-0.9 °C, 1.5 m/s, 79.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā lapsas pret atlīdzību nodevuši 16 mednieki
Jelgavā lapsas pret atlīdzību nodevuši 16 mednieki
21/02/2014

Vieni no lielākajiem trakumsērgas pārnēsātājiem ir lapsas un jenotsuņi, tāpēc, lai pārbaudītu efektivitāti lapsu un jenotsuņu vakcīnai pret trakumsērgu, ik gadu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina monitoringā iesaistīties arī medniekus, par katru pārvaldei piegādāto nomedīto dzīvnieku maksājot septiņus latus. Pēdējā vakcinācijas kontrolē paraugus nogādājuši 40 mednieki, un 16 no tiem – Jelgavā.

Ligita Vaita

Vieni no lielākajiem trakumsērgas pārnēsātājiem ir
lapsas un jenotsuņi, tāpēc, lai pārbaudītu efektivitāti lapsu un
jenotsuņu vakcīnai pret trakumsērgu, ik gadu Pārtikas un
veterinārais dienests (PVD) aicina monitoringā iesaistīties arī
medniekus, par katru pārvaldei piegādāto nomedīto dzīvnieku
maksājot septiņus latus. Pēdējā vakcinācijas kontrolē paraugus
nogādājuši 40 mednieki, un 16 no tiem – Jelgavā.

Pēdējā lapsu un jenotsuņu vakcinācija pret trakumsērgu tika
veikta 2013. gada augustā un septembrī, izmantojot mazās aviācijas
lidmašīnas. «Dzīvniekus vakcinēja ar trakumsērgas vīrusu saturošu
vakcīnu «Lusvulpen», kas iestrādāta zivju miltu un tauku maisījuma
iekšpusē,» norāda PVD Dienvidzemgales vadītāja Ineta Kupča,
piebilstot, ka vakcīnas tika izvietotas aptuveni 20-23 devas uz
vienu kvadrātkilometru.

Kā skaidro speciāliste, vienīgais veids, kā pārbaudīt
vakcinācijas efektivitāti, ir veicot dzīvnieku monitoringu,
pārbaudot, vai tie nav inficējušies. Šādas pārbaudes tiek veiktas
kopš 2005. gada, un pēdējā kontroles periodā norisinājās no 2013.
gada 21. oktobra līdz 2014. gada 3. februārim. «PVD Dienvidzemgales
pārvaldes teritorijā pēdējā kontroles termiņā bija jāizmeklē kopumā
203 lapsas un jenotsuņi. Šādi pasākumi tiek veikti katru gadu,
sākot jau no 2005. gada. Pēdējā vakcinācijas kontrolē paraugus
iesūtījuši 40 mednieki. 16 no tiem bija no Jelgavas novada,» tā
I.Kupča, norādot, ka mednieki labprāt nomedītos dzīvniekus nogādā
pārbaudei.

Kā vērtē PVD, visbiežāk nedz lapsas, nedz jenotsuņi netiek
medīti speciāli, bet gan lielo medību laikā, ja mednieka ceļā gadās
arī kāda lapsa vai jenotsuns. Šādā gadījumā mednieks dzīvnieku var
nogādāt PVD reģionālajā laboratorijā, un pēdējā kontroles periodā
Jelgavā šāda iespēja izmantota 16 reizes.

«Aktivitāte no medniekiem ir pietiekami liela, viņi labprāt
nomedītās lapsas un jenotsuņus nogādā laboratorijā. Tieši šo
dzīvnieku kļūst mazāk, tāpēc arī varētu šķist, ka aktivitāte ir
mazāka,» skaidro I.Kupča. PVD jau iepriekš norādījis, ka labums no
šādiem kontroles pasākumiem ir visām iesaistītajām pusēm – gan
pētniecībai par vakcinācijas efektivitāti, gan meža faunai un arī
zemnieku saimniecībām, kam šie dzīvnieki nodara postu.

Kaut arī nomedīto dzīvnieku pieņemšana februārī noslēgusies,
informācija par analīžu rezultātiem būs pieejama aptuveni mēneša
laikā. Taču I.Kupča norāda, ka lapsu un jenotsuņu Latvijas mežos
kļuvis mazāk un ja arī šajā monitoringā nevienam dzīvniekam
trakumsērgu nekonstatēs, būs apritējuši divi gadi, kopš nevienai
nomedītajai lapsai vai jenotsunim laboratorijā trakumsērga nav
konstatēta. «Tas nozīmē, ka vakcinācijas rezultāti ir devuši
rezultātus, un, iespējams, turpmāk būs jāpārskata monitoringa
norise,» skaidro PVD pārstāve.