19.9 °C, 6.3 m/s, 82.8 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaJelgavā grib veidot alternatīvās izglītības sākumskolu
Jelgavā grib veidot alternatīvās izglītības sākumskolu
22/03/2013

Jelgavā ir iecere veidot jauna tipa privātu sākumskolas izglītības iestādi, kas, turpinot «Saules bērnu dārza» iesākto darbu, sniegtu iespēju sākumskolas izglītību apgūt ar alternatīvām izglītības metodēm. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza par ieceri pagaidām saka: «Ir jāveic nopietna mērķauditorijas izpēte. Šādu skolu vajadzētu veidot tikai tad, ja būs iespējams nodrošināt tās ilglaicīgumu.»

Ligita Lapiņa

Jelgavā ir iecere veidot jauna tipa
privātu sākumskolas izglītības iestādi, kas, turpinot «Saules bērnu
dārza» iesākto darbu, sniegtu iespēju sākumskolas izglītību apgūt
ar alternatīvām izglītības metodēm. Jelgavas Izglītības pārvaldes
vadītāja Gunta Auza par ieceri pagaidām saka: «Ir jāveic nopietna
mērķauditorijas izpēte. Šādu skolu vajadzētu veidot tikai tad, ja
būs iespējams nodrošināt tās ilglaicīgumu.»

Alternatīva sākumskolas izglītības piedāvājuma
meklējumi noris kopīgi ar biedrību «Latvijas vecāku kustība». Tās
valdes locekle Evisa Stankus skaidro: «Jelgavā ir dažādots
izglītības programmu piedāvājums, tiek piedāvāti dažādi novirzieni,
taču neviena no skolām nepiedāvā alternatīvas izglītības metodes.
Arī privātskolas Jelgavā nav, savukārt «Saules bērnu dārzs» ir laba
bāze alternatīvas sākumskolas izveidei.» Viņa uzsver, ka jaunas
skolas izveides mērķis būtu dot iespēju bērniem attīstīt savus
talantus, izmantojot alternatīvas izglītības metodes.

Viens no galvenajiem nosacījumiem inovatīvu
metožu izmantošanā ir mazs bērnu skaits klasē. «Neviena skola
Jelgavā nevar nodrošināt 15 – 20 bērnus klasē, tāpēc tajās nemaz
nav iespējams izvērst inovatīvu izglītību, sekmējot katra bērna
individuālo talantu. Skolās tiek strādāts uz vairākumu, kā
rezultātā nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt bērnu talantus,
turklāt, daudziem bērniem atrodoties vienā telpā, tiek veicināta
bērnu savstarpējā agresija, mobings,» tā vecāku biedrības
pārstāve.

Tomēr E.Stankus uzsver, ka jaunas skolas
izveide pilsētā varētu būt tikai viens no risinājumiem. «Tikpat
labi tā var būt atsevišķa norobežota ēkas daļa kādā no jau esošajām
pilsētas skolām. Tas atkarīgs arī no pašvaldības pretimnākšanas,»
tā E.Stankus, piebilstot, ka šobrīd tiek veikta situācijas izpēte,
informācijas vākšana un citur jau realizēto pašvaldības–vecāku
sadarbības modeļu analīze. «Reāli priekšlikumi Jelgavas pašvaldībai
par sadarbību būs tikai tad, kad būsim veikuši pamatīgu izpēti un
pārliecināsimies par sākumskolas ilgtspējīgumu. Vienlaicīgi
uzskatu, ka ilgtspējīga skola var būt tikai tad, ja tā tiek
veidota, sadarbojoties pašvaldībai, vecākiem un pedagogiem,» uzsver
E.Stankus.

Viņa skaidro, ka alternatīvas skolas izveide
nav pašmērķis, bet gan ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc arī tiek
meklēti dažādi risinājumi. «Pirmo klasi būtu iespējams izveidot arī
pašreizējā «Saules bērnu dārzā», taču nesaskatām tam lielu jēgu, ja
jau otrajā klasē bērnam ir jāintegrējas parastā skolā. Tāpēc
meklējam iespējas, lai bērnam alternatīvu izglītību piedāvātu
vismaz visā sākumskolas vecuma posmā,» skaidro vecāku organizācijas
pārstāve.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja G.Auza
apstiprina, ka par ieceri veidot privātu sākumskolu zina, taču
pagaidām nekādi konkrēti priekšlikumi pārvaldē saņemti nav.
«Pašvaldībā un valstī ir vispārnoteikta kārtība, kādā var izveidot
privātu izglītības iestādi – ir jāpiedāvā konkrēts priekšlikums,
jāvēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas tad attiecīgi
dod atļauju tādu atvērt vai ne,» skaidro Izglītības pārvaldes
vadītāja.

«Dome var noteikt līdzfinansējuma apjomu
privātām izglītības iestādēm, un Jelgavā tie ir 85 lati par katru
bērnu,» skaidro G.Auza, piebilstot, ka, viņasprāt, pašvaldības
līdzfinansējums ir pietiekami liels.

«Pašlaik svarīgākais dibinātājiem ir noteikt
skaidrus mērķus. Jāzina, vai izglītība tiks pēctecīgi turpināta. Ja
skolu veido tikai uz vienu diviem gadiem, tad, manuprāt, to labāk
nemaz neuzsākt, savukārt, ja ir sabiedrības pieprasījums un skola
var nodrošināt ilglaicīgumu, tad esmu tikai par,» saka G.Auza,
uzsverot, ka izglītības iestādes ilglaicīgumam svarīgi jau iepriekš
analizēt divus faktorus – izglītības programmu un finansiālo
pamatu.

Biedrība «Latvijas vecāku kustība» organizēja
diskusiju, lai noskaidrotu vecāku, pedagogu un Izglītības pārvaldes
speciālistu viedokli par to, kādai vajadzētu būt sākumskolai, taču
gan organizatori, gan G.Auza uzsver, ka diskusijas mērķis nebija
runāt par konkrētas privātās iestādes izveidi, bet gan izglītību
kopumā.

Foto: Ivars Veiliņš