15.6 °C, 1.2 m/s, 89.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā «Sēžam zaļi!» – nepārtraukti
Jelgavā «Sēžam zaļi!» – nepārtraukti
12/06/2008

Lai arī Rīgā atļauja sēdēt zālienā radījusi plašu ažiotāžu, Jelgavā pilsētas skvēros un parkos jau gadiem zālē varam sēdēt pavisam droši. Pēc speciālistu teiktā, problēmu šajā ziņā nav – neviens izsēdējums zālienā nav fiksēts, nav arī citu kaitējumu. Tiesa, cilvēku atstātie atkritumi raizes gan sagādā.

Ritma Gaidamoviča

Lai arī Rīgā atļauja sēdēt zālienā radījusi plašu ažiotāžu,
Jelgavā pilsētas skvēros un parkos jau gadiem zālē varam sēdēt
pavisam droši. Pēc speciālistu teiktā, problēmu šajā ziņā nav –
neviens izsēdējums zālienā nav fiksēts, nav arī citu kaitējumu.
Tiesa, cilvēku atstātie atkritumi raizes gan sagādā.

Aģentūras «Pilsētsaimniecība» pilsētas zaļo zonu apsaimniekošanas
speciāliste Ilze Gamorja atzīst, ka atšķirībā no rīdziniekiem mūsu
pilsētas iedzīvotāji jau gadiem par savu atpūtas vietu var
izvēlēties visus parkus un skvērus, tostarp sēdēt zālienā. Nevienam
pat prātā nav ienācis noteikt tādus ierobežojumus kā galvaspilsētā,
jo līdz šim nav konstatēts neviens vērienīgs izsēdējums, kas liktu
aizdomāties par to, ka atpūta zālē jāaizliedz. «Arī mājās taču mēs
staigājam pa zāli un sēžam tajā! Vai tad zāle izsēdēta un kaut kas
ir noticis?!» smej speciāliste.

Ja neatstātu atkritumus, raizes nesagādātu
Daudz lielāka problēma ir atkritumi, kas tiek atstāti pēc
pasēdēšanas pilsētas parkos. Tas gan neattiecas tikai uz zālē
sēdētājiem – apēsto un izdzerto produktu iepakojumus atstāj arī
tie, kas par atpūtas vietu izvēlējušies soliņus parkā vai skvērā.
«Kaut arī atkritumu konteineri ir turpat blakus, cilvēki,
iespējams, slinkuma vai pat pieraduma dēļ visu atstāj tur, kur
sēdējuši,» stāsta I.Gamorja. Atkritumu urnu pilsētas zaļajās zonās
ir pietiekami daudz, un speciāliste atzīst, ka ar to problēmām
nevajadzētu būt. Kuri ir tie nekārtīgie pilsētnieki, droši pateikt
nevar – skaidri zināms vien tas, ka tie nav bērni un jaunieši, kas
piedalījušies pavasara un rudens talkās vai strādājuši
«Pilsētsaimniecībā», iesaistoties pilsētas labiekārtošanā. Pēc
sakopšanas talkām, kad pašu rokām vākti atkritumi, parasti jaunieši
noteic, ka aiz sevis tukšos iepakojumus vairs neatstās, pat ja
iepriekš kas tāds gadījies. «Manuprāt, skolēnu attieksme pēc šāda
darba ir krietni mainījusies – viņi atkritumus labāk iemetīs tiem
paredzētajās vietās, nevis atstās uz zemes,» tā I.Gamorja.
Visvairāk par šādām nekārtībām jāsatraucas vietās, kur uzturas
lielākais daudzums cilvēku, piemēram, Raiņa parkā, Vaļņu skvērā,
stacijas parkā.

Diskutējams jautājums
par «taisnajām» taciņām
Speciāliste stāsta, ka izbradājumus un izgulējumus pilsētas centra
zaļajā zonā nav novērojusi, cita lieta gan ir cilvēku iestaigātās
taciņas. «Ir vietas, kur tā vietā, lai ietu pa speciāli
izveidotajām taciņām, cilvēki cenšas ieekonomēt laiku, ejot taisni
pāri zālienam, tā iestaigājot takas, kur ar laiku zālīte vairs
neaug,» tā speciāliste. Viņa gan atzīst, ka ir grūti pateikt – tas
ir labi vai slikti –, taču pareizi būtu šeit ierīkot taciņu. Taču
ir vietas, kur taciņa jau izbūvēta, tiesa, met nelielu līkumu.
Cilvēks šo līkumu iet nevēlas un brien «pa taisno», tādējādi
kaitējot apstādījumiem un parka kopējam skatam. Diez vai šādos
gadījumos vajadzīgs ierīkot jaunu celiņu blakus jau esošajam.
Līdzīga parādība novērota arī atjaunotajā Uzvaras parkā, kur
vairums cilvēku pastaigai izvēlējušies gājēju celiņu, taču daļai
pilnīgi pašsaprotami šķitis šķērsot zālienu, lai taisnāk. Katrs no
šiem gadījumiem speciālistiem jāizvērtē atsevišķi.

Turpinās cīņa ar
apstādījumu postītājiem
Nepārtraukti tiek uzmanīti arī pilsētas apstādījumi, bet gadās
reizes, kad kāds ļaundaris vai arī kāda nevērīga persona izposta
puķu dobes. «Kā visai regulāru piemēru varu minēt puķu podus pie
«SEB bankas» – tur kāds vienmēr pamanās vai nu pāriet pāri puķēm,
vai apsēsties uz puķu poda malas, līdz ar to dibens ir puķēs, kas
nodara skādi. Bija arī vietas, kur izrautas tikko iestādītās
atraitnītes,» tā I.Gamorja.
Viņa teic, ka viss notiekošais lielā mērā saistīts ar cilvēka
attieksmi pret pilsētu un vidi, kurā viņš dzīvo. «Tas, kurš nav
mācīts likt atkritumus konteinerā, to arī nedarīs. Tādēļ galvenais
uzdevums ir audzināt cilvēkus un veidot viņu attieksmi tā, lai
apstādījumu postīšana un piemēslošana vienkārši nebūtu pieņemama,»
uzskata speciāliste.
Attiecībā uz Rīgas gadījumu speciāliste vērš uzmanību uz to, ka
rīdzinieki jau lielākoties satraukušies par kanālmalu, kur ir
nogāze, un, ceļoties augšā, cilvēki tiešām aiz sevis var atstāt
vien melnus laukumus, taču Jelgavā tādu nogāžu praktiski nav, tāpēc
mums par to nav jāsatraucas. Citādi, iespējams, būtu arī tad, ja te
apgrozītos tādas tautu masas kā galvaspilsētā.
Tikmēr Jelgavā piemērotākās vietas atpūtai zālienā ir Raiņa,
Stacijas un Uzvaras parks, Hercoga Jēkaba laukums, kā arī Vaļņu
skvērs un Ozolskvērs.