Vieni no lielākajiem trakumsērgas pārnēsātājiem ir lapsas un jenotsuņi, tāpēc, lai pārbaudītu efektivitāti lapsu un jenotsuņu vakcīnai pret trakumsērgu, ik gadu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina monitoringā iesaistīties arī medniekus, par katru pārvaldei piegādāto nomedīto dzīvnieku maksājot septiņus latus. Pēdējā vakcinācijas kontrolē paraugus nogādājuši 40 mednieki, un 16 no tiem – Jelgavā.
Ligita Vaita
Pēdējā lapsu un jenotsuņu vakcinācija pret trakumsērgu tika veikta 2013. gada augustā un septembrī, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas. «Dzīvniekus vakcinēja ar trakumsērgas vīrusu saturošu vakcīnu «Lusvulpen», kas iestrādāta zivju miltu un tauku maisījuma iekšpusē,» norāda PVD Dienvidzemgales vadītāja Ineta Kupča, piebilstot, ka vakcīnas tika izvietotas aptuveni 20-23 devas uz vienu kvadrātkilometru.
Kā skaidro speciāliste, vienīgais veids, kā pārbaudīt vakcinācijas efektivitāti, ir veicot dzīvnieku monitoringu, pārbaudot, vai tie nav inficējušies. Šādas pārbaudes tiek veiktas kopš 2005. gada, un pēdējā kontroles periodā norisinājās no 2013. gada 21. oktobra līdz 2014. gada 3. februārim. «PVD Dienvidzemgales pārvaldes teritorijā pēdējā kontroles termiņā bija jāizmeklē kopumā 203 lapsas un jenotsuņi. Šādi pasākumi tiek veikti katru gadu, sākot jau no 2005. gada. Pēdējā vakcinācijas kontrolē paraugus iesūtījuši 40 mednieki. 16 no tiem bija no Jelgavas novada,» tā I.Kupča, norādot, ka mednieki labprāt nomedītos dzīvniekus nogādā pārbaudei.
Kā vērtē PVD, visbiežāk nedz lapsas, nedz jenotsuņi netiek medīti speciāli, bet gan lielo medību laikā, ja mednieka ceļā gadās arī kāda lapsa vai jenotsuns. Šādā gadījumā mednieks dzīvnieku var nogādāt PVD reģionālajā laboratorijā, un pēdējā kontroles periodā Jelgavā šāda iespēja izmantota 16 reizes.
«Aktivitāte no medniekiem ir pietiekami liela, viņi labprāt nomedītās lapsas un jenotsuņus nogādā laboratorijā. Tieši šo dzīvnieku kļūst mazāk, tāpēc arī varētu šķist, ka aktivitāte ir mazāka,» skaidro I.Kupča. PVD jau iepriekš norādījis, ka labums no šādiem kontroles pasākumiem ir visām iesaistītajām pusēm – gan pētniecībai par vakcinācijas efektivitāti, gan meža faunai un arī zemnieku saimniecībām, kam šie dzīvnieki nodara postu.
Kaut arī nomedīto dzīvnieku pieņemšana februārī noslēgusies, informācija par analīžu rezultātiem būs pieejama aptuveni mēneša laikā. Taču I.Kupča norāda, ka lapsu un jenotsuņu Latvijas mežos kļuvis mazāk un ja arī šajā monitoringā nevienam dzīvniekam trakumsērgu nekonstatēs, būs apritējuši divi gadi, kopš nevienai nomedītajai lapsai vai jenotsunim laboratorijā trakumsērga nav konstatēta. «Tas nozīmē, ka vakcinācijas rezultāti ir devuši rezultātus, un, iespējams, turpmāk būs jāpārskata monitoringa norise,» skaidro PVD pārstāve.