Rekordists līdzekļu atvēlēšanā bezmaksas izglītības nodrošināšanai Latvijā ir Ozolnieku novads, kas gadā šiem mērķiem atvēl 100 latus uz vienu skolēnu, kamēr par bagātu uzskatītā Rīga šiem mērķiem velta vien 2,21 latu. Jelgavā bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēts finansējums 20 latu apmērā uz vienu skolēnu, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati par Latvijas pašvaldību finansējumu bezmaksas izglītības nodrošināšanai 2013.gadā, ziņo LETA.
www.jelgavasvestnesis.lv
Ozolniekiem seko Nīcas novada pašvaldība, kur finansējums uz vienu bērnu ir 61,06 lati, un Pārgaujas novads ar 55 latiem. Finansējumu robežās no 40 līdz 50 latiem uz vienu skolēnu ir atvēlēts četrās pašvaldībās – Jaunpils, Ciblas, Olaines un Jelgavas novados.
Līdzekļi robežās no 30 līdz 40 latiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēti astoņās pašvaldībās, bet visvairāk – 35 – ir to pašvaldību, kuras uz vienu bērnu gadā šim nolūkam ir atvēlējušas no 10 līdz 20 latiem. Nedaudz mazāk – 22 – pašvaldības šiem mērķiem tērē 20 līdz 30 latus, 16 pašvaldības tērē līdz 10 latiem, tostarp Neretas novads piešķīris 3,17 latus, Baldones novads – 4 latus, Cēsu novads – 5 latus, Limbažu novads – 5,60 latus, bet Krustpils novads – 6,04 latus.
No republikas pilsētām Rēzeknē finansējums uz vienu bērnu ir 3,50 lati, Valmierā – 7,60 lati, Jēkabpilī – 10 lati, Liepājā – 13,22 lati, Jelgavā – 20 lati, bet Jūrmalā – 30 lati.
Tiesībsarga birojs bija aicinājis visas pašvaldības sniegt informāciju par izglītībai piešķirto finansējumu, taču ne visas šim aicinājumam ir atsaukušās.
Jāpiebilst, ka šogad valsts piešķirtais finansējums mācību literatūras iegādei uz vienu izglītojamo ir 6,26 lati, bet nākamgad no valsts paredzēts piešķirt 7 latus.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā panākta vienošanās, ka vecākiem bērnu personiskai lietošanai iegādājamos mācību līdzekļus noteiks ar skolas pašpārvaldes lēmumu. Komisija uz otro lasījumu grozījumos Izglītības likumā izskatījusi arī priekšlikumus, kas nosaka, par ko maksā valsts, pašvaldība un vecāki.
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem. Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus – pašvaldība.
Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.