«Būsim kopā kā gaisma, kā rīts! Ja ne tu, ja ne es, – kurš gan cits?» Ar šādiem uzsaukuma vārdiem izskanēja dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna muzikālā poēma «Kā ābeļdārzs ir brīvība» Reiņa Suhanova režijā, kas šodien divos koncertos Jelgavā piedzīvoja pasaules pirmizrādi. Darbs veltīts latviešu tautas brīvības sapņiem un cīņai par Latvijas valsti, it īpaši notikumiem ap Jelgavu, un pirmatskaņojums papildināja pasākumu programmu, šonedēļ pilsētā atzīmējot bermontiādes un Jelgavas atbrīvošanas simtgadi.
Poēmas skaņdarbus izpildīja galveno lomu atveidotāji Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne Zadovska, Daumants Kalniņš, Andris Ērglis un Artūrs Skrastiņš, dziedājumus diriģenta Valda Butāna vadībā papildinot arī vīru korim «Frachori» un Jelgavas koriem «Balti» un «Spīgo». Poēmā izstāstīts Jelgavas un Latvijas stāsts par simts gadus seniem notikumiem, kuros tika izcīnīta valsts brīvība. Tās sākums parāda laiku īsi pirms Pirmā pasaules kara un mīlestību, kas valda starp Jēkabu (Daumants Kalniņš) un Dārtu (Ilze Ķuzule-Skrastiņa). Sākas karš un latvieši dodas cīnīties, karojot Krievijas impērijas sastāvā. Uzvedumā tiek izdziedāti tālākie notikumi, muzikāli ilustrējot kara sākumu, Ziemassvētku kaujas, vācu spēku realizēto Kurzemes okupāciju, kā arī boļševiku ienākšanu, bermontiešu nodarīto postījumu un Jelgavas atbrīvošanu. Poēmā izdziedāts M.Zālītes sarakstītais librets, kurā minēti ne tikai faktiskie vēstures notikumi, bet arī to vispārējās tēmas – kara šausmas, cilvēka stāšanās pretī cilvēkam un brīvības nozīme.
Nozīmīga loma poēmā atvēlēta tieši Jelgavai – pilsētai, ar kuras atbrīvošanu noslēdzās bermontiāde. Apdziedāta gan Lielupe un mīlestība pret dzimto pilsētu, gan pieminēta Mīlestības aleja. Poēmas noslēguma daļā vairāki skaņdarbi veltīti 1919. gada notikumiem Jelgavā, pieminot laiku, kad pilsētā mitinājās Latvijas pagaidu valdība, kā arī aktierim Artūram Skrastiņam attēlojot Pāvelu Bermontu Jelgavas pilī. Lielu daļu no poēmas kompozīcijām pavadīja rakstītas piezīmes par faktiskajiem vēstures notikumiem.
Poēmas muzikālo saturu papildināja arī tās vizuālais noformējums. Gan galveno lomu atveidotāji, gan kori bija ģērbušies vēsturiskos tērpos, attēlojot strēlniekus, mājās gaidošās sievas un mātes, un dažādu spēku pusēs esošos. Dziedājumus papildināja gaismu izmantojums, koncerta noslēgumā izgaismojot arī zāli, izskanot uzsaukumam latviešu tautas kopā būšanai. Darbam tika veltīti aplausi, skatītājiem ceļoties kājās, noslēgumā uz skatuves pulcējoties visiem poēmas dziedātājiem, kā arī M.Zālītei un J.Lūsēnam, kurš koncertā pie klavierēm kopā ar pavadošo grupu izpildīja instrumentālo daļu.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
16.1 °C,
1.8 m/s,
89.1 % 
16.1 °C,
1.8 m/s,
89.1 %