23.2 °C, 5.2 m/s, 48.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Jelgavā ir labākais dzimstības rādītājs starp lielajām pilsētām»
«Jelgavā ir labākais dzimstības rādītājs starp lielajām pilsētām»
22/12/2017

«Šogad paveikti vairāki pilsētas infrastruktūrai nozīmīgi darbi, kā arī aizsākti un ieplānoti jauni. Padarīto darbu sarakstā ir Atmodas un Rūpniecības ielas rekonstrukcija, atjaunotais Akadēmijas ielas posms, uzsāktā Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija. Tāpat veikti priekšdarbi, lai nākamgad uzsāktu Loka maģistrāles rekonstrukciju un Romas ielas asfaltēšanu. Daudz strādājam, lai sagatavotos pārmaiņām izglītības sistēmā un pilnveidotu pilsētas izglītības iestāžu piedāvājumu atbilstoši mūsdienu vajadzībām. Pārmaiņām jābūt rūpīgi izplānotām un balstītām uz ilgtermiņa attīstību, ņemot vērā iespējamību, ka Jelgavai būs jāuzņem vairāk skolēnu arī no citām pašvaldībām,» atskatoties uz aizvadīto gadu, saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot, ka izglītības sistēmas pārmaiņu procesā būtiska loma būs pilsētas izglītības iestāžu vadītājiem.

Sarunā ar Jelgavas domes priekšsēdētāju – plašāk par aizvadīto
gadu un pilsētas attīstības iecerēm.

Kā vērtējat Izglītības un zinātnes ministrijas
priekšlikumu par skolu tīkla sakārtošanu Jelgavā?

Ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā pārmaiņas būs. Pašlaik notiek
visas pilsētas izglītības sistēmas audits, vērtējam eksāmenu
rezultātus, mācību iestāžu ēku noslodzi, lai varētu spert turpmākos
soļus izglītības kvalitātes celšanai. Protams, jāpatur prātā valsts
līmenī realizējamā iecere par pāreju uz apmācību valsts valodā
visās valsts un pašvaldību finansētajās vidusskolās. Sadarbībā ar
skolu vadības komandām analizēsim arī to, cik efektīvs ir kopējais
izglītības iestāžu tīkls. Korekcijas šajā procesā var ieviest
apkārtējo novadu pieņemtie lēmumi attiecībā uz savām izglītības
iestādēm.

Izmaiņas skolu tīklā atbilstoši faktiskajai situācijai un
reālajām vajadzībām plānots veikt, sākot ar 2019./2020. mācību
gadu, kad savās telpās no pils atgriezīsies Valsts ģimnāzijas
pedagoģiskais kolektīvs un skolēni.

Vai Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija norit pēc
plāna?

Kā ierasts, objektos, kam ir valsts kultūras pieminekļa statuss,
projektā nākas veikt virkni izmaiņu, jo, uzsākot būvniecību,
atklājas jauni apstākļi. Piemēram, atsevišķās vietās atklājās, ka
betona konstrukciju vietā ir koka būvelementi. Redzams arī tas, ka
pēc kara, atjaunojot ēku, izmantoti neatbilstoši celtniecības
materiāli. Katrs šāds atklājums tiek fiksēts, lai veiktu attiecīgas
izmaiņas projektā, un katras izmaiņas apstiprināšana, pēc šābrīža
būvniecības regulējuma, aizņem apmēram mēnesi. Šobrīd ir veiktas
nepieciešamās izmaiņas un ar būvniekiem esam vienojušies par
rekonstrukcijas termiņa pagarināšanu līdz 2019. gada 1.
jūnijam.

Lai gan sākotnējie aprēķini liecināja, ka pēc bērnudārzu
«Zīļuks» un «Ķipari» rekonstrukcijas pašvaldība kopā ar privātajām
pirmsskolas izglītības iestādēm spēs nodrošināt vietu bērnudārzā
visiem, kam tā nepieciešama, faktiski pieprasījums joprojām
pārsniedz piedāvājumu. Vai pilsētas plānos ir vēl viens
bērnudārzs?

