Lai gan valdība bieži uzsver, ka Latvijā šobrīd ir visstraujāk augošā ekonomika un starptautisko aizdevēju kredītu valstij izdevies atdot pirms termiņa, no pašvaldību viedokļa, 2013. gada budžetā vērā ņemami papildu ieņēmumi netiek prognozēti. Taču, tālredzīgi plānojot izdevumus, nevienai jomai pilsētā līdzekļi nebūs jāsamazina, sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jānis Kovaļevskis
Domes priekšsēdētājs piekrīt, ka lielā mērā valdības «labie darbi» tiek darīti uz pašvaldību rēķina, jo pretēji iepriekš solītajam valsts pašvaldībām nekādā veidā nekompensē iedzīvotājiem piemērotās nodokļu atlaides, uz kuru rēķina samazinās pašvaldību ieņēmumi.
Vai, jūsuprāt, pēdējos gados jelgavnieku dzīve ir kļuvusi labāka? Domāju, ka liela daļa pilsētnieku šobrīd jūtas drošāk. Ir būtiski samazinājies bezdarba līmenis, pakāpeniski paaugstinās arī atalgojums privātajā sektorā. Esam saglabājuši pietiekami plašu sociālā atbalsta sistēmu un veikuši ieguldījumus pilsētvides attīstībā. Cilvēki izjūt piederību un lepojas ar savu pilsētu. Arī iedzīvotāju skaits ir nostabilizējies. Šie rādītāji ļauj secināt, ka daļa iedzīvotāju jūtas stabilāk.
Šobrīd starp pašvaldībām un valdību ir samērā saasinātas attiecības, kaut gan līdz šim tieši pašvaldības bijušas viens no uzticamākajiem sadarbības partneriem. Kādēļ izveidojusies šāda situācija? Politikā ir ienākuši jauni cilvēki, kuri ne vienmēr saprot pašvaldību uzdevumus un vajadzības. Atšķirībā no daudziem valdības pārstāvjiem mēs katru dienu sastopamies ar iedzīvotājiem, viņu vajadzībām un redzam, kur ieguldījumi ir visnepieciešamākie un sniegs vislielāko atdevi. Ar valdību cenšamies meklēt kopsaucējus, bet situāciju sarežģī savstarpējā neuzticība. Valdības «labie darbi» ir samazinājuši pašvaldību ieņēmumus, tādēļ 2013. gada budžetu plānojam faktiski bez pieauguma, taču, tālredzīgi plānojot izdevumu bāzi, nevienai jomai līdzekļi nesamazināsies. Tomēr runa nav tikai par naudu, jo šobrīd valstī ir centieni pārskatīt jomas, kurās noslēgti ilgtermiņa līgumi. Valdība līdz šim nav skaidri formulējusi reģionālās politikas pamatnostādnes, lai mēs varētu saprast, kas tiek sagaidīts no pašvaldībām.
Vai esat apmierināts ar to, kā realizēti lielākie būvniecības projekti? ES budžeta plānošanas periods tuvojas noslēgumam, tādēļ šogad un nākamgad jānoslēdz lielākie projekti. Iedzīvotāju vērtējumam jau esam nodevuši Raiņa ielu un Čakstes bulvāri ar Mītavas tiltu. Tā bija sarežģīta mācību stunda gan celtniekiem, gan pašvaldībai kā pasūtītājam, jo tik vērienīgi darbi arī Latvijas mērogā nemaz tik bieži netiek veikti. Pilsētā ir notikušas nopietnas pārmaiņas, kas jau maina jelgavnieku ikdienu. Cilvēki jau šobrīd apgūst jaunās iespējas, un, pēc saviem novērojumiem, varu teikt, ka pirmais iespaids ir pozitīvs, kaut gan pilnībā jauno Čakstes bulvāra promenādi varēsim novērtēt tikai vasarā.
Arī nākamgad turpināsim darbu pie aizsāktajiem projektiem – jāpabeidz darbi Lielajā ielā un Pasta salā. Rekonstruēsim arī atlikušo Čakstes bulvāra posmu līdz tirgum. Sāksim vienotā satiksmes termināļa ielu rekonstrukcijas projektu, sakārtojot ielas pie dzelzceļa stacijas. Šajā teritorijā izbūvēs nepieciešamo infrastruktūru, lai jau tuvākajā nākotnē veidotu vienotu dzelzceļa un autosatiksmes mezglu. Šī projekta attīstībā ir ieinteresēts arī «Latvijas dzelzceļš», jo Jelgava nodrošina nozīmīgu pasažieru plūsmu.
Izskanējis arī pārmetums, ka pašvaldības ES fondu līdzekļus pārāk daudz ieguldot tādu infrastruktūras projektu realizācijā, kas tiešā veidā nesekmē uzņēmējdarbības attīstību. Visu nevar iekļaut tiešā peļņas un zaudējumu aprēķinā. Mūsu uzdevums ir attīstīt pilsētas infrastruktūru tā, lai pilsēta būtu interesanta un pievilcīga ne tikai investoriem, bet arī iedzīvotājiem un tūristiem. Uzlabojot pilsētvidi, mēs palielinām savu konkurētspēju. Jelgavnieki jau sen bija pelnījuši tādu atpūtas zonu, kāda šobrīd tiek veidota Pasta salā. Tas būs netiešs ieguvums arī potenciālajiem investoriem, jo vieni no būtiskākajiem kritērijiem uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams darbaspēks un kvalitatīva dzīves vide. Nākamā gada budžetā kā viena no prioritātēm noteikta palīdzība ģimenēm ar bērniem. Kādas prioritātes vēl esat iezīmējuši, strādājot pie 2013. gada budžeta projekta? Mēs šobrīd nevaram izdarīt kaut ko kardinālu, lai Latvijā masveidā atgrieztos tās ģimenes, kas devušās prom, bet mēs varam motivēt tos, kuri ir palikuši šeit. To varētu saukt par ģimenes atbalsta politiku, jo daudzām ģimenēm situācija ir sarežģīta, tādēļ svarīgi spert soli pretim. Kompensējot transporta, ēdināšanas un interešu izglītības izdevumus, vairāk līdzekļu ģimenes varēs atlicināt kopīgiem pasākumiem un citām vajadzībām. Kopējais atbalsts ģimenei ar trīs bērniem sasniegs aptuveni 100 latus mēnesī. Lai būtiski samazinātu rindas bērnudārzos, nākamgad rekonstruēsim bērnudārzu Ganību ielā, kurā būs vieta vēl 275 mazuļiem.
Domes sēdē šodien skata lēmumu par transporta izdevumu kompensācijas palielināšanu pilsētas skolēniem līdz 80 procentiem no braukšanas maksas, samazinot vecāku līdzfinansējumu no 25 līdz 10 santīmiem par vienu braucienu.
Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir izglītība. Kā vērtējat tās kvalitāti Jelgavā? Vairāk tiek runāts par augstāko izglītību, lai gan esmu pārliecināts, ka reformas nepieciešamas, sākot no pirmsskolas līmeņa. Latvijas izglītības sistēma būtu jāveido tā, lai jau no mazotnes bērnos attīstītu tās īpašības, kas veicina radošumu un pārliecību par saviem spēkiem. Pilsētā iespēju robežās šīs reformas jau esam sākuši. Skolās var darboties ar īpašajām eksperimentu stacijām, kas palīdz bērniem pēc iespējas ātrāk iepazīties ar tehniskām parādībām un norisēm, talantīgākajiem bērniem piedāvājam apmeklēt Junioru universitātes nodarbības, materiāli stimulējam skolēnus un pedagogus par labiem darba rezultātiem, lielus ieguldījumus esam veikuši arī arodizglītības attīstībā. Ir jāmaina akcents no akadēmiskajām zināšanām uz tādām, kas attīsta prasmes un iemaņas turpmākajam izglītības posmam vai darba tirgum. Proporcijai starp to, cik skolēnu pēc pamatskolas turpina mācīties vidusskolā un cik arodskolās, jābūt vismaz 50 pret 50. Arī statistika apliecina, ka jauniešu bezdarbs ir mazāks tajās valstīs, kurās ir augsti attīstīta arodizglītība. Piemēram, Vācijā jauniešu bezdarba līmenis ir septiņi procenti, bet Latvijā tas sasniedz 28 procentus.
Es ļoti augstu vērtēju mūsu pilsētas pedagogus, kuri vienmēr ir gatavi mācīties un papildināt savas zināšanas. Mūsu pedagogi radoši strādā ar apziņu, ka Latvijas nākotne ir gudros, mērķtiecīgos un pārmaiņām gatavos cilvēkos. Tomēr, lai realizētu visu iecerēto, mums ir nepieciešams arī valsts atbalsts, kuru nejūtam, jo Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Jelgavas tehnikuma attīstības un rekonstrukcijas projekta virzība joprojām nav skaidra.
Sabiedriskajai apspriešanai tiek nodota jaunā pilsētas attīstības programma līdz 2020. gadam – kuras būs šīs programmas galvenās prioritātes? Ik pa brīdim salīdzinām divas lietas – pilsētas attīstības plānu un stratēģiskos virzienus. Katru gadu pārskatām, ko esam paveikuši un kas vēl darāms, un prioritātes nav mainījušās. Joprojām uzmanības centrā būs izglītība, infrastruktūras attīstība, sociālais nodrošinājums un kvalitatīva dzīves vide. Mūsu mērķis ir līdz 2020. gadam pilsētā uzbūvēt jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu peldbaseinu ar visu nepieciešamo infrastruktūru, izveidot jauniešu radošo centru, kas varētu atrasties vienās telpās ar bibliotēku, jo arī tai nepieciešamas jaunas telpas. Tāpat plānos ir arī jauna koncertzāle un Ziemeļu šķērsojums jeb jauns tilts pār Lielupi. Tas nākotnē būs ļoti nozīmīgs, ja bijušā lidlauka teritorijā sāks veidoties industriālā zona ar jauniem uzņēmumiem.
Arvien populārāks kļūst Pašvaldības operatīvās informācijas centrs jeb POIC, kuram par nebūšanām var ziņot pa bezmaksas tālruni 8787. Vai plānots paplašināt šī centra funkcijas un integrēt arī tās jomas, par kurām atbildīgas valsts struktūras? Operatīvās informācijas centrs ir iemantojis savu vietu pilsētas informatīvajā sistēmā, nodrošinot atgriezenisko saiti starp pašvaldības dienestiem un iedzīvotājiem. Šim centram ir divas būtiskas funkcijas: koordinēt pilsētas operatīvās vadības sistēmu un nodrošināt civilās aizsardzības pasākumus. Ņemot vērā, ka centrs ir ieguvis cilvēku uzticību, nākamais solis būtu integrēt šajā apritē arī tos jautājumus, kuri skar pašvaldības kapitālsabiedrības. Stiprināsim sadarbību ar valsts dienestiem, jo mūsu centra darbinieki saņem informāciju arī par elektroapgādes traucējumiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē esošiem jautājumiem un daudzām citām iedzīvotājiem svarīgām lietām.
Pašvaldība daudz pārmetumu saņem par Jelgavas Autobusu parka (JAP) darbību. Kā vērtējat šī uzņēmuma darbu? Bijām definējuši JAP divus būtiskus uzdevumus: nomainīt vecos autobusus pret mūsdienu standartiem atbilstošiem un samazināt izmaksas. Šobrīd JAP vidējais autobusu vecums ir divi gadi, kas ir labākais rādītājs Latvijā. Arī izmaksas izdevies samazināt, un uzņēmums šobrīd strādā ar peļņu. Izmaksu samazināšanā akcents tika likts uz skaidras naudas norēķinu mazināšanu, ieviešot bezkontakta norēķinu kartes. Šobrīd jau ap 2000 pilsētas skolēnu izmanto šīs kartes, un finanšu rādītāji apliecina, ka solis tika sperts pareizajā virzienā. Pašlaik tiek vērtēts, kā nodrošināt iespēju arī pārējiem pasažieriem norēķināties ar bezkontakta norēķinu kartēm.
Attiecībā uz pārmetumiem par materiālās atbildības līgumiem, kurus uzņēmums slēdz ar darbiniekiem, esam lūguši Darba inspekcijas skaidrojumu, lai pārliecinātos, vai šī forma starp darba devēju un darba ņēmēju ir juridiski korekta.
Par to, ka uzņēmums strādā saimnieciski, liecina arī tas, ka šoferu atalgojums ir viens no augstākajiem nozarē. Aptuveni 15 šoferi no 90 regulāri saņem piemaksas pie darba algas par plāna izpildi, degvielas ekonomiju un pasažieru apkalpošanas kultūru. Šobrīd uzņēmums strādā arī pie jauna pilotprojekta par «Amo Plant» autobusu aprīkošanu ar gāzes dzinējiem. Tas varētu būt vēl viens solis izmaksu samazināšanas virzienā. Šobrīd nav objektīvu iemeslu, lai JAP darbu vērtētu negatīvi. Tomēr uzskatu, ka JAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovs ir pieļāvis kļūdas komunikācijā gan ar saviem darbiniekiem, gan iedzīvotājiem. Tās ir jālabo! Es personīgi atvainojos visiem par uzņēmuma vadītāja neveiklajiem izteikumiem.
Jūtams, ka sācies priekšvēlēšanu laiks? Par to nav ne mazāko šaubu! Pat Saeimā šobrīd vairāk tiek skatītas likumdošanas iniciatīvas par dažādiem ierobežojumiem un aizliegumiem, nevis domāts par valstiski nozīmīgām reformām.
Vai esat gatavs turpināt iesākto arī pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gada jūnijā? Pateicos tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru atbalstu saņemu ik dienu. Esmu atbildīgs viņu priekšā par padarītajiem un iesāktajiem darbiem, tāpēc kandidēšu arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Esmu gatavs ieguldīt savu pieredzi un darbu pilsētas turpmākai izaugsmei!
Foto: Ivars Veiliņš