18.9 °C, 2.6 m/s, 94.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā iesēj 20 000 ozolu Likteņdārzam
Jelgavā iesēj 20 000 ozolu Likteņdārzam
20/10/2010

«Skolotāja ierosināja piedalīties «Zīļu mačos» un izdomāt, kā Latviju padarīt zaļāku, un mums šī ideja patika, tāpēc nolēmām piedalīties konkursā! Kopā savācām 21 kilogramu zīļu, un jāteic, ka tas nebija īpaši grūti, jo bijušās Stalbes muižas apkārtnē ozolu ir daudz,» īsi pirms lielās zīļu stādīšanas talkas teica Stables vidusskolas piektklasnieki, kuri «Zīļu mačos» ieguva 3. vietu.

Sintija Čepanone

«Skolotāja ierosināja piedalīties
«Zīļu mačos» un izdomāt, kā Latviju padarīt zaļāku, un mums šī
ideja patika, tāpēc nolēmām piedalīties konkursā! Kopā savācām 21
kilogramu zīļu, un jāteic, ka tas nebija īpaši grūti, jo bijušās
Stalbes muižas apkārtnē ozolu ir daudz,» īsi pirms lielās zīļu
stādīšanas talkas teica Stables vidusskolas piektklasnieki, kuri
«Zīļu mačos» ieguva 3. vietu.

Šodien Jelgavas kokaudzētavā vairāk nekā 100
skolēni no dažādām Latvijas skolām kopā ar sabiedrībā pazīstamiem
cilvēkiem iestādīja 20 000 ozolu. Daļa no tiem pēc diviem
gadiem papildinās Likteņdārzu.

«Pagājušajā gadā Latvija, pēc Jēlas
universitātes veiktā pētījuma, bija pasaulē septītā zaļākā valsts.
Mūsu mērķis ir būt pirmajā vietā, tieši tādēļ tiek rīkota koku
sēšanas un stādīšanas akcijas «Skābeklis». Problēma ir tā, ka mēs
par daudz saražojam ogļskābo gāzi jeb CO2, kas ar laiku var
uzkarsēt planētu. Taču koki ir kā putekļusūcēji, kas elpo – uzņem
ogļskābo gāzi augot ražo skābekli,» koku stādīšanas nepieciešamību
pamato projekta «Skābeklis» koku sēšanas un stādīšanas speciālists
Tomass Kotovičs no «Latvijas valsts mežiem».

Akcijas laikā Latvijā jau iesēti un iestādīti
2 177 063 koki, un šodien tiem pievienojās vēl 20 000, kas
izaugs par spēcīgiem ozoliem no šodien Jelgavas kokaudzētavā
iestādītajām zīlēm. Kā norāda «Latvijas valsts mežu» speciālists,
labā augsnē iestādīts ozols ir viens no ātraudzīgākajiem kokiem.
Tiesa gan – lai sakuplotu skaita ozolu birzs, paies kādi simts
gadi, taču sākumā ik gadu koks izaug garāks par 50
centimetriem. 

«Šī nav pirmā reize, kad stādam ozolus. Deniss
ierosināja, ka jāstāda ozoli, un mēs gājām pa mežu un zemē spraudām
zīles,» stāsta Elvis Lokmanis no Stalbes, un Deniss Stupaks atklāj,
ka rudenī, dodoties sēņot, jau manījis, ka viens otrs ozoliņš no
zemes jau izspraucies. Arī zīļu lasīšana uzrunātajiem skolēniem nav
nekas svešs. Piemēram, stalbinieki katru gadu sadarbojas ar
medniekiem, kuriem nepieciešamas zīles, savukārt Aizkraukles novada
ģimnāzijas 11. klases meitenes zīles lasa, lai ziemā izbarotu
mežacūkām. «Šoreiz salasījām piecus kilogramus zīļu. Jāteic, ka
raža bija laba – pērn zīļu bija krietni mazāk,» tā meitenes.

Dziedātāja Liene Šomase pirms lielās zīļu
stādīšanas atzina, ka šodien šim darbam ir piemērots laiks un, ja
zīles pirms guldīšanas zemē izdiedzētas, tad arī ozoli augs
spēcīgi. Kā novēroja portāls www.jelgavasvestnesis.lv, skolēniem zīļu stādīšana
padevās, un ātri vien zemē sagūla 20 000 zīļu. 5000 skaistākie
un raženākie no tiem pēc diviem gadiem tiks pārstādīti Likteņdārza
teritorijā. «Likteņdārzs ir vieta, kur pieminēt pagātni, bet
vienlaicīgi tiekties uz nākotni. Gluži tāpat kā koki – ar saknēm
tie cieši ieauguši zemē, bet ar zariem un galotni tiecas augšup,»
tā Likteņdārza pārstāve Vanda Auziņa.

Foto: Ivars Veiliņš