Pilsēta aug un attīstās – pēc Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas datiem par 2016. gadu, tieši Jelgavā bija
lielākā dzimstība starp Latvijas deviņām lielajām pilsētām. Uz 1000
jelgavniekiem mums ir 12,88 jaundzimušie, bet vidējais rādītājs
starp pilsētām ir 10,4 jaundzimušie. Nākamgad sāksim projektēt
jaunu bērnudārza ēku. Par to, kur tieši tā būs, vēl lemsim, bet
skaidrs, ka bērnudārzs atradīsies Pārlielupē, kur šobrīd ir
lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Ir iecere, ka jaunā ēka
tiks būvēta no koka paneļu konstrukcijām, veidojot bērniem
ekoloģisku un mūsdienu prasībām atbilstošu vidi.

Pārmaiņas iecerētas Pils salā, kur tiks labiekārtota
teritorija, izbūvēts skatu tornis, kā arī jauna airēšanas
bāze.

Pēc Lielupes promenādes izbūves, Pasta salas un Čakstes bulvāra
rekonstrukcijas vēlamies spert nākamo soli un sakārtot teritoriju
Pils salā no tilta pār kanālu līdz dabas liegumam, kur mitinās
savvaļas zirgi. Projekts jau apstiprināts, un pavasarī tiks uzsākta
skatu torņa būvniecība un teritorijas labiekārtošana. Savukārt
airēšanas bāzes attīstībai piesaistīsim valsts investīcijas. Ar
savu ieguldījumu šīs teritorijas sakārtošanā vēlas piedalīties arī
jahtklubs. Pēc projekta realizēšanas Lielupe jelgavniekiem un mūsu
viesiem kļūs vēl pieejamāka.

Nākamgad plānots asfaltēt Romas ielu, kas būtiski
paaugstinās iedzīvotāju komforta līmeni šajā mikrorajonā. Vai
perspektīvā iecerēts uzlabot arī citu mikrorajonu centrālās ielas
ar grants segumu?

Šobrīd Romas ielā sakārtotas visas apakšzemes komunikācijas –
saimnieciskā kanalizācija, ūdensvads, elektrības tīkli – un
izstrādāts tehniskais projekts ielas asfaltēšanai no Zemeņu līdz
Turaidas ielai. Ja iepirkuma konkursā būvnieka piedāvātā cena
atbildīs plānotajam, projekts tiks realizēts pilnā apjomā, bet, ja
šī summa pārsniegs plānotās izmaksas, projektu realizēsim divās
kārtās, un nākamgad tiks asfaltēts Romas ielas posms no Zemeņu līdz
Elejas ielai.

Citu grants seguma ielu asfaltēšana šobrīd nav plānota, jo
prioritāri vēlamies sakārtot ielas ar lielāko satiksmes
intensitāti, piemēram, Satiksmes ielā vidēji dienā pārvietojas 4500
automašīnu. Līdzīga situācija ir Pulkveža Brieža ielā un Meiju
ceļā, kur atrodas Jelgavas Autobusu parks.

Pilsētas ārtelpu veido ne vien ielas, parki un skvēri,
bet arī daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmi, kas Jelgavā, līdzīgi kā
daudzviet Latvijā, nav labākajā stāvoklī. Iedzīvotājiem pārsvarā
gadījumu joprojām ir grūti pieņemt, ka arī pagalms ir viņu
kopīpašums, par kuru, tāpat kā par māju, ir jāuzņemas solidāra
atbildība. Turklāt arī pašvaldības līdzfinansējuma programma
iekšpagalmu sakārtošanai situāciju nav būtiski
mainījusi.

Jebkurai programmai vai iniciatīvai, kas skar daudzu cilvēku
intereses, ir vajadzīgs laiks. Arī ēku siltināšanā situācija bija
līdzīga, bet tagad jau redzam, ka interese par to būtiski
palielinājusies un pilsētā veidojas kvartāli, kur ir renovētas
vairākas blakus esošās daudzdzīvokļu ēkas. Nepieciešami pozitīvie
piemēri, lai cilvēki arvien vairāk apzinātos, ka ir saimnieki ne
tikai savam dzīvoklim, bet arī mājai un pagalmam.

Pilsētā ir realizēti vairāki veiksmīgi pagalmu labiekārtošanas
projekti, un šobrīd tiek noslēgti darbi Katoļu ielas 6. un 8. nama
pagalmā. Lai veicinātu iedzīvotāju aktivitāti, pārskatīsim
pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumus, dodot iespēju
realizēt projektu divos gados, jo samērā ilgs laiks paiet
būvniecības dokumentācijas sagatavošanai. Vēl nākamgad tiks
realizēts pagalma labiekārtošanas projekts RAF dzīvojamajā masīvā
pie ēkas Loka maģistrālē 17, kur atrodas bibliotēkas filiāle
«Pārlielupe» un tiks veidots Pārlielupes Jauniešu centrs.

