«Ir patīkami, ka pašvaldība un pārējie izrāda cieņu, katru gadu aicina kopīgi pasēdēt, aprunāties, lai uzzinātu, kā katram no mums iet. Es uz Černobiļu devos jau pirmajā iesaukumā ar visu ātrās palīdzības mašīnu no Jelgavas. Vadāju galveno bataljona dakteri uz tām trakākajām točkām,» par Černobiļas kodolkatastrofu teic Zigurds Pažerauskis.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē notika ikgadējais Černobiļas traģēdijas piemiņas pasākums. Uz pasākumu bija uzaicināti tie jelgavnieki, kuri savulaik piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanā. Pērn bija ieradušies tikai deviņi jelgavnieki, bet šoreiz Sociālo lietu pārvaldē kopā pulcējās 40 kungi, daži – kopā ar sievām. Uzrunātie seku likvidētāji atzīst, ka arī ikdienā ar saviem laika biedriem mēdz satikties, taču šī esot īpaša reize, kad sanāk kopā teju visi, kuri seku likvidēšanā piedalījušies no mūsu pilsētas.
Klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. «Pasaule šodien ir pateicību parādā tiem cilvēkiem, kuri devās likvidēt avārijas sekas, nezinot, ko tas nozīmē. Mūsu uzdevums, neskatoties uz ekonomisko situāciju, ir maksimāli palīdzēt mūsu cilvēkiem, kas tur bija, un izteikt ne tikai pateicību vārdos, bet arī palīdzēt darbos. Jelgavas domes vārdā saku jums paldies. Lai laba veselība un dzīvesprieks!» tā A.Rāviņš.
Pateicību jelgavniekiem izteica arī Baltkrievijas Republikas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Aleksandrs Česnovskijs. «Jūs noteikti daudz labāk pastāstītu, kas īsti tajā gadā un dienā notika. Taču es gribu piebilst, ka ar to dienu sekām mēs cīnāmies vēl šodien. Paldies jums visiem, kuri piedalījās un par to samaksāja ar savu veselību, arī ar dzīvību,» tā pirmais sekretārs. Koncertu sanākušajiem sniedza Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes.
«Protams, šo dienu sagaidu ar dalītām jūtām. Patiesībā tie 24 gadi ir ļoti ātri pagājuši. Es tur biju vada komandieris, kurš cilvēkiem, kuri tur strādāja, vai nu deva akceptu un ļāva strādāt, vai ne. Veicu kontroli objektos. Protams, par šīs dienas notikumiem esmu stāstījis arī saviem tuvajiem, viņi zina, kas ir 26. aprīlis pirms 24 gadiem,» tā Elmārs Štulbis.
Jāatgādina, ka postošā avārija notika Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gada 26. aprīlī pulksten 1.24 pēc vietējā laika un to izraisīja eksplozija. Tā kļuva par milzīgāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi piesārņotas, aptuveni 60 procenti no radioaktīvajiem nokrišņiem nokrita pār Baltkrieviju. Avārija izraisīja bažas par padomju atomelektrostaciju drošību, ierobežojot attīstību uz vairākiem gadiem. Tagad neatkarīgajām valstīm – Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai – toreiz nācās risināt avārijas seku novēršanas un veselīgas vides atjaunošanas izdevumu problēmas.
Šogad aprit 24 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās ap 600 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju. 3500 no avārijas vietā bijušajiem glābējiem pašlaik ir atzīti par invalīdiem, bet vairāk nekā 500 likvidēšanas darbos iesaistītie Latvijas iedzīvotāji ir miruši.
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
2 m/s,
91.1 % 
18.4 °C,
2 m/s,
91.1 %