23.7 °C, 4.8 m/s, 52.4 %

Pilsētā

Jelgavā jau šogad būs strūklaka
03/03/2010

Kompetenta žūrijas komisija izvērtējusi strūklakas iespējamo vizuālo risinājumu, ko plānots izveidot bijušās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas joma vidū. «Mēs tajā gribētu redzēt askētiski plastisko darbu, kas sastāv no trīs daļām un kurā iekodēta Trīsvienības ideja,» tā darbu, kurš, ekspertuprāt, ir labākais, raksturo pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis. Jāpiebilst, ka tā būs vienīgā publiskā strūklaka Jelgavā – līdz šim lielākā strūklaka atradās Raiņa parkā, kur tā darbojās 20. gadsimta 50. – 80. gados, bet nu redzamas vairs tikai tās paliekas.

Ilze Knusle-Jankevica
Kompetenta žūrijas komisija izvērtējusi strūklakas
iespējamo vizuālo risinājumu, ko plānots izveidot bijušās Jelgavas
Svētās Trīsvienības baznīcas joma vidū. «Mēs tajā gribētu redzēt
askētiski plastisko darbu, kas sastāv no trīs daļām un kurā
iekodēta Trīsvienības ideja,» tā darbu, kurš, ekspertuprāt, ir
labākais, raksturo pilsētas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis.
Jāpiebilst, ka tā būs vienīgā publiskā strūklaka Jelgavā – līdz šim
lielākā strūklaka atradās Raiņa parkā, kur tā darbojās 20. gadsimta
50. – 80. gados, bet nu redzamas vairs tikai tās
paliekas.
Jelgavas pilsētas pašvaldības žūrijas komisija ir izvērtējusi
metu konkursam iesniegtos metus un tiem pievienoto dokumentāciju,
un par konkursa uzvarētāju atzinusi tēlnieku Jānis Aivaru Karlovu.
Pavisam konkursam tika iesniegti septiņi darbi, kaut gan metu
konkursa nolikumu bija izņēmuši teju trīsreiz vairāk –
divdesmit. 
Žūrijas komisijas sastāvā bija gan Jelgavas pilsētas
pašvaldības pārstāvji, gan Latvijā zināmi mākslinieki, tostarp Jāņa
Čakstes pieminekļa autore Arta Dumpe.
Žūrijas komisijas pārstāvis Latvijas Tēlnieku centra vadītājs
Viktors Suškēvičs skaidro, ka vērtēta ne tikai pati skulptūra, bet
arī tas, kā tā iekļausies Trīsvienības baznīcas torņa ansamblī gan
arhitektoniski, gan filozofiskā aspektā. Viņš atzīst, ka bija arī
tādi interesanti darbi, kas diemžēl kopainā «neierakstījās». Lai
gan V.Suškēviča favorīts bijis cits, par žūrijas izvēlēto darbu
viņš saka: «Mākslas darbs – tā ir valoda, pasaules modelis.
Redzams, ka autoram ir bijis ko teikt. Viņa pieeja ir abstrakta,
iespējams, tāpēc, ka darbā iekodētā Svētās Trīsvienības tēma
pieskaras augstām, garīgām tēmām, bet Trīsvienības simbolika ir
mistiska un nav izkopta. To, piemēram, var traktēt arī kā ticību,
cerību un mīlestību.» 
Pats J.A.Karlovs stāsta, ka pirms maketu izstrādāšanas bijis
Jelgavā un apskatījis Trīsvienības baznīcas torni. «Pats tornis ir
ļoti iespaidīgs, kā nekā tā bija viena no pirmajām luterāņu
baznīcām Eiropā. Pret visu, kas saistīts ar šo torni, jāizturas ar
cieņu,» tā tēlnieks. Viņam bijuši vairāki varianti, līdz
izkristalizējies tas, kurš tika iesniegts konkursā. «Bija jāatrod
idejas pamats, un es meklēju, kur ir trīsvienības sakne,» atklāj
darba autors, piebilstot, ka trīsvienība ir iešifrēta darbā
iestrādātajos lokos. 
Pilsētas galvenais mākslinieks ir gandarīts, ka beidzot
Jelgavā būs publiski pieejama strūklaka, jo, viņaprāt, strūklaka ir
estētisks, emocionāli pacilājošs un relaksējošs pilsētvides
objekts. «Ne velti ir tāds teiciens: cilvēkam visvairāk patīk trīs
lietas – skatīties, kā ūdens tek, skatīties, kā uguns deg, un
vērot, kā citi strādā,» tā G.Svikulis.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā
krājuma glabātāja vietnieks Aldis Barševskis informē, ka, pēc
muzeja rīcībā esošajām ziņām, lielākā publiskā strūklaka Jelgavā
darbojusies 20. gadsimta 50. – 80. gados un bijusi Raiņa parkā.
Šobrīd redzamas vien tās paliekas, bet savulaik tā bijusi samērā
ievērojama – apmēram divus metrus augsta, tulpjveidīgas vāzes
formā. Apmēram tajā pašā laikā Raiņa parkā bijusi vēl viena
strūklaka – tā atradusies pretim tagadējai Spīdolas ģimnāzijai
bērnu smilšu kastes stūrī uz neliela paaugstinājuma. Arī Stacijas
parkā pie smilšu kastes bijusi strūklaka lācēna formā. Jāpiebilst,
ka vēl pagājušajā vasarā darbojās strūklaka, kas atrodas pie
bijušās Sabiedrības veselības aģentūras ēkas Zemgales prospektā.
Tā, iespējams, tapusi pagājušā gadsimta 90. gados pēc ēkas
īpašnieka iniciatīvas. Muzeja speciālists piebilst, ka arī
pirmskara Jelgavā darbojušās vairākas strūklakas, bet ne visas no
tām bijušas publiski pieejamas.
Atgādinām, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība jau no 2009.gada
pavasara īsteno projektu, kura ietvaros līdz šā gada beigām plānots
rekonstruēt Svētās Trīsvienības baznīcas torni, izveidojot to par
tūrisma objektu. Arheoloģiskās izpētes laikā atsegtos baznīcas
pamatus plānots eksponēt, bet joma vidū izbūvēt strūklaku. Projekta
kopējās izmaksas ir 1,8 miljoni latu, lielāko daļu sedz Eiropas
reģionālās attīstības fonds.