33.4 °C, 5.8 m/s, 27.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā pensiju jautājuma sakārtošana audžuģimeņu trūkumu neatrisinātu
Jelgavā pensiju jautājuma sakārtošana audžuģimeņu trūkumu neatrisinātu
12/03/2013

Jelgavā audžuģimeņu skaits ir ļoti mazs – sešas audžuģimenes, no kurām tikai četrās ievietoti bērni. Taču visi audžuvecāki turpina strādāt algotu darbu, tāpēc jautājums par audžuģimenes pienākumu pildīšanas laika iekļaušanu darba stāžā Jelgavas ģimenēm nav aktuāls, un audžuģimeņu trūkumu tas, visticamāk, neatrisinātu. «Risinājumiem jābūt kompleksiem,» uzskata Jelgavas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Īrisa Guntra Turčinska.

Ligita Lapiņa

Jelgavā audžuģimeņu skaits ir ļoti
mazs – sešas audžuģimenes, no kurām tikai četrās ievietoti bērni.
Taču visi audžuvecāki turpina strādāt algotu darbu, tāpēc jautājums
par audžuģimenes pienākumu pildīšanas laika iekļaušanu darba stāžā
Jelgavas ģimenēm nav aktuāls, un audžuģimeņu trūkumu tas,
visticamāk, neatrisinātu. «Risinājumiem jābūt kompleksiem,» uzskata
Jelgavas Bāriņtiesas priekšsēdētāja Īrisa Guntra
Turčinska.

Audžuģimeņu skaita pieaugums Jelgavā ir gauss
– no trim ģimenēm 2011. gadā to skaits pērn pieaudzis līdz sešām.
Audžuģimenēs pašlaik ir ievietoti četri bērni, divas audžuģimenes
dažādu iemeslu dēļ pašlaik bērnus uzņemt nevar. «Viena ģimene gaida
savu mazuli, bet citai mājoklī pašlaik tiek veikts remonts,»
iemeslus atklāj Ī.G.Turčinska.

«Situācija ir ļoti atšķirīga Latvijas pilsētās
un novados. Pilsētās, kur cilvēkiem algotu darbu atrast ir vieglāk,
audžuģimenes pienākumus cilvēki uzņemas nelabprāt, savukārt novados
šī prakse ir izplatītāka, jo iedzīvotāji algotu darbu atrast nevar
un, uzņemoties audžuģimenes pienākumus, redz iespēju nopelnīt,»
skaidro Jelgavas Bāriņtiesas priekšsēdētāja. Citās Latvijas
pašvaldībās – galvenokārt attālākos novados – audžuģimenēs pašlaik
ir ievietoti 23 Jelgavas bērni. Cits jautājums esot, cik katrā
pašvaldībā ir izdevīgi to darīt, jo naudas summa, ko audžuģimenes
saņem, ir atkarīga no katras pašvaldības rocības. Jelgavā par katru
bērnu audžuģimenēm tiek maksāti četri lati dienā, bet papildus tam
neatkarīgi no pieņemto bērnu skaita valsts maksā 80 latu atlīdzību
par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Bāriņtiesas vadītāja vērtē, ka Latvijā vispār
audžuģimeņu prakse nav izplatīta, tāpēc galvenokārt bērni, kuri
dažādu iemeslu dēļ palikuši bez vecāku apgādības, tomēr nonāk
sociālās aprūpes centros. «Latvieši laikam šim jautājumam pieiet
emocionālāk – mums vienmēr šķiet: kā nu es tā – audzināšu,
pieķeršos, iemīlēšu, un tad bērnam būs jāatgriežas īstajā ģimenē,»
vērtē Ī.G.Turčinska.

Arī medijos ažiotāžu sacēlušais jautājums par
audžuģimenes pienākumu pildīšanas laika iekļaušanu darba stāžā
Jelgavas audžuģimenēm nav tik aktuāls kā novados. «Visas Jelgavas
audžuģimenes turpina strādāt algotu darbu, tāpēc arī šīs ģimenes
var pieņemt pārsvarā vienu, retāk, divus bērnus. Citviet Latvijā
audžuģimenes dažkārt uzņem pat piecus un vairāk bērnu, veltot tiem
visu savu laiku un nestrādājot. Tad, protams, ka šajos gadījumos
cilvēkiem gribētos, lai arī viņiem tiktu aprēķināta pensija par šo
laiku,» skaidro Bāriņtiesas vadītāja.

Jāpiebilst, ka audžuģimenes no pārējām atšķiras ar to, ka bērni
netiek adoptēti. Tie tiek uzticēti audžuvecākiem uz laiku,
piemēram, kamēr lemj par īsto vecāku tiesību atņemšanu vai
paturēšanu vai kamēr atrod adoptētājus.