«Šogad paveikti vairāki pilsētas infrastruktūrai nozīmīgi darbi, kā arī aizsākti un ieplānoti jauni. Padarīto darbu sarakstā ir Atmodas un Rūpniecības ielas rekonstrukcija, atjaunotais Akadēmijas ielas posms, uzsāktā Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija. Tāpat veikti priekšdarbi, lai nākamgad uzsāktu Loka maģistrāles rekonstrukciju un Romas ielas asfaltēšanu. Daudz strādājam, lai sagatavotos pārmaiņām izglītības sistēmā un pilnveidotu pilsētas izglītības iestāžu piedāvājumu atbilstoši mūsdienu vajadzībām. Pārmaiņām jābūt rūpīgi izplānotām un balstītām uz ilgtermiņa attīstību, ņemot vērā iespējamību, ka Jelgavai būs jāuzņem vairāk skolēnu arī no citām pašvaldībām,» atskatoties uz aizvadīto gadu, saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka izglītības sistēmas pārmaiņu procesā būtiska loma būs pilsētas izglītības iestāžu vadītājiem.
Sarunā ar Jelgavas domes priekšsēdētāju – plašāk par aizvadīto gadu un pilsētas attīstības iecerēm.
Kā vērtējat Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu par skolu tīkla sakārtošanu Jelgavā?
Ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā pārmaiņas būs. Pašlaik notiek visas pilsētas izglītības sistēmas audits, vērtējam eksāmenu rezultātus, mācību iestāžu ēku noslodzi, lai varētu spert turpmākos soļus izglītības kvalitātes celšanai. Protams, jāpatur prātā valsts līmenī realizējamā iecere par pāreju uz apmācību valsts valodā visās valsts un pašvaldību finansētajās vidusskolās. Sadarbībā ar skolu vadības komandām analizēsim arī to, cik efektīvs ir kopējais izglītības iestāžu tīkls. Korekcijas šajā procesā var ieviest apkārtējo novadu pieņemtie lēmumi attiecībā uz savām izglītības iestādēm.
Izmaiņas skolu tīklā atbilstoši faktiskajai situācijai un reālajām vajadzībām plānots veikt, sākot ar 2019./2020. mācību gadu, kad savās telpās no pils atgriezīsies Valsts ģimnāzijas pedagoģiskais kolektīvs un skolēni.
Vai Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija norit pēc plāna?
Kā ierasts, objektos, kam ir valsts kultūras pieminekļa statuss, projektā nākas veikt virkni izmaiņu, jo, uzsākot būvniecību, atklājas jauni apstākļi. Piemēram, atsevišķās vietās atklājās, ka betona konstrukciju vietā ir koka būvelementi. Redzams arī tas, ka pēc kara, atjaunojot ēku, izmantoti neatbilstoši celtniecības materiāli. Katrs šāds atklājums tiek fiksēts, lai veiktu attiecīgas izmaiņas projektā, un katras izmaiņas apstiprināšana, pēc šābrīža būvniecības regulējuma, aizņem apmēram mēnesi. Šobrīd ir veiktas nepieciešamās izmaiņas un ar būvniekiem esam vienojušies par rekonstrukcijas termiņa pagarināšanu līdz 2019. gada 1. jūnijam.
Lai gan sākotnējie aprēķini liecināja, ka pēc bērnudārzu «Zīļuks» un «Ķipari» rekonstrukcijas pašvaldība kopā ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm spēs nodrošināt vietu bērnudārzā visiem, kam tā nepieciešama, faktiski pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu. Vai pilsētas plānos ir vēl viens bērnudārzs?
Pilsēta aug un attīstās – pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem par 2016. gadu, tieši Jelgavā bija lielākā dzimstība starp Latvijas deviņām lielajām pilsētām. Uz 1000 jelgavniekiem mums ir 12,88 jaundzimušie, bet vidējais rādītājs starp pilsētām ir 10,4 jaundzimušie. Nākamgad sāksim projektēt jaunu bērnudārza ēku. Par to, kur tieši tā būs, vēl lemsim, bet skaidrs, ka bērnudārzs atradīsies Pārlielupē, kur šobrīd ir lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Ir iecere, ka jaunā ēka tiks būvēta no koka paneļu konstrukcijām, veidojot bērniem ekoloģisku un mūsdienu prasībām atbilstošu vidi.
