23 °C, 2.4 m/s, 57.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā pārstrādei tiek sašķiroti 58 procenti atkritumu
Jelgavā pārstrādei tiek sašķiroti 58 procenti atkritumu
26/10/2018

Pēdējā gada laikā, priekšvēlēšanu gaisotnē atkritumu šķirošanas jomā aktuālākās diskusijas ir bijušas par tā saukto depozīta sistēmas ieviešanu, kas gadījumā, ja tā tiktu realizēta, būtiski mainītu situāciju atkritumu šķirošanas jomā, jo līdztekus esošajai atkritumu šķirošanas sistēmai patērētājiem nāktos uzturēt vēl vienu. Pašvaldības kapitālsabiedrības «Zemgales EKO» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis uzsver, ka jau esošās sistēmas izveidē Latvijā kopumā ir ieguldīti 25 miljoni eiro un vismaz Jelgavā šī sistēma strādā veiksmīgi.

«Ieviešot depozīta sistēmu, patērētājiem visdrīzāk pieaugs
izmaksas par atkritumu šķirošanu, jo šobrīd atkritumu šķirošanas
laukumu uzturēšanu lielā mērā sedz ieņēmumi par sašķirotajiem un
pārstrādei nodotajiem atkritumiem, turklāt nozīmīgu daļu no šiem
ieņēmumiem veido tieši PET pudeles un stikla tara,» tā
A.Jankovskis.

 

Kā jūs raksturotu situāciju pilsētā atkritumu šķirošanas
jomā?

Pieprasījums pēc depozīta sistēmas lielā mērā veidojas tādēļ, ka
daudzviet nav sakārtota infrastruktūra, lai iedzīvotājiem būtu ērti
šķirot atkritumus. Jelgavā šāda iespēja šobrīd tiek nodrošināta gan
daudzdzīvokļu, gan privātmāju iedzīvotājiem. Pie daudzdzīvokļu ēkām
ir izvietoti speciāli atkritumu šķirošanas konteineri, bet
privātmāju iedzīvotāji var bez papildu samaksas SIA «Jelgavas
komunālie pakalpojumi» pieteikt atsevišķus konteinerus stikla tarai
vai PET un kartona iepakojumam. Tāpat pilsētā darbojas trīs dalīto
atkritumu vākšanas laukumi Ganību, Salnas un P.Lejiņa ielā, kur
iespējams nogādāt dažāda veida atkritumus, tostarp dārza atkritumus
un nolietoto sadzīves tehniku. Šī sistēma veiksmīgi strādā, un
kopumā 58 procenti no visiem pilsētas atkritumiem tiek atšķiroti un
nodoti pārstrādei, bet tikai 42 procenti no kopējā apjoma tiek
apglabāti poligonā. 11 procenti no sašķirotajiem atkritumiem tiek
iegūti dalītajos atkritumu savākšanas laukumos, bet 47 procenti
tiek atšķiroti šķirošanas līnijā «Brakšķu» poligonā. Savukārt līdz
2021. gadam atbilstoši ES noteikumiem iedzīvotājiem vēl papildus
būs jānodrošina arī speciāli konteineri bioloģiskās izcelsmes
atkritumiem jeb tā dēvētajiem pārtikas atkritumiem. Tas diemžēl
nebūs lēti, jo atbilstoši noteikumiem gada siltajos mēnešos šie
konteineri ir jāizved reizi divās dienās. Turklāt higiēnas
apsvērumu dēļ būs jānodrošina regulāra šo konteineru mazgāšana.

 

Kāda ir jūsu attieksme pret taras depozīta sistēmas
ieviešanu. Savā ziņā jau paši tādu esat īstenojuši, maksājot vienu
eiro centu par katru PET pudeli, kas tiek nogādāta Ganību ielas
dalīto atkritumu vākšanas laukumā?

Depozīta sistēma paredz, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs sedz
papildu maksu – depozītu, kas tiek atdots gadījumā, ja izlietoto
iepakojumu nodosiet kādā no pieņemšanas punktiem. Depozītu sistēmas
ieviešana nozīmē arī ievērojamus ieguldījumus, kuri būs jāsedz
sistēmas dalībniekiem – dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.
Lielākie ieguldījumi depozītu sistēmas izveidē ir saistīti ar
automātu iegādi, kas pieņem izlietoto iepakojumu, atpazīst uz tā
esošo marķējumu un izmaksā depozīta summu vai čeku, par kuru var
iepirkties veikalā. Būtu naivi uzskatīt, ka uzņēmēji depozīta
sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas segs no saviem
līdzekļiem. Tās nāksies segt patērētājiem. Jāņem vērā arī fakts, ka
jau šobrīd pastāv dalīto atkritumu vākšanas sistēma, kuras izveidē
ieguldīti aptuveni 25 miljoni eiro. Iespējams, lietderīgāk būtu
domāt par to, kā pilnveidot esošo sistēmu, nevis ieviest jaunu, jo
līdzšinējās sistēmas uzturēšanas izmaksas lielā mērā tiek segtas no
līdzekļiem, kuri iegūti, pārdodot sašķirotos atkritumus kā
izejvielu pārstrādei. Arī mēs esam ieviesuši simbolisku maksu viena
eiro centa apmērā par katru nodoto PET pudeli Ganību ielas
atkritumu šķirošanas laukumā, kas iedzīvotājiem veido papildu
motivāciju iesaistīties atkritumu šķirošanā un tādējādi rūpēties
par vidi. Šobrīd, atvedot PET pudeles uz Ganību ielas atkritumu
šķirošanas laukumu, cilvēkam ir pat iespēja mazliet nopelnīt, taču,
īstenojot depozīta sistēmu, jūs labākajā gadījumā atgūsiet tikai to
summu, kuru jau būsiet samaksājuši par taru, iegādājoties
dzērienu.

