26.4 °C, 3.1 m/s, 36.8 %

Mūzika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsMūzikaJelgavā izskan muzikālās poēmas «Kā ābeļdārzs ir brīvība» pirmizrāde
Jelgavā izskan muzikālās poēmas «Kā ābeļdārzs ir brīvība» pirmizrāde
23/11/2019

«Būsim kopā kā gaisma, kā rīts! Ja ne tu, ja ne es, – kurš gan cits?» Ar šādiem uzsaukuma vārdiem izskanēja dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna muzikālā poēma «Kā ābeļdārzs ir brīvība» Reiņa Suhanova režijā, kas šodien divos koncertos Jelgavā piedzīvoja pasaules pirmizrādi. Darbs veltīts latviešu tautas brīvības sapņiem un cīņai par Latvijas valsti, it īpaši notikumiem ap Jelgavu, un pirmatskaņojums papildināja pasākumu programmu, šonedēļ pilsētā atzīmējot bermontiādes un Jelgavas atbrīvošanas simtgadi.

Poēmas skaņdarbus izpildīja galveno lomu
atveidotāji Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne
Zadovska, Daumants Kalniņš, Andris Ērglis un Artūrs Skrastiņš,
dziedājumus diriģenta Valda Butāna vadībā papildinot
arī vīru korim «Frachori» un Jelgavas koriem «Balti» un «Spīgo».
Poēmā izstāstīts Jelgavas un Latvijas stāsts par simts gadus seniem
notikumiem, kuros tika izcīnīta valsts brīvība. Tās sākums parāda
laiku īsi pirms Pirmā pasaules kara un mīlestību, kas valda starp
Jēkabu (Daumants Kalniņš) un Dārtu (Ilze Ķuzule-Skrastiņa). Sākas
karš un latvieši dodas cīnīties, karojot Krievijas impērijas
sastāvā. Uzvedumā tiek izdziedāti tālākie notikumi, muzikāli
ilustrējot kara sākumu, Ziemassvētku kaujas, vācu spēku realizēto
Kurzemes okupāciju, kā arī boļševiku ienākšanu, bermontiešu
nodarīto postījumu un Jelgavas atbrīvošanu. Poēmā izdziedāts
M.Zālītes sarakstītais librets, kurā minēti ne tikai faktiskie
vēstures notikumi, bet arī to vispārējās tēmas – kara šausmas,
cilvēka stāšanās pretī cilvēkam un brīvības nozīme.

Nozīmīga loma poēmā atvēlēta tieši Jelgavai –
pilsētai, ar kuras atbrīvošanu noslēdzās bermontiāde. Apdziedāta
gan Lielupe un mīlestība pret dzimto pilsētu, gan pieminēta
Mīlestības aleja. Poēmas noslēguma daļā vairāki skaņdarbi veltīti
1919. gada notikumiem Jelgavā, pieminot laiku, kad pilsētā
mitinājās Latvijas pagaidu valdība, kā arī aktierim Artūram
Skrastiņam attēlojot Pāvelu Bermontu Jelgavas pilī. Lielu daļu no
poēmas kompozīcijām pavadīja rakstītas piezīmes par faktiskajiem
vēstures notikumiem.

Poēmas muzikālo saturu papildināja arī tās
vizuālais noformējums. Gan galveno lomu atveidotāji, gan kori bija
ģērbušies vēsturiskos tērpos, attēlojot strēlniekus, mājās gaidošās
sievas un mātes, un dažādu spēku pusēs esošos. Dziedājumus
papildināja gaismu izmantojums, koncerta noslēgumā izgaismojot arī
zāli, izskanot uzsaukumam latviešu tautas kopā būšanai. Darbam tika
veltīti aplausi, skatītājiem ceļoties kājās, noslēgumā uz
skatuves pulcējoties visiem poēmas dziedātājiem, kā arī
M.Zālītei un J.Lūsēnam, kurš koncertā pie klavierēm kopā ar
pavadošo grupu izpildīja instrumentālo daļu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»