Pēdējā gada laikā, priekšvēlēšanu gaisotnē atkritumu šķirošanas jomā aktuālākās diskusijas ir bijušas par tā saukto depozīta sistēmas ieviešanu, kas gadījumā, ja tā tiktu realizēta, būtiski mainītu situāciju atkritumu šķirošanas jomā, jo līdztekus esošajai atkritumu šķirošanas sistēmai patērētājiem nāktos uzturēt vēl vienu. Pašvaldības kapitālsabiedrības «Zemgales EKO» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis uzsver, ka jau esošās sistēmas izveidē Latvijā kopumā ir ieguldīti 25 miljoni eiro un vismaz Jelgavā šī sistēma strādā veiksmīgi.
«Ieviešot depozīta sistēmu, patērētājiem visdrīzāk pieaugs izmaksas par atkritumu šķirošanu, jo šobrīd atkritumu šķirošanas laukumu uzturēšanu lielā mērā sedz ieņēmumi par sašķirotajiem un pārstrādei nodotajiem atkritumiem, turklāt nozīmīgu daļu no šiem ieņēmumiem veido tieši PET pudeles un stikla tara,» tā A.Jankovskis.
Kā jūs raksturotu situāciju pilsētā atkritumu šķirošanas jomā?
Pieprasījums pēc depozīta sistēmas lielā mērā veidojas tādēļ, ka daudzviet nav sakārtota infrastruktūra, lai iedzīvotājiem būtu ērti šķirot atkritumus. Jelgavā šāda iespēja šobrīd tiek nodrošināta gan daudzdzīvokļu, gan privātmāju iedzīvotājiem. Pie daudzdzīvokļu ēkām ir izvietoti speciāli atkritumu šķirošanas konteineri, bet privātmāju iedzīvotāji var bez papildu samaksas SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» pieteikt atsevišķus konteinerus stikla tarai vai PET un kartona iepakojumam. Tāpat pilsētā darbojas trīs dalīto atkritumu vākšanas laukumi Ganību, Salnas un P.Lejiņa ielā, kur iespējams nogādāt dažāda veida atkritumus, tostarp dārza atkritumus un nolietoto sadzīves tehniku. Šī sistēma veiksmīgi strādā, un kopumā 58 procenti no visiem pilsētas atkritumiem tiek atšķiroti un nodoti pārstrādei, bet tikai 42 procenti no kopējā apjoma tiek apglabāti poligonā. 11 procenti no sašķirotajiem atkritumiem tiek iegūti dalītajos atkritumu savākšanas laukumos, bet 47 procenti tiek atšķiroti šķirošanas līnijā «Brakšķu» poligonā. Savukārt līdz 2021. gadam atbilstoši ES noteikumiem iedzīvotājiem vēl papildus būs jānodrošina arī speciāli konteineri bioloģiskās izcelsmes atkritumiem jeb tā dēvētajiem pārtikas atkritumiem. Tas diemžēl nebūs lēti, jo atbilstoši noteikumiem gada siltajos mēnešos šie konteineri ir jāizved reizi divās dienās. Turklāt higiēnas apsvērumu dēļ būs jānodrošina regulāra šo konteineru mazgāšana.
Kāda ir jūsu attieksme pret taras depozīta sistēmas ieviešanu. Savā ziņā jau paši tādu esat īstenojuši, maksājot vienu eiro centu par katru PET pudeli, kas tiek nogādāta Ganību ielas dalīto atkritumu vākšanas laukumā?
Depozīta sistēma paredz, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs sedz papildu maksu – depozītu, kas tiek atdots gadījumā, ja izlietoto iepakojumu nodosiet kādā no pieņemšanas punktiem. Depozītu sistēmas ieviešana nozīmē arī ievērojamus ieguldījumus, kuri būs jāsedz sistēmas dalībniekiem – dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Lielākie ieguldījumi depozītu sistēmas izveidē ir saistīti ar automātu iegādi, kas pieņem izlietoto iepakojumu, atpazīst uz tā esošo marķējumu un izmaksā depozīta summu vai čeku, par kuru var iepirkties veikalā. Būtu naivi uzskatīt, ka uzņēmēji depozīta sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas segs no saviem līdzekļiem. Tās nāksies segt patērētājiem. Jāņem vērā arī fakts, ka jau šobrīd pastāv dalīto atkritumu vākšanas sistēma, kuras izveidē ieguldīti aptuveni 25 miljoni eiro. Iespējams, lietderīgāk būtu domāt par to, kā pilnveidot esošo sistēmu, nevis ieviest jaunu, jo līdzšinējās sistēmas uzturēšanas izmaksas lielā mērā tiek segtas no līdzekļiem, kuri iegūti, pārdodot sašķirotos atkritumus kā izejvielu pārstrādei. Arī mēs esam ieviesuši simbolisku maksu viena eiro centa apmērā par katru nodoto PET pudeli Ganību ielas atkritumu šķirošanas laukumā, kas iedzīvotājiem veido papildu motivāciju iesaistīties atkritumu šķirošanā un tādējādi rūpēties par vidi. Šobrīd, atvedot PET pudeles uz Ganību ielas atkritumu šķirošanas laukumu, cilvēkam ir pat iespēja mazliet nopelnīt, taču, īstenojot depozīta sistēmu, jūs labākajā gadījumā atgūsiet tikai to summu, kuru jau būsiet samaksājuši par taru, iegādājoties dzērienu.
Kā pēdējos gados mainījies atkritumu šķirošanas laukumos savākto, otrreizējai pārstrādei izmantojamo materiālu apjoms?
Pēdējo trīs gadu laikā kopējais dalīto atkritumu apjoms pieaudzis par 81 procentu. Apjoma ziņā lielākais pieaugums ir stikla atkritumiem – 137 procenti, kam seko metāls – 68 procentu pieaugums, bet kartona un papīra atkritumu apjoms palielinājies par 49 procentiem. Apjoma ziņā visvairāk tiek sašķirots kartons un papīrs, kā arī stikla tara.
Sākotnēji atkritumu šķirošanas laukumos bija iespēja atstāt arī nolietotās automašīnu riepas un būvgružus. Kādēļ no tā nācās atteikties un tagad iedzīvotājiem par to ir jāmaksā?
Būvgružus dalītajos atkritumu vākšanas laukumos pārtraucām pieņemt 2014. gada vasarā. Tas bija saistīts gan ar dabas resursu nodokļa pieaugumu, gan to, ka daudzi šo iespēju sāka izmantot negodprātīgi. Uz mūsu šķirošanas laukumiem būvgružus lielos apjomos sāka vest gan citu pašvaldību iedzīvotāji, gan tā sauktās «melnās brigādes», kuras par būvgružu izvešanu no klienta ņēma naudu, taču realitātē bez maksas nogādāja šķiroto atkritumu laukumos. Šobrīd vienīgais, kas klasificējams kā būvniecības atkritumi un ko iespējams bez maksas nodot dalīto atkritumu savākšanas laukumos, ir logu stikls. Tiesa, vecos logus kā lielgabarīta atkritumu bez papildu samaksas izvedīs arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums «Jelgavas komunālie pakalpojumi». Līdzīga situācija ir arī ar nolietotajām automašīnu riepām. Ja iepriekš tās varējām nodot saviem sadarbības partneriem bez papildu maksas, tad šobrīd par to nodošanu pārstrādei ir jāmaksā, tādēļ ikdienā nevaram vairs tās pieņemt par velti. Reizi gadā pirms ziemas sezonas centīsimies rast iespēju pieņemt riepas arī bez maksas. Šogad šāda iespēja bija no 13. līdz 21. oktobrim.
Kāds ir pieprasījums pēc atšķirotajiem materiāliem, un kur tie tiek izmantoti?
Pieprasījums pēc šķirotajiem materiāliem ir mainīgs, tādēļ nevaram rēķināties ar stabilu iepirkuma cenu ilgstošā periodā. Pēdējo divu gadu laikā cenas otrreizējās pārstrādes izmantojamajām izejvielām ir samazinājušās. To vērtību galvenokārt ietekmē ražotāju pārstrādes jaudas un pieprasījums pēc izejvielām. Šogad no Eiropas izejvielas pārstrādei vairs neiepērk Ķīnas uzņēmumi. Šis fakts būtiski ietekmēja cenu, jo tirgū samazinājusies konkurence. Jelgavā sašķirotais stikls, kartons un papīrs šobrīd pārsvarā tiek vests uz Poliju vai Lietuvu, bet PET pudeles tiek pārstrādātas Jelgavā, Aviācijas ielā, «PET Baltija» ražotnē, savukārt plēve un plastmasas izstrādājumi tiek vesti uz Olaini, kur atrodas rūpnīca «Nordic Plast».
Cik liela ir «Zemgales EKO» šķirošanas līnijas jauda? Vai tiekat galā ar ievesto atkritumu apjomu?
Ganību ielā izvietotās šķirošanas līnijas jauda atkarībā no šķirojamā materiāla veido no 0,5 līdz 1 tonnai stundā. Šobrīd strādājam vienā maiņā, un līnija tiek noslogota par 80 procentiem. Mūsu kapacitāte atļauj paplašināt apkalpojamo teritoriju, tādēļ šķirojamo materiālu pieņemam arī no citām pašvaldībām – Dobeles, Bauskas un Jelgavas novadiem. Atsevišķas kravas mums ved arī no Kuldīgas. Esam vienojušies arī ar Ozolnieku novadu, no kura līdz šim šķirojamo materiālu nogādāja uz Rīgu.
Vairākkārt esat vērsušies policijā ar iesniegumu par ielaušanos atkritumu šķirošanas laukumos. Kas tieši interesē zagļus, un cik bieži tas atkārtojas?
Jau ilgstoši saskaramies ar problēmu, ka dalīto atkritumu savākšanas laukumus vakara stundās apmeklē nepiederošas personas. Parasti šādos gadījumos konstatējam, ka ir pazudušas dažādas elektropreces, metāls vai stikla pudeles, bet reizēm laukums tiek izdemolēts. Sadarbībā ar policiju identificējām, ka ir divas cilvēku grupas, kas nelikumīgi iekļūst teritorijā. Vieni ir jaunieši – aptuveni 7 cilvēki vecumā no 14 līdz 20 gadiem, kuri demolē atkritumu savākšanas laukumus. Savukārt otra kompānija ir cilvēki vecumā ap 30 gadiem – viņi laukumu izmanto kā peļņas avotu, proti, zogot elektropreces, metālu vai pudeles, ko iespējams tālāk nodot par maksu. Īpašu zagļu uzmanību piesaista elektropreces, jo to sastāvā atsevišķos gadījumos ir ne tikai dažādi krāsainie metāli, bet nelielos daudzumos arī tādi cēlmetāli kā zelts un sudrabs.
Viena no «Zemgales EKO» funkcijām ir likvidēt tā dēvētās nelegālās izgāztuves, šai funkcijai saņemat arī pašvaldības dotāciju. Cik nodokļu maksātājiem finansiālā ziņā izmaksā cilvēku bezatbildība, izmetot atkritumus tiem neparedzētās vietās, un kā ar to cīnīties?
Nelegālo atkritumu izgāztuvju likvidēšana vidēji mēnesi izmaksā ap trīs tūkstošiem eiro. Tā ir sērga, no kuras netiekam vaļā, lai gan katru gadu tiek notverti cilvēki, kuri veido šādas izgāztuves. Salīdzinot ar citiem pakalpojumiem, atkritumu izvešana ir viens no lētākajiem, tomēr iedzīvotāji tik un tā vēlas ietaupīt. Lai novērstu nekontrolētu atkritumu izmešanu, iedzīvotāji tiek aicināti sniegt informāciju par šādiem gadījumiem Pašvaldības policijai pa tālruni 63008550 vai Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centram pa bezmaksas tālruni 8787.
Kur šobrīd pilsētā visbiežāk veidojas nelegālās izgāztuves?
Visbiežāk nelegālās izgāztuves veidojas tā sauktajos dārziņu rajonos, piemēram 1. līnijas apkārtnē, Staļģenes un Bauskas ielā, Lidlauka teritorijā un Prohorova ielas rajonā. Šīs vietas mums ir zināmas un gadu gaitā īpaši nemainās. Esam novērojuši, ka atsevišķās vietās iedzīvotāji ar būvgružiem vēlas pacelt arī ielas līmeni. Vasarā šādu risinājumu atklājām Zīles ceļā. Lai kaut ko tādu īstenotu, šādi darbi jāsaskaņo pilsētas Būvvaldē un iestādē «Pilsētsaimniecība». Turklāt būvgružiem jābūt attīrītiem no citu atkritumu piemaisījumiem. Faktiski Zīles ceļā tika izveidota nelegālā izgāztuve uz ielas, jo šeit kopā ar būvgružiem tika izmesti arī sadzīves atkritumi ar plēves un citiem piemaisījumiem.
Esat «Lielās talkas» koordinators Jelgavā. Vai ir kādas ieceres saistībā ar 2019. gada «Lielo talku», uz ko vēlētos aicināt iedzīvotājus?
Jau vairākus gadus aicinām iedzīvotājus gatavoties «Lielajai talkai» un jau laikus apzināt, ko būtu nepieciešams paveikt. Līdz šim valsts līmenī pārāk liels akcents tika vērsts uz gružu savākšanu, bet mazāk aicināts domāt arī par apkārtējās vides labiekārtošanu. Vēlamies attīstīt apkaimju un atsevišķu teritoriju labiekārtošanu sadarbībā ar iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem. Kā labs piemērs šajā ziņā kalpo Satiksmes ielas 53 nama iedzīvotāji, kuri katru gadu plāno darbus, ko vēlas paveikt «Lielās talkas» laikā. Ja iedzīvotājiem ir konkrētas ieceres, ko viņi vēlas paveikt, aicinām vērsties ar tām gan pie teritoriju apsaimniekotāja, gan pie mums kā «Lielās talkas» koordinatoriem.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %