«Skolotāja ierosināja piedalīties «Zīļu mačos» un izdomāt, kā Latviju padarīt zaļāku, un mums šī ideja patika, tāpēc nolēmām piedalīties konkursā! Kopā savācām 21 kilogramu zīļu, un jāteic, ka tas nebija īpaši grūti, jo bijušās Stalbes muižas apkārtnē ozolu ir daudz,» īsi pirms lielās zīļu stādīšanas talkas teica Stables vidusskolas piektklasnieki, kuri «Zīļu mačos» ieguva 3. vietu.
Sintija Čepanone
Šodien Jelgavas kokaudzētavā vairāk nekā 100 skolēni no dažādām Latvijas skolām kopā ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem iestādīja 20 000 ozolu. Daļa no tiem pēc diviem gadiem papildinās Likteņdārzu.
«Pagājušajā gadā Latvija, pēc Jēlas universitātes veiktā pētījuma, bija pasaulē septītā zaļākā valsts. Mūsu mērķis ir būt pirmajā vietā, tieši tādēļ tiek rīkota koku sēšanas un stādīšanas akcijas «Skābeklis». Problēma ir tā, ka mēs par daudz saražojam ogļskābo gāzi jeb CO2, kas ar laiku var uzkarsēt planētu. Taču koki ir kā putekļusūcēji, kas elpo – uzņem ogļskābo gāzi augot ražo skābekli,» koku stādīšanas nepieciešamību pamato projekta «Skābeklis» koku sēšanas un stādīšanas speciālists Tomass Kotovičs no «Latvijas valsts mežiem».
Akcijas laikā Latvijā jau iesēti un iestādīti 2 177 063 koki, un šodien tiem pievienojās vēl 20 000, kas izaugs par spēcīgiem ozoliem no šodien Jelgavas kokaudzētavā iestādītajām zīlēm. Kā norāda «Latvijas valsts mežu» speciālists, labā augsnē iestādīts ozols ir viens no ātraudzīgākajiem kokiem. Tiesa gan – lai sakuplotu skaita ozolu birzs, paies kādi simts gadi, taču sākumā ik gadu koks izaug garāks par 50 centimetriem.
«Šī nav pirmā reize, kad stādam ozolus. Deniss ierosināja, ka jāstāda ozoli, un mēs gājām pa mežu un zemē spraudām zīles,» stāsta Elvis Lokmanis no Stalbes, un Deniss Stupaks atklāj, ka rudenī, dodoties sēņot, jau manījis, ka viens otrs ozoliņš no zemes jau izspraucies. Arī zīļu lasīšana uzrunātajiem skolēniem nav nekas svešs. Piemēram, stalbinieki katru gadu sadarbojas ar medniekiem, kuriem nepieciešamas zīles, savukārt Aizkraukles novada ģimnāzijas 11. klases meitenes zīles lasa, lai ziemā izbarotu mežacūkām. «Šoreiz salasījām piecus kilogramus zīļu. Jāteic, ka raža bija laba – pērn zīļu bija krietni mazāk,» tā meitenes.
Dziedātāja Liene Šomase pirms lielās zīļu stādīšanas atzina, ka šodien šim darbam ir piemērots laiks un, ja zīles pirms guldīšanas zemē izdiedzētas, tad arī ozoli augs spēcīgi. Kā novēroja portāls www.jelgavasvestnesis.lv, skolēniem zīļu stādīšana padevās, un ātri vien zemē sagūla 20 000 zīļu. 5000 skaistākie un raženākie no tiem pēc diviem gadiem tiks pārstādīti Likteņdārza teritorijā. «Likteņdārzs ir vieta, kur pieminēt pagātni, bet vienlaicīgi tiekties uz nākotni. Gluži tāpat kā koki – ar saknēm tie cieši ieauguši zemē, bet ar zariem un galotni tiecas augšup,» tā Likteņdārza pārstāve Vanda Auziņa.
Foto: Ivars Veiliņš