Kādā stadijā ir Pasta salas slidotavas un estrādes
liekto konstrukciju jumta seguma izbūves projekts?

Darbi ir uzsākti. Ar būvniekiem esam vienojušies, ka slidotavas
jumts tiks izbūvēts līdz 2018. gada februāra beigām, bet estrādes
jumts ekspluatācijā jānodod līdz jūlijam. Tas būs unikāls projekts
ar liektajām koka konstrukcijām 60 metru garumā. Pēc šī projekta
realizācijas Pasta salas piedāvātās iespējas būtiski paplašināsies,
gan rīkojot vasaras brīvdabas koncertus, gan izmantojot
slidotavu.

Vai ir kāda virzība Jelgavas tirgus attīstības projektam
pie dzelzceļa stacijas pēc investora piesaistes SIA «Jelgavas
tirgus»?

Ir izstrādāts jaunā tirgus skiču projekts ar paviljoniem,
tirdzniecības vietām un tirdzniecības centru, kur plānots arī
kinoteātris. Šobrīd projekts tiek skaņots ar «Latvijas dzelzceļu»,
jo tirgus atradīsies tiešā stacijas un sliežu ceļa tuvumā. Pēc
saskaņojuma saņemšanas tiks uzsākta tehniskā projekta izstrāde, bet
nākamā gada rudenī vai 2019. gada pavasarī varētu sākties
celtniecība.

Pašvaldība cieši sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) reģionālo nodaļu, organizējot seminārus uzņēmējiem un
pašnodarbinātajiem un analizējot situāciju nodokļu nomaksas jomā.
Kādi ir šīs sadarbības rezultāti?

Jau gadu pilsētā regulāri tiek rīkoti VID tematiskie semināri.
Par to, ka cilvēkiem tie ir vajadzīgi, liecina šo semināru kuplais
apmeklējums. Lielākā daļa uzņēmēju un pašnodarbināto vēlas sakārtot
savas attiecības ar valsti. Mēs redzam, ka arvien vairāk cilvēku
reģistrē savu uzņēmējdarbību, arī nodokļu ieņēmumi pakāpeniski
pieaug. Taču paradumi nemēdz mainīties vienā dienā, tādēļ šo
sadarbību esam gatavi turpināt.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptauja
liecina, ka ar darbaspēka trūkumu saskārušies 60 procenti uzņēmumu.
Kāda situācija darbinieku piesaistes jomā ir Jelgavā?

Jelgavā, tāpat kā citās vietās Latvijā ar augstu ekonomisko
aktivitāti, darba tirgus ir samērā karsts, tomēr investoru interese
un aktivitāte liecina, ka pie zināmu nosacījumu izpildes
darbiniekus joprojām ir iespējams piesaistīt. Piemēram, dzesēšanas
iekārtu ražotājs «AKG Thermotechnik Lettland» ir pieņēmis lēmumu
par papildu investīciju ieguldīšanu 10 miljonu eiro apmērā, lai
dubultotu ražošanas apjomu. Lai to realizētu, uzņēmums plāno
piesaistīt vēl 150 darbinieku, strādājošo skaitu palielinot līdz
400. Galvenais, kas šobrīd interesē darbinieku, ir stabilitāte,
atbilstošs atalgojums ar sociālajām garantijām un mājokļa
pieejamība. Uzņēmumi, kuri var nodrošināt šos nosacījumus, arī
šābrīža tirgus situācijā spēj piesaistīt darbiniekus.

Lai uzņēmējiem atvieglotu darbinieku piesaisti, strādājam pie
jaunas pašvaldības mājokļu politikas. Tas nozīmē, ka aicināsim
uzņēmējus piedalīties kopīgu daudzdzīvokļu ēku projektu
realizācijā. Šajā programmā iesaistīsies arī Jelgavas Nekustamā
īpašuma pārvalde, kas ar Vācijas Vides ministrijas atbalstu
izstrādā zemu izmaksu daudzdzīvokļu ēkas projektu. Tas būs
pašvaldības īres nams, kurā varēsim piedāvāt īres dzīvokļus
speciālistiem.

Foto: Ivars Veiliņš