieta varētu būt pilsētas
slimnīca, piemēram, Ķirurģijas nodaļa.»

 

«Iespēja izkļūt no apburtā loka»

Agrita Sipoviča:

«Mans stāsts ir visnotaļ klasisks: pēc
vidusskolas nezināju, ko vēlos mācīties, un sāku strādāt. Bet
vēlāk, kad jau apzinājos savas intereses, man bija ģimene un līdz
ar to arī ierobežotas iespējas kardināli mainīt savu ikdienu. Man
ļoti interesē medicīna, bet ilgus gadus tas bija nesasniedzams
mērķis, jo studijas nebija iespējams apvienot ar darbu, bet
nestrādāt nevarēju, jo jānodrošina iztika sev un bērniem. Cik reižu
braucu uz Atvērto durvju dienu Medicīnas koledžā, katru reizi
saprotot, ka mācības ar darbu man neizdosies apvienot! Tas bija kā
apburtais loks. Bet nu, pateicoties iespējai mācīties bez maksas,
turklāt vien divas darba dienas nedēļā, beidzot esmu no tā
izkļuvusi. Šobrīd turpinu strādāt ražotnes laboratorijā – tur sveru
ķīmiskās vielas, kuras vēlāk ģeneratorā pārtop par tīrīšanas
līdzekļiem, – un pamazām domāju, kāda būs mana ikdiena slimnīcā kā
medicīnas māsai. Atalgojuma ziņā manā dzīvē nekas nemainīsies, bet
tas vairs nebūs maizes darbs, bet gan sirdsdarbs!»

 

«Kāpēc gan neapgūt profesiju, kurā būšu uz
izķeršanu?»

Dina Netlova:

«Manā dzīvē pienāca brīdis, kad pati sev
noteicu: tā vairs nevar, kaut kas steidzami jāmaina. Esmu
mācījusies par viesmīli, vairākus gadus arī strādāju šajā
profesijā, līdz nolēmu mainīt nozari un aizgāju strādāt uz
lielveikalu. Darbs fiziski un morāli bija ļoti smags, un es
sapratu: ja negribu šajā vidē pavadīt visu atlikušo dzīvi, jāsāk
mācīties. Apzinot interesējošās jomas un profesijas, uzzināju par
medmāsu studijām. Šī iespēja mācīties ar valsts atbalstu bija kā
dāvana īstajā vietā un laikā! Man interesē medicīna, turklāt
domāju, ka to sagaida pozitīvas pārmaiņas. Jomā, kur ir ievērojams
darbinieku trūkums, katrs speciālists ir zelta vērts. Kāpēc gan
neapgūt profesiju, kurā būšu uz izķeršanu? Turklāt medicīnas māsas
izglītība ir pamats, kas sniedz gana plašas profesionālās izaugsmes
iespējas nākotnē. Arī visi šīs profesijas zemūdens akmeņi mani
nebiedē – esmu pietiekami daudz strādājusi smagu darbu, lai zinātu,
ka fiziskas un morālas izturības man noteikti netrūks!»

 

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»