18 °C, 1 m/s, 93 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā siltuma cena varētu samazināties 2012. gada nogalē
Jelgavā siltuma cena varētu samazināties 2012. gada nogalē
31/07/2010

Dabas gāzes cenas diktēts, apkures tarifs var pieaugt apmēram par 35 procentiem un vairāk – ar tik šokējošu ziņu pat tādā svelmainā vasarā kā šī Latvijas sabiedrība tiek piespiesta jau savlaicīgi satraukties par gaidāmo ziemu. Latvijas Pašvaldību savienība jau aprēķinājusi, ka tik krass cenu kāpums būs milzīgs papildu slogs pašvaldību jau tā izsmeltajiem sociālajiem budžetiem, savukārt atsevišķi siltumapgādes uzņēmumi neizslēdz bankrota iespēju, jo pie tik augstām cenām un tik zemas cilvēku maksātspējas ilgi noturēties nespēs. Par to, kā situāciju vērtē mūsu siltumapgādes uzņēmums «Fortum Jelgava», – saruna ar valdes priekšsēdētāju Gintu Cimdiņu.

Kristīne Langenfelde

Dabas gāzes cenas diktēts, apkures tarifs var pieaugt
apmēram par 35 procentiem un vairāk – ar tik šokējošu ziņu pat tādā
svelmainā vasarā kā šī Latvijas sabiedrība tiek piespiesta jau
savlaicīgi satraukties par gaidāmo ziemu. Latvijas Pašvaldību
savienība jau aprēķinājusi, ka tik krass cenu kāpums būs milzīgs
papildu slogs pašvaldību jau tā izsmeltajiem sociālajiem budžetiem,
savukārt atsevišķi siltumapgādes uzņēmumi neizslēdz bankrota
iespēju, jo pie tik augstām cenām un tik zemas cilvēku maksātspējas
ilgi noturēties nespēs. Par to, kā situāciju vērtē mūsu
siltumapgādes uzņēmums «Fortum Jelgava», – saruna ar valdes
priekšsēdētāju Gintu Cimdiņu.

Prognozēto siltuma cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā ietekmē
dabas gāzes tarifa pieaugums, ko praktiski mainīt nav pat valsts
spēkos, un, no otras puses, valdības nodokļu politika, kas paredz
akcīzes nodokļa ieviešanu dabas gāzei. Ja gāzes cenu ietekmēt nav
iespējams, tad valsts iecerei piemērot dabas gāzei akcīzes nodokli
jau šoziem siltuma ražotāji nepiekrīt un ir gatavi pierādīt, ka šis
brīdis tam ir visnepiemērotākais.

«Fortum Jelgava» ir Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas
biedrs un šobrīd kopā ar citiem siltuma ražotājiem cīnās pret
akcīzes nodokļa ieviešanu. Vai jūtat, ka jūsos
ieklausās?

Katrā ziņā mēs jūtam, ka šis jautājums nav aktuāls tikai mums –
esam guvuši nepieredzētu atsaucību un vienprātību gan no Latvijas
Pašvaldību savienības, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un
citām organizācijām. Pēc «Latvijas gāzes» publicētajām prognozēm,
šoziem dabas gāzes tirdzniecības cena pieaugs par 40 procentiem,
salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu. No 115 Ls/1000 m3 šā gada
janvārī, februārī uz 195 Ls/1000 m3, sākot jau ar šo mēnesi. Tas
jau tāpat ir pietiekams trieciens patērētājiem, lai šādā situācijā
šo cenu paaugstinātu vēl ar akcīzes nodokli, kas kopumā tarifam
varētu dot pieaugumu vēl par vismaz pieciem procentiem. Mēs esam
vērsušies gan valdībā, gan Saeimā ar savu izsvērtu pamatojumu
atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu. Jā, tā ir viena no Eiropas
direktīvām, kas paredz šī nodokļa ieviešanu līdz 2014. gada 1.
janvārim, taču Eiropa neparedz, ka tas būtu jāievieš jau tagad.
Protams, no otras puses, mūsu valsts finanšu stāvoklis rada
nepieciešamību ieviest jaunus nodokļus, taču mēs uzskatām, ka šis
ir visnepiemērotākais brīdis, kad to īstenot, un ceram, ka mūsu
aicinājums tiks sadzirdēts un akcīzes nodokļa ieviešanu atliks līdz
2014. gadam. Latvijā ap 70 procentiem siltumenerģijas tiek
saražots, izmantojot dabas gāzi, un ir nevietā uzņēmumiem pārmest
to, ka viņi savlaicīgi nav sagatavojušies pārejai uz citu kurināmā
veidu.

Kāpēc šādi pārmetumi būtu nevietā – gāzes cenas kāpums
tiek prognozēts gadu no gada, un tikpat seni ir uzstādījumi meklēt
alternatīvus enerģijas veidus?

Latvijas siltumapgādes uzņēmumi to lieliski apzinās, taču
ieguldījumi pārejai uz citu kurināmo ir milzīgi un reti kurš
uzņēmums Latvijā ir spējīgs simtprocentīgi nodrošināt savu
finansējumu. Turklāt bija skaidrs, ka šim mērķim kuru katru brīdi
būs pieejams Eiropas fondu finansējums. Arī tagad, kad šie fondi ir
atvērti, pašreizējā situācijā uzņēmumam izšķirties par tik
vērienīgām investīcijām ir ārkārtīgi grūti.

Arī «Fortum Jelgava» bija šādā pašā gaidīšanas
režīmā?

Kad 2008. gadā ienācām Jelgavā, mēs skaidri noteicām mērķi –
gāze Jelgavā nebūs vienīgais kurināmais, ko izmantos siltuma
ražotājs. Šobrīd jau esam veikuši visus priekšdarbus, lai Jelgavā
varētu sākt nopietni domāt par jaunas koģenerācijas stacijas
izbūvi, kur kā kurināmais tiks izmantota biomasa. Esam
aprēķinājuši, ka stacijas izbūve un nepieciešamās infrastruktūras
izveide izmaksās vairāk nekā 70 miljonus eiro, no kuriem Eiropas
fondu finansējums būs 5,7 miljoni eiro, bet «Fortum» ieguldījums –
ap 65 miljoniem eiro. Ceram, ka vēl šī gada nogalē mūsu koncerna
«Fortum» vadība lems par būvdarbu uzsākšanu. Staciju plānots
pabeigt divu gadu laikā, un 2012. gada apkures sezonā
siltumenerģijas ražošanai mēs kā kurināmo varētu sākt izmantot
galvenokārt biomasu.

Un ar to tiktu apgādāta visa Jelgava?

Jā, tāds ir mūsu plāns, tāpēc papildus būs nepieciešams izbūvēt
siltumtrašu savienojumu zem Liel­upes, lai vienā sistēmā apvienotu
abus pilsētas upes krastus. Tad līdz 80 procentiem no saražotā
siltuma mēs varētu nodrošināt ar biomasu. Šobrīd arī plānojam, ka
kurināmo biomasu – šķeldu, mizas u.c. – mēs varētu iegādāties tepat
Latvijā. Šeit ražoto kurināmo biomasu jau ir novērtējuši
skandināvi, tagad dzirdam, ka arī citas Eiropas valstis sniedz
ievērojamu atbalstu alternatