21.7 °C, 1.7 m/s, 66.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā piemin Černobiļas traģēdiju
Jelgavā piemin Černobiļas traģēdiju
28/04/2010

«Ir patīkami, ka pašvaldība un pārējie izrāda cieņu, katru gadu aicina kopīgi pasēdēt, aprunāties, lai uzzinātu, kā katram no mums iet. Es uz Černobiļu devos jau pirmajā iesaukumā ar visu ātrās palīdzības mašīnu no Jelgavas. Vadāju galveno bataljona dakteri uz tām trakākajām točkām,» par Černobiļas kodolkatastrofu teic Zigurds Pažerauskis.

Ritma Gaidamoviča

«Ir patīkami, ka pašvaldība un pārējie izrāda cieņu,
katru gadu aicina kopīgi pasēdēt, aprunāties, lai uzzinātu, kā
katram no mums iet. Es uz Černobiļu devos jau pirmajā iesaukumā ar
visu ātrās palīdzības mašīnu no Jelgavas. Vadāju galveno bataljona
dakteri uz tām trakākajām točkām,» par Černobiļas kodolkatastrofu
teic Zigurds Pažerauskis.

Šodien Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē notika ikgadējais
Černobiļas traģēdijas piemiņas pasākums. Uz pasākumu bija
uzaicināti tie jelgavnieki, kuri savulaik piedalījās Černobiļas
avārijas seku likvidēšanā. Pērn bija ieradušies tikai deviņi
jelgavnieki, bet šoreiz Sociālo lietu pārvaldē kopā pulcējās 40
kungi, daži – kopā ar sievām. Uzrunātie seku likvidētāji atzīst, ka
arī ikdienā ar saviem laika biedriem mēdz satikties, taču šī esot
īpaša reize, kad sanāk kopā teju visi, kuri seku likvidēšanā
piedalījušies no mūsu pilsētas.

Klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
«Pasaule šodien ir pateicību parādā tiem cilvēkiem, kuri devās
likvidēt avārijas sekas, nezinot, ko tas nozīmē. Mūsu uzdevums,
neskatoties uz ekonomisko situāciju, ir maksimāli palīdzēt mūsu
cilvēkiem, kas tur bija, un izteikt ne tikai pateicību vārdos, bet
arī palīdzēt darbos. Jelgavas domes vārdā saku jums paldies. Lai
laba veselība un dzīvesprieks!» tā A.Rāviņš.

Pateicību jelgavniekiem izteica arī Baltkrievijas Republikas
vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Aleksandrs Česnovskijs. «Jūs
noteikti daudz labāk pastāstītu, kas īsti tajā gadā un dienā
notika. Taču es gribu piebilst, ka ar to dienu sekām mēs cīnāmies
vēl šodien. Paldies jums visiem, kuri piedalījās un par to
samaksāja ar savu veselību, arī ar dzīvību,» tā pirmais sekretārs.
Koncertu sanākušajiem sniedza Jelgavas Mūzikas vidusskolas
audzēknes.

«Protams, šo dienu sagaidu ar dalītām jūtām. Patiesībā tie 24
gadi ir ļoti ātri pagājuši. Es tur biju vada komandieris, kurš
cilvēkiem, kuri tur strādāja, vai nu deva akceptu un ļāva strādāt,
vai ne. Veicu kontroli objektos. Protams, par šīs dienas notikumiem
esmu stāstījis arī saviem tuvajiem, viņi zina, kas ir 26. aprīlis
pirms 24 gadiem,» tā Elmārs Štulbis.

Jāatgādina, ka postošā avārija notika Černobiļas
atomelektrostacijā 1986. gada 26. aprīlī pulksten 1.24 pēc vietējā
laika un to izraisīja eksplozija. Tā kļuva par milzīgāko
atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas
teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi
piesārņotas, aptuveni 60 procenti no radioaktīvajiem nokrišņiem
nokrita pār Baltkrieviju. Avārija izraisīja bažas par padomju
atomelektrostaciju drošību, ierobežojot attīstību uz vairākiem
gadiem. Tagad neatkarīgajām valstīm – Krievijai, Ukrainai un
Baltkrievijai – toreiz nācās risināt avārijas seku novēršanas un
veselīgas vides atjaunošanas izdevumu problēmas.

Šogad aprit 24 gadi kopš pasaulē lielākās avārijas Černobiļas
atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos
piedalījās ap 600 tūkstoši cilvēku no Krievijas, Ukrainas,
Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.
Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000
Latvijas iedzīvotāju. 3500 no avārijas vietā bijušajiem glābējiem
pašlaik ir atzīti par invalīdiem, bet vairāk nekā 500 likvidēšanas
darbos iesaistītie Latvijas iedzīvotāji ir miruši.

Foto: Ivars Veiliņš