Pārmaiņas iecerētas Pils salā, kur tiks labiekārtota teritorija, izbūvēts skatu tornis, kā arī jauna airēšanas bāze.
Pēc Lielupes promenādes izbūves, Pasta salas un Čakstes bulvāra rekonstrukcijas vēlamies spert nākamo soli un sakārtot teritoriju Pils salā no tilta pār kanālu līdz dabas liegumam, kur mitinās savvaļas zirgi. Projekts jau apstiprināts, un pavasarī tiks uzsākta skatu torņa būvniecība un teritorijas labiekārtošana. Savukārt airēšanas bāzes attīstībai piesaistīsim valsts investīcijas. Ar savu ieguldījumu šīs teritorijas sakārtošanā vēlas piedalīties arī jahtklubs. Pēc projekta realizēšanas Lielupe jelgavniekiem un mūsu viesiem kļūs vēl pieejamāka.
Nākamgad plānots asfaltēt Romas ielu, kas būtiski paaugstinās iedzīvotāju komforta līmeni šajā mikrorajonā. Vai perspektīvā iecerēts uzlabot arī citu mikrorajonu centrālās ielas ar grants segumu?
Šobrīd Romas ielā sakārtotas visas apakšzemes komunikācijas – saimnieciskā kanalizācija, ūdensvads, elektrības tīkli – un izstrādāts tehniskais projekts ielas asfaltēšanai no Zemeņu līdz Turaidas ielai. Ja iepirkuma konkursā būvnieka piedāvātā cena atbildīs plānotajam, projekts tiks realizēts pilnā apjomā, bet, ja šī summa pārsniegs plānotās izmaksas, projektu realizēsim divās kārtās, un nākamgad tiks asfaltēts Romas ielas posms no Zemeņu līdz Elejas ielai.
Citu grants seguma ielu asfaltēšana šobrīd nav plānota, jo prioritāri vēlamies sakārtot ielas ar lielāko satiksmes intensitāti, piemēram, Satiksmes ielā vidēji dienā pārvietojas 4500 automašīnu. Līdzīga situācija ir Pulkveža Brieža ielā un Meiju ceļā, kur atrodas Jelgavas Autobusu parks.
Pilsētas ārtelpu veido ne vien ielas, parki un skvēri, bet arī daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi, kas Jelgavā, līdzīgi kā daudzviet Latvijā, nav labākajā stāvoklī. Iedzīvotājiem pārsvarā gadījumu joprojām ir grūti pieņemt, ka arī pagalms ir viņu kopīpašums, par kuru, tāpat kā par māju, ir jāuzņemas solidāra atbildība. Turklāt arī pašvaldības līdzfinansējuma programma iekšpagalmu sakārtošanai situāciju nav būtiski mainījusi.
Jebkurai programmai vai iniciatīvai, kas skar daudzu cilvēku intereses, ir vajadzīgs laiks. Arī ēku siltināšanā situācija bija līdzīga, bet tagad jau redzam, ka interese par to būtiski palielinājusies un pilsētā veidojas kvartāli, kur ir renovētas vairākas blakus esošās daudzdzīvokļu ēkas. Nepieciešami pozitīvie piemēri, lai cilvēki arvien vairāk apzinātos, ka ir saimnieki ne tikai savam dzīvoklim, bet arī mājai un pagalmam.
Pilsētā ir realizēti vairāki veiksmīgi pagalmu labiekārtošanas projekti, un šobrīd tiek noslēgti darbi Katoļu ielas 6. un 8. nama pagalmā. Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti, pārskatīsim pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumus, dodot iespēju realizēt projektu divos gados, jo samērā ilgs laiks paiet būvniecības dokumentācijas sagatavošanai. Vēl nākamgad tiks realizēts pagalma labiekārtošanas projekts RAF dzīvojamajā masīvā pie ēkas Loka maģistrālē 17, kur atrodas bibliotēkas filiāle «Pārlielupe» un tiks veidots Pārlielupes Jauniešu centrs.
Kādā stadijā ir Pasta salas slidotavas un estrādes liekto konstrukciju jumta seguma izbūves projekts?
Darbi ir uzsākti. Ar būvniekiem esam vienojušies, ka slidotavas jumts tiks izbūvēts līdz 2018. gada februāra beigām, bet estrādes jumts ekspluatācijā jānodod līdz jūlijam. Tas būs unikāls projekts ar liektajām koka konstrukcijām 60 metru garumā. Pēc šī projekta realizācijas Pasta salas piedāvātās iespējas būtiski paplašināsies, gan rīkojot vasaras brīvdabas koncertus, gan izmantojot slidotavu.
Vai ir kāda virzība Jelgavas tirgus attīstības projektam pie dzelzceļa stacijas pēc investora piesaistes SIA «Jelgavas tirgus»?
Ir izstrādāts jaunā tirgus skiču projekts ar paviljoniem, tirdzniecības vietām un tirdzniecības centru, kur plānots arī kinoteātris. Šobrīd projekts tiek skaņots ar «Latvijas dzelzceļu», jo tirgus atradīsies tiešā stacijas un sliežu ceļa tuvumā. Pēc saskaņojuma saņemšanas tiks uzsākta tehniskā projekta izstrāde, bet nākamā gada rudenī vai 2019. gada pavasarī varētu sākties celtniecība.
Pašvaldība cieši sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģionālo nodaļu, organizējot seminārus uzņēmējiem un pašnodarbinātajiem un analizējot situāciju nodokļu nomaksas jomā. Kādi ir šīs sadarbības rezultāti?
Jau gadu pilsētā regulāri tiek rīkoti VID tematiskie semināri. Par to, ka cilvēkiem tie ir vajadzīgi, liecina šo semināru kuplais apmeklējums. Lielākā daļa uzņēmēju un pašnodarbināto vēlas sakārtot savas attiecības ar valsti. Mēs redzam, ka arvien vairāk cilvēku reģistrē savu uzņēmējdarbību, arī nodokļu ieņēmumi pakāpeniski pieaug. Taču paradumi nemēdz mainīties vienā dienā, tādēļ šo sadarbību esam gatavi turpināt.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptauja liecina, ka ar darbaspēka trūkumu saskārušies 60 procenti uzņēmumu. Kāda situācija darbinieku piesaistes jomā ir Jelgavā?
Jelgavā, tāpat kā citās vietās Latvijā ar augstu ekonomisko aktivitāti, darba tirgus ir samērā karsts, tomēr investoru interese un aktivitāte liecina, ka pie zināmu nosacījumu izpildes darbiniekus joprojām ir iespējams piesaistīt. Piemēram, dzesēšanas iekārtu ražotājs «AKG Thermotechnik Lettland» ir pieņēmis lēmumu par papildu investīciju ieguldīšanu 10 miljonu eiro apmērā, lai dubultotu ražošanas apjomu. Lai to realizētu, uzņēmums plāno piesaistīt vēl 150 darbinieku, strādājošo skaitu palielinot līdz 400. Galvenais, kas šobrīd interesē darbinieku, ir stabilitāte, atbilstošs atalgojums ar sociālajām garantijām un mājokļa pieejamība. Uzņēmumi, kuri var nodrošināt šos nosacījumus, arī šābrīža tirgus situācijā spēj piesaistīt darbiniekus.
Lai uzņēmējiem atvieglotu darbinieku piesaisti, strādājam pie jaunas pašvaldības mājokļu politikas. Tas nozīmē, ka aicināsim uzņēmējus piedalīties kopīgu daudzdzīvokļu ēku projektu realizācijā. Šajā programmā iesaistīsies arī Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, kas ar Vācijas Vides ministrijas atbalstu izstrādā zemu izmaksu daudzdzīvokļu ēkas projektu. Tas būs pašvaldības īres nams, kurā varēsim piedāvāt īres dzīvokļus speciālistiem.
Foto: Ivars Veiliņš
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %