Jelgavā audžuģimeņu skaits ir ļoti mazs – sešas audžuģimenes, no kurām tikai četrās ievietoti bērni. Taču visi audžuvecāki turpina strādāt algotu darbu, tāpēc jautājums par audžuģimenes pienākumu pildīšanas laika iekļaušanu darba stāžā Jelgavas ģimenēm nav aktuāls, un audžuģimeņu trūkumu tas, visticamāk, neatrisinātu. «Risinājumiem jābūt kompleksiem,» uzskata Jelgavas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Īrisa Guntra Turčinska.
Ligita Lapiņa
Audžuģimeņu skaita pieaugums Jelgavā ir gauss – no trim ģimenēm 2011. gadā to skaits pērn pieaudzis līdz sešām. Audžuģimenēs pašlaik ir ievietoti četri bērni, divas audžuģimenes dažādu iemeslu dēļ pašlaik bērnus uzņemt nevar. «Viena ģimene gaida savu mazuli, bet citai mājoklī pašlaik tiek veikts remonts,» iemeslus atklāj Ī.G.Turčinska.
«Situācija ir ļoti atšķirīga Latvijas pilsētās un novados. Pilsētās, kur cilvēkiem algotu darbu atrast ir vieglāk, audžuģimenes pienākumus cilvēki uzņemas nelabprāt, savukārt novados šī prakse ir izplatītāka, jo iedzīvotāji algotu darbu atrast nevar un, uzņemoties audžuģimenes pienākumus, redz iespēju nopelnīt,» skaidro Jelgavas Bāriņtiesas priekšsēdētāja. Citās Latvijas pašvaldībās – galvenokārt attālākos novados – audžuģimenēs pašlaik ir ievietoti 23 Jelgavas bērni. Cits jautājums esot, cik katrā pašvaldībā ir izdevīgi to darīt, jo naudas summa, ko audžuģimenes saņem, ir atkarīga no katras pašvaldības rocības. Jelgavā par katru bērnu audžuģimenēm tiek maksāti četri lati dienā, bet papildus tam neatkarīgi no pieņemto bērnu skaita valsts maksā 80 latu atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
Bāriņtiesas vadītāja vērtē, ka Latvijā vispār audžuģimeņu prakse nav izplatīta, tāpēc galvenokārt bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez vecāku apgādības, tomēr nonāk sociālās aprūpes centros. «Latvieši laikam šim jautājumam pieiet emocionālāk – mums vienmēr šķiet: kā nu es tā – audzināšu, pieķeršos, iemīlēšu, un tad bērnam būs jāatgriežas īstajā ģimenē,» vērtē Ī.G.Turčinska.
Arī medijos ažiotāžu sacēlušais jautājums par audžuģimenes pienākumu pildīšanas laika iekļaušanu darba stāžā Jelgavas audžuģimenēm nav tik aktuāls kā novados. «Visas Jelgavas audžuģimenes turpina strādāt algotu darbu, tāpēc arī šīs ģimenes var pieņemt pārsvarā vienu, retāk, divus bērnus. Citviet Latvijā audžuģimenes dažkārt uzņem pat piecus un vairāk bērnu, veltot tiem visu savu laiku un nestrādājot. Tad, protams, ka šajos gadījumos cilvēkiem gribētos, lai arī viņiem tiktu aprēķināta pensija par šo laiku,» skaidro Bāriņtiesas vadītāja.
Jāpiebilst, ka audžuģimenes no pārējām atšķiras ar to, ka bērni netiek adoptēti. Tie tiek uzticēti audžuvecākiem uz laiku, piemēram, kamēr lemj par īsto vecāku tiesību atņemšanu vai paturēšanu vai kamēr atrod adoptētājus.