17.1 °C, 3.2 m/s, 77.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgava kā valsts veterinārās medicīnas centrs
Jelgava kā valsts veterinārās medicīnas centrs
24/09/2019

«Latvijā veterinārmedicīnas izglītību var iegūt tikai vienā vietā – Jelgavā. Šobrīd uz mūsu pilsētu pārcēlusies arī Latvijas Veterinārārstu biedrība, kas valstī ir atbildīga par veterinārārstu sertifikāciju, tālākizglītību, veterināro zāļu izplatītāju sertifikāciju, kā arī dzīvnieku ķērāju apmācību. Tādā veidā Jelgava kļūst par Latvijas veterinārās medicīnas centru, vairojot nozares attīstības iespējas,» vērtē Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) dekāns Kaspars Kovaļenko.

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir
brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno ap 900
veterinārmedicīnas izglītību ieguvušu veterinārārstu un LLU VMF
studentus.  Līdz šim tā atradās Rīgā, bet šobrīd ir radusi
mājvietu Zemgales prospektā 9 – 6. K.Kovaļenko uzsver: Jelgavas
esošajiem un topošajiem veterinārārstiem tas ir būtisks ieguvums,
jo biedrība praktiskā nozīmē ir pieejamāka, sertifikācijas procesā
pilsētā regulāri viesosies speciālisti no visas Latvijas, kā arī
tepat ar vēl lielāku kapacitāti notiks izglītojoši pasākumi ar
starptautiska mēroga nozares pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka biedrībā
šobrīd reģistrēti 173 veterinārārsti, kuru dzīvesvieta ir norādīta
Jelgava vai Jelgavas novads. Būtiski gan uzsvērt, ka strādā šie
speciālisti dažādās Latvijas vietās.

Atgriežas pie saknēm

Latvijas Veterinārārstu biedrība šobrīd ir
viena no vecākajām profesionālajām sabiedriskām organizācijām
Latvijā – pēc diviem gadiem tā svinēs simtgadi. 1919. gadā Pētera
Stučkas vadības laikā Latvijas Augstskolas (šobrīd – Latvijas
Universitātes) padome dibināja Veterinārmedicīnas fakultāti, kur
notika pirmās augstākās izglītības institūcijas veterinārārstu
sagatavošana valsts vajadzībām. Šajā laikā gan fakultāte, gan tās
mācību korpusi atradās dažādās Rīgas vietās. Bet jau 1921. gadā
Rīgā dibināta arī Latvijas Veterinārārstu biedrība. «Kopš laika
gala biedrība gājusi soli solī ar fakultāti – pirmsākumos lielākā
daļa biedrības biedru bija fakultātes mācībspēki, tomēr vēlāk,
1965. gadā fakultātei pārceļoties uz jaunajām telpām Jelgavā,
notika pakāpeniska atsvešināšanās, jo Latvijas Veterinārārstu
biedrība vairāk sadarbojās ar Lauksaimniecības pārvaldi un
Veterināro pārvaldi. Lai gan vēsturiski biedrība nekad nav
atradusies Jelgavā, vēlējāmies atgriezties pie saknēm – būt
teritoriāli blakus un ciešā sadarbībā ar fakultāti, tāpat kā tas
bija pirms 100 gadiem,» stāsta Latvijas Veterinārārstu biedrības
valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.