 

Kā pēdējos gados mainījies atkritumu šķirošanas laukumos
savākto, otrreizējai pārstrādei izmantojamo materiālu
apjoms?

Pēdējo trīs gadu laikā kopējais dalīto atkritumu apjoms
pieaudzis par 81 procentu. Apjoma ziņā lielākais pieaugums ir
stikla atkritumiem – 137 procenti, kam seko metāls – 68 procentu
pieaugums, bet kartona un papīra atkritumu apjoms palielinājies par
49 procentiem. Apjoma ziņā visvairāk tiek sašķirots kartons un
papīrs, kā arī stikla tara.

 

Sākotnēji atkritumu šķirošanas laukumos bija iespēja
atstāt arī nolietotās automašīnu riepas un būvgružus. Kādēļ no tā
nācās atteikties un tagad iedzīvotājiem par to ir
jāmaksā?

Būvgružus dalītajos atkritumu vākšanas laukumos pārtraucām
pieņemt 2014. gada vasarā. Tas bija saistīts gan ar dabas resursu
nodokļa pieaugumu, gan to, ka daudzi šo iespēju sāka izmantot
negodprātīgi. Uz mūsu šķirošanas laukumiem būvgružus lielos apjomos
sāka vest gan citu pašvaldību iedzīvotāji, gan tā sauktās «melnās
brigādes», kuras par būvgružu izvešanu no klienta ņēma naudu, taču
realitātē bez maksas nogādāja šķiroto atkritumu laukumos. Šobrīd
vienīgais, kas klasificējams kā būvniecības atkritumi un ko
iespējams bez maksas nodot dalīto atkritumu savākšanas laukumos, ir
logu stikls. Tiesa, vecos logus kā lielgabarīta atkritumu bez
papildu samaksas izvedīs arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums
«Jelgavas komunālie pakalpojumi». Līdzīga situācija ir arī ar
nolietotajām automašīnu riepām. Ja iepriekš tās varējām nodot
saviem sadarbības partneriem bez papildu maksas, tad šobrīd par to
nodošanu pārstrādei ir jāmaksā, tādēļ ikdienā nevaram vairs tās
pieņemt par velti. Reizi gadā pirms ziemas sezonas centīsimies rast
iespēju pieņemt riepas arī bez maksas. Šogad šāda iespēja bija no
13. līdz 21. oktobrim.

 

Kāds ir pieprasījums pēc atšķirotajiem materiāliem, un
kur tie tiek izmantoti?

Pieprasījums pēc šķirotajiem materiāliem ir mainīgs, tādēļ
nevaram rēķināties ar stabilu iepirkuma cenu ilgstošā periodā.
Pēdējo divu gadu laikā cenas otrreizējās pārstrādes izmantojamajām
izejvielām ir samazinājušās. To vērtību galvenokārt ietekmē
ražotāju pārstrādes jaudas un pieprasījums pēc izejvielām. Šogad no
Eiropas izejvielas pārstrādei vairs neiepērk Ķīnas uzņēmumi. Šis
fakts būtiski ietekmēja cenu, jo tirgū samazinājusies konkurence.
Jelgavā sašķirotais stikls, kartons un papīrs šobrīd pārsvarā tiek
vests uz Poliju vai Lietuvu, bet PET pudeles tiek pārstrādātas
Jelgavā, Aviācijas ielā, «PET Baltija» ražotnē, savukārt plēve un
plastmasas izstrādājumi tiek vesti uz Olaini, kur atrodas rūpnīca
«Nordic Plast».

 

Cik liela ir «Zemgales EKO» šķirošanas līnijas jauda?
Vai tiekat galā ar ievesto atkritumu apjomu?

Ganību ielā izvietotās šķirošanas līnijas jauda atkarībā no
šķirojamā materiāla veido no 0,5 līdz 1 tonnai stundā. Šobrīd
strādājam vienā maiņā, un līnija tiek noslogota par 80 procentiem.
Mūsu kapacitāte atļauj paplašināt apkalpojamo teritoriju, tādēļ
šķirojamo materiālu pieņemam arī no citām pašvaldībām – Dobeles,
Bauskas un Jelgavas novadiem. Atsevišķas kravas mums ved arī no
Kuldīgas. Esam vienojušies arī ar Ozolnieku novadu, no kura līdz
šim šķirojamo materiālu nogādāja uz Rīgu.

 

Vairākkārt esat vērsušies policijā ar iesniegumu par
ielaušanos atkritumu šķirošanas laukumos. Kas tieši interesē
zagļus, un cik bieži tas atkārtojas?

Jau ilgstoši saskaramies ar problēmu, ka dalīto atkritumu
savākšanas laukumus vakara stundās apmeklē nepiederošas personas.
Parasti šādos gadījumos konstatējam, ka ir pazudušas dažādas
elektropreces, metāls vai stikla pudeles, bet reizēm laukums tiek
izdemolēts. Sadarbībā ar policiju identificējām, ka ir divas
cilvēku grupas, kas nelikumīgi iekļūst teritorijā. Vieni ir
jaunieši – aptuveni 7 cilvēki vecumā no 14 līdz 20 gadiem, kuri
demolē atkritumu savākšanas laukumus. Savukārt otra kompānija ir
cilvēki vecumā ap 30 gadiem – viņi laukumu izmanto kā peļņas avotu,
proti, zogot elektropreces, metālu vai pudeles, ko iespējams tālāk
nodot par maksu. Īpašu zagļu uzmanību piesaista elektropreces, jo
to sastāvā atsevišķos gadījumos ir ne tikai dažādi krāsainie
metāli, bet nelielos daudzumos arī tādi cēlmetāli kā zelts un
sudrabs.

 

Viena no «Zemgales EKO» funkcijām ir likvidēt tā dēvētās
nelegālās izgāztuves, šai funkcijai saņemat arī pašvaldības
dotāciju. Cik nodokļu maksātājiem finansiālā ziņā izmaksā cilvēku
bezatbildība, izmetot atkritumus tiem neparedzētās vietās, un kā ar
to cīnīties?

Nelegālo atkritumu izgāztuvju likvidēšana vidēji mēnesi izmaksā
ap trīs tūkstošiem eiro. Tā ir sērga, no kuras netiekam vaļā, lai
gan katru gadu tiek notverti cilvēki, kuri veido šādas izgāztuves.
Salīdzinot ar citiem pakalpojumiem, atkritumu izvešana ir viens no
lētākajiem, tomēr iedzīvotāji tik un tā vēlas ietaupīt. Lai
novērstu nekontrolētu atkritumu izmešanu, iedzīvotāji tiek aicināti
sniegt informāciju par šādiem gadījumiem Pašvaldības policijai pa
tālruni 63008550 vai Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas
centram pa bezmaksas tālruni 8787.

 

Kur šobrīd pilsētā visbiežāk veidojas nelegālās
izgāztuves?

Visbiežāk nelegālās izgāztuves veidojas tā sauktajos dārziņu
rajonos, piemēram 1. līnijas apkārtnē, Staļģenes un Bauskas ielā,
Lidlauka teritorijā un Prohorova ielas rajonā. Šīs vietas mums ir
zināmas un gadu gaitā īpaši nemainās. Esam novērojuši, ka
atsevišķās vietās iedzīvotāji ar būvgružiem vēlas pacelt arī ielas
līmeni. Vasarā šādu risinājumu atklājām Zīles ceļā. Lai kaut ko
tādu īstenotu, šādi darbi jāsaskaņo pilsētas Būvvaldē un iestādē
«Pilsētsaimniecība». Turklāt būvgružiem jābūt attīrītiem no citu
atkritumu piemaisījumiem. Faktiski Zīles ceļā tika izveidota
nelegālā izgāztuve uz ielas, jo šeit kopā ar būvgružiem tika
izmesti arī sadzīves atkritumi ar plēves un citiem
piemaisījumiem.

 

Esat «Lielās talkas» koordinators Jelgavā. Vai ir kādas
ieceres saistībā ar 2019. gada «Lielo talku», uz ko vēlētos aicināt
iedzīvotājus?

Jau vairākus gadus aicinām iedzīvotājus gatavoties «Lielajai
talkai» un jau laikus apzināt, ko būtu nepieciešams paveikt. Līdz
šim valsts līmenī pārāk liels akcents tika vērsts uz gružu
savākšanu, bet mazāk aicināts domāt arī par apkārtējās vides
labiekārtošanu. Vēlamies attīstīt apkaimju un atsevišķu teritoriju
labiekārtošanu sadarbībā ar iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem. Kā
labs piemērs šajā ziņā kalpo Satiksmes ielas 53 nama iedzīvotāji,
kuri katru gadu plāno darbus, ko vēlas paveikt «Lielās talkas»
laikā. Ja iedzīvotājiem ir konkrētas ieceres, ko viņi vēlas
paveikt, aicinām vērsties ar tām gan pie teritoriju
apsaimniekotāja, gan pie mums kā «Lielās talkas»
koordinatoriem.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»