Jelgavā ir iecere veidot jauna tipa privātu sākumskolas izglītības iestādi, kas, turpinot «Saules bērnu dārza» iesākto darbu, sniegtu iespēju sākumskolas izglītību apgūt ar alternatīvām izglītības metodēm. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza par ieceri pagaidām saka: «Ir jāveic nopietna mērķauditorijas izpēte. Šādu skolu vajadzētu veidot tikai tad, ja būs iespējams nodrošināt tās ilglaicīgumu.»
Ligita Lapiņa
Alternatīva sākumskolas izglītības piedāvājuma meklējumi noris kopīgi ar biedrību «Latvijas vecāku kustība». Tās valdes locekle Evisa Stankus skaidro: «Jelgavā ir dažādots izglītības programmu piedāvājums, tiek piedāvāti dažādi novirzieni, taču neviena no skolām nepiedāvā alternatīvas izglītības metodes. Arī privātskolas Jelgavā nav, savukārt «Saules bērnu dārzs» ir laba bāze alternatīvas sākumskolas izveidei.» Viņa uzsver, ka jaunas skolas izveides mērķis būtu dot iespēju bērniem attīstīt savus talantus, izmantojot alternatīvas izglītības metodes.
Viens no galvenajiem nosacījumiem inovatīvu metožu izmantošanā ir mazs bērnu skaits klasē. «Neviena skola Jelgavā nevar nodrošināt 15 – 20 bērnus klasē, tāpēc tajās nemaz nav iespējams izvērst inovatīvu izglītību, sekmējot katra bērna individuālo talantu. Skolās tiek strādāts uz vairākumu, kā rezultātā nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt bērnu talantus, turklāt, daudziem bērniem atrodoties vienā telpā, tiek veicināta bērnu savstarpējā agresija, mobings,» tā vecāku biedrības pārstāve.
Tomēr E.Stankus uzsver, ka jaunas skolas izveide pilsētā varētu būt tikai viens no risinājumiem. «Tikpat labi tā var būt atsevišķa norobežota ēkas daļa kādā no jau esošajām pilsētas skolām. Tas atkarīgs arī no pašvaldības pretimnākšanas,» tā E.Stankus, piebilstot, ka šobrīd tiek veikta situācijas izpēte, informācijas vākšana un citur jau realizēto pašvaldības–vecāku sadarbības modeļu analīze. «Reāli priekšlikumi Jelgavas pašvaldībai par sadarbību būs tikai tad, kad būsim veikuši pamatīgu izpēti un pārliecināsimies par sākumskolas ilgtspējīgumu. Vienlaicīgi uzskatu, ka ilgtspējīga skola var būt tikai tad, ja tā tiek veidota, sadarbojoties pašvaldībai, vecākiem un pedagogiem,» uzsver E.Stankus.
Viņa skaidro, ka alternatīvas skolas izveide nav pašmērķis, bet gan ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc arī tiek meklēti dažādi risinājumi. «Pirmo klasi būtu iespējams izveidot arī pašreizējā «Saules bērnu dārzā», taču nesaskatām tam lielu jēgu, ja jau otrajā klasē bērnam ir jāintegrējas parastā skolā. Tāpēc meklējam iespējas, lai bērnam alternatīvu izglītību piedāvātu vismaz visā sākumskolas vecuma posmā,» skaidro vecāku organizācijas pārstāve.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja G.Auza apstiprina, ka par ieceri veidot privātu sākumskolu zina, taču pagaidām nekādi konkrēti priekšlikumi pārvaldē saņemti nav. «Pašvaldībā un valstī ir vispārnoteikta kārtība, kādā var izveidot privātu izglītības iestādi – ir jāpiedāvā konkrēts priekšlikums, jāvēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas tad attiecīgi dod atļauju tādu atvērt vai ne,» skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja.
«Dome var noteikt līdzfinansējuma apjomu privātām izglītības iestādēm, un Jelgavā tie ir 85 lati par katru bērnu,» skaidro G.Auza, piebilstot, ka, viņasprāt, pašvaldības līdzfinansējums ir pietiekami liels.
«Pašlaik svarīgākais dibinātājiem ir noteikt skaidrus mērķus. Jāzina, vai izglītība tiks pēctecīgi turpināta. Ja skolu veido tikai uz vienu diviem gadiem, tad, manuprāt, to labāk nemaz neuzsākt, savukārt, ja ir sabiedrības pieprasījums un skola var nodrošināt ilglaicīgumu, tad esmu tikai par,» saka G.Auza, uzsverot, ka izglītības iestādes ilglaicīgumam svarīgi jau iepriekš analizēt divus faktorus – izglītības programmu un finansiālo pamatu.
Biedrība «Latvijas vecāku kustība» organizēja diskusiju, lai noskaidrotu vecāku, pedagogu un Izglītības pārvaldes speciālistu viedokli par to, kādai vajadzētu būt sākumskolai, taču gan organizatori, gan G.Auza uzsver, ka diskusijas mērķis nebija runāt par konkrētas privātās iestādes izveidi, bet gan izglītību kopumā.
Foto: Ivars Veiliņš
3.7 °C,
2.5 m/s,
75 % 
3.7 °C,
2.5 m/s,
75 %