Ceļ nozares problēmjautājumus valsts
līmenī

«Mēs, vecākā paaudze, esam ieguvuši izglītību
PSRS laikā, tādēļ biedrošanās mums savulaik bija svarīga ne tikai
profesionālā ziņā, bet arī sava tautiskuma, nacionālā gara
uzturēšanai. Šobrīd jaunajiem cilvēkiem ir citādāks skats uz dzīvi,
prioritātes mainās – jaunie ārsti steidz iekļauties darba tirgū,
bet sava veida tīklošanās notiek sociālajos tīklos. Mūsu mērķis
Jelgavā ir jau laicīgi sasniegt jaunos ārstus, lai iepazīstinātu ar
biedrības darbu, jo viņu profesionālajā dzīvē tieši biedrība būs
instruments, kas līdz valsts institūcijām aiznesīs viņu vajadzības
un vēlmes, kā arī aizstāvēs intereses,» skaidro M.Viduža. Viņa
norāda, ka šis ir viens no pamata biedrības mērķiem – iestāties par
nozares interesēm, jo dažkārt valsts pārvaldes paredzētais likuma
grozījumos var būt tālu no realitātes. Piemēram, nupat biedrība
sarunās ar Veselības ministriju panāca kompromisu par ketamīna
pieejamību, ko izmanto lielo dzīvnieku operācijās. «Likuma
grozījumi paredzēja ļoti stingras prasības šo zāļu glabāšanai –
skaidrs, ka lielām klīnikām tā nebūtu problēma, bet mazākas prakses
piedzīvotu vērā ņemamu finansiālo slogu. Piemēram, katrai praksei
būtu jānodrošina uzraudzība, šīs zāles transportējot, seifs. Šobrīd
esam panākuši pārejas periodu, kurā sakārtot šo jautājumu vai
meklēt alternatīvu šim medikamentam. Un šādi jautājumi mums
jārisina ik dienu,» atzīst M.Viduža.

K.Kovaļenko papildina, ka turpmāk arī
fakultāte plāno vēl ciešāku sadarbību ar biedrību, paužot viedokli
par nozares aktuālajiem jautājumiem. «Biedrība pārstāv
veterinārārstu viedokli likumdevēja priekšā, un nākotnē ciešākas
sadarbības rezultātā vēlamies paplašināt fakultātes pārstāvniecību
biedrībā un līdz ar to arī biedrības lēmumos. Lai tas būtu
iespējams, strādājam pie ieceres VMF veidot pasniedzēju – mazo
dzīvnieku ārstu, lauksaimniecības ārstu un zirgu veterinārārstu –
sekciju, kur tiks aktualizēti būtiskākie nozares jautājumi, kurus
varēsim kopīgi risināt,» tā viņš. 

Burkāns un pātaga profesionālās
darbības laikā

Ar Latvijas Veterinārārstu biedrību jebkurš
veterinārārsts pirmoreiz iepazīstas studiju pēdējā kursā, jo
biedrība ir vieta, kur tiks izsniegts darba sertifikāts. Jaunajiem
speciālistiem tas nozīmē kvalifikācijas pārbaudījumu, lai varētu
apliecināt savas zināšanas un uzsākt darba gaitas pēc studiju
noslēguma, savukārt praktizējošiem ārstiem – profesionālo prasmju
pilnveidi dažādos pasākumos, lai varētu turpināt strādāt. «Šī
kārtība nozīmē to, ka veterinārārsts profesijā nepārtraukti ir
tālākizglītības procesā. Proti, tas nevar turpināt strādāt, ja
nemitīgi nepaaugstina savu kvalifikāciju. Kādam šāda kārtība ir
burkāns, jo cilvēki mācās un pilnveidojas neatkarīgi no šīs
prasības, bet kādam – pātaga,» spriež M.Viduža, papildinot, ka
sertificēšanas funkcija, kas daudzās ES valstīs aizvien ir valsts
iestāžu kompetencē, biedrībai kā kompetentai organizācijai deleģēta
jau kopš 1989. gada.

Fakultātes ārsti – ar
ambīcijām

«Teju visus topošos LLU VMF ārstus, kuri pie
mums atnāk sestajā kursā, varētu raksturot līdzīgi: jauni, zinoši,
ambiciozi. Pieredze rāda, ka daļa no viņiem uzreiz pēc augstskolas
pabeigšanas ielēks darba tirgū, bet 3–5 jaunie speciālisti dosies
uz ārzemēm. Un šeit būtu nevietā runāt tikai par labāka atalgojuma
meklējumiem – ir virkne piemēru, kad cilvēki dodas profesionāli
augt specifiskās jomās. Piemēram, nupat kāda jaunā ārste aizbrauca
uz Vāciju, kur šobrīd veic augsta līmeņa laboratoriskos
izmeklējumus – domāju, ka pie mums valstī šādas tehnoloģijas
parādīsies ne agrāk kā pēc gadiem 15. Augstskolai jābūt ārkārtīgi
lepnai par šādiem gadījumiem – tas nozīmē, ka šeit ir iegūts izcils
pamats un cilvēks var iet līmeni augstāk. Tāpat kāds jaunais ārsts
aizbrauca, lai turpinātu mācīties par diplomātu – iegūt vēl
augstāku izglītību dermatoloģijā, kas Latvijā šobrīd nemaz nav
iespējams. Šie ir gadījumi, kad priecājamies par mūsu studentu
panākumiem un ceram, ka kādreiz viņi atgriezīsies, bet mēs spēsim
viņiem nodrošināt darbu un kompetencēm attiecīgu atalgojumu,»
raksturojot jaunos veterinārārstus, saka M.Viduža, papildinot, ka
jau līdz šim vairāki speciālisti atgriezušies un fakultātē kļuvuši
par vērtīgiem mācībspēkiem.

Biedrība kā sadarbības partneru
piesaistes kanāls

K.Kovaļenko uzver: līdz ar biedrības
pārcelšanos ieguvēji viennozīmīgi ir gan fakultātes studenti, gan
arī veterinārārsti Jelgavā. Teiksim, jau šobrīd līdztekus
pasākumiem, ko organizē biedrības struktūrvienība
«Veterinārmedicīnas izglītības centrs», biedrības administrācija
atsākusi rīkot Jelgavā tematiskus izglītojošus pasākumus ar augsta
līmeņa nozares speciālistiem. Tā maijā pilsētā viesojās lektors no
Portugāles – viņš izglītoja veterinārārstus un strādāja ar
studentiem un mācībspēkiem. «Šāda veida praksi turpināsim arī
nākotnē, organizējot apmācības praktizējošiem ārstiem un bonusā
dāvinot iespēju izglītoties studentiem,» tā M.Viduža. K.Kovaļenko
papildina, ka tas ir vērtīgs ieguvums, jo biedrība šajā gadījumā ir
jaunu sadarbības partneru piesaistes kanāls. «Ieguvums ir arī tas,
ka Jelgava kļūs par veterinārās medicīnas centru, kurā, piemēram,
sertifikācijas procesā varēs apvienot ne vien biedrības, bet arī
fakultātes apmeklējumu, un otrādi,» vērtē K.Kovaļenko.

Brīvprātīgos apmāca par dzīvnieku
ķērājiem

Kopš 2010. gada biedrība veic arī klaiņojošo
dzīvnieku ķērāju apmācības, kas līdz tam bija Pārtikas un
veterinārā dienesta (PVD) pārziņā. Deleģējot šo funkciju biedrībai,
ministrijā skaidroja: biedrība apvieno praktizējošus
veterinārārstus, kuri ikdienā strādā tiešā kontaktā ar dzīvniekiem,
tāpēc viņiem ir zināšanas dzīvnieku uzvedības un veselības stāvokļa
novērtēšanā, kā arī dzīvnieku fiksēšanas paņēmienu lietošanā – šīs
prasmes arī jānodod ķērāju apmācību procesā. «Dzīvnieku ķērāju
darbs patiesībā ir specifisks, bet sabiedrībai nepieciešams
pakalpojums. Regulāri pie mums vēršas iedzīvotāji, jautājot,
piemēram, kur meklēt ķērāju, kurš varētu palīdzēt ar kokā uzrāpušos
kaķi vai žogā iesprūdušu stirnu? Šis jautājums ir aktuāls arī
pašvaldībām, tādēļ apmācām gan pašvaldības policistus, gan
ugunsdzēsējus. Izsniedzot apliecības un veicot brīvprātīgo
apmācības, saredzam tam vairākus ieguvumus: mēs varam apzināt
cilvēku loku, kas ar to nodarbojas, un dalīties ar viņu kontaktiem
attiecīgajā teritorijā, bet vienlaikus saņemtā apliecība uzliek
sava veida atbildību, jo kopš tās izsniegšanas brīža cilvēkam ir
pienākums sadarboties ar patversmi un sniegt ziņas par izķertajiem
dzīvniekiem,» stāsta M.Viduža, skaidrojot: šobrīd biedrības
uzskaitē ir kopumā 185 dzīvnieku ķērāji, tomēr darbojas arī tādi,
kas aizvien turpina strādāt bez dokumentiem un priekšzināšanām šajā
jomā.

Šovasar dzīvnieku ķērāju jautājums
aktualizēts arī Jelgavas pilsētā – operativitātes un līdz ar to arī
pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas nolūkos tika paplašinātas
uzņēmuma «Zemgales Eko» funkcijas – no 1. jūlija uzņēmumam uzdots
organizēt klaiņojošo vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku
izķeršanu, veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu atrastajiem
dzīvniekiem un bojāgājušo savvaļas dzīvnieku savākšanu. «Izsludinot
dzīvnieku ķērāju vakances, pieteicās divi cilvēki ar darba pieredzi
šajā jomā. Viņiem gan nebija nokārtota atbilstoša apliecība, tādēļ
uzrunājām biedrību, lūdzot apmācīt jaunos darbiniekus. Viņiem bija
iespēja papildināt savas zināšanas, bet mēs pārliecinājāmies, ka
cilvēkiem ir nepieciešamās kompetences šī darba veikšanai,»
ieguvumus uzsver «Zemgales Eko» valdes loceklis Aleksejs
Jankovskis. Viņš papildina, ka konsultācijas bija noderīgas arī
uzņēmuma vadības komandai. «Kā darba devējiem mums bija svarīgi
saprast, kāds specifisks aprīkojums mums ir jāsagādā, un,
pateicoties biedrības speciālistiem, viss ir izdevies – uzņēmums
var operatīvi reaģēt uz izsaukumiem,» tā viņš, papildinot, ka
šobrīd dienas laikā pilsētas teritorijā ir trīs četri, bet mēneša
kontekstā ap 140 izsaukumu par klaiņojošiem kaķiem un suņiem.

Biedrība risina arī veterinārārstu un
viņu klientu konfliktus

«Veterinārārsti ikdienā droši vien gribētu
strādāt tikai ar dzīvniekiem, bet vairumā gadījumu dzīvnieks tomēr
nāk komplektā ar cilvēku – viņa īpašnieku –, un patiesībā 75
procenti mūsu darba ir tieši komunikācija ar cilvēku. Ir virkne
gadījumu, kad cilvēks no veterinārārsta sagaida par daudz un nevar
samierināties ar sava mīluļa zaudējumu. Ir gadījumi, kad ārsta un
klienta komunikācija neizdodas, un šajā brīdī bieži vien rodas
konfliktsituācijas. Tad nu biedrībā palīdzam tikt skaidrībā un
mēģinām rast kompromisu,» atzīst M.Viduža.

Vērtējot Jelgavā praktizējošos
veterinārārstus un konfliktsituācijas, M.Viduža norāda: «Jelgavas
praksēs strādā profesionāli un zinoši ārsti, savukārt LLU
Veterināro klīniku, kas atrodas Helmaņa ielā 8, varētu dēvēt pat
par ļoti augsta līmeņa pakalpojumu sniedzēju.» Sūdzību skaits pie
mūsu pilsētas speciālistiem gan neatšķiras no vidējā daudzuma citās
Latvijas vietās. «Šajā gadījumā vērtēt pakalpojuma kvalitāti vai
ārsta kompetenci pēc sūdzību skaita nebūtu korekti – pieredze rāda,
ka konfliktu skaits vienmēr ir proporcionāls klientu skaitam.
Proti, jo lielāka prakse, jo vairāk klientu, jo vairāk sūdzību,» tā
viņa, papildinot: iedzīvotāji vienmēr ir aicināti meklēt atbalstu
biedrībā, jo tur tiks uzklausītas abas puses.

M.Viduža, rezumējot biedrības pārcelšanos uz
Jelgavu, norāda: tas bija pareizs lēmums, kas jau šobrīd uzlabojis
biedrības pieejamību, bet nākotnē veicinās arī ciešāku sadarbību ar
fakultāti. Savukārt VMF dekāns papildina: Jelgava kļūst par
oficiālu valsts veterinārās medicīnas centru, kurā
veterinārmedicīna tiek pārstāvēta plaša spektra jautājumos – no
izglītības līdz nozares problēmjautājumu risināšanai un
attīstībai.

Foto: no LLU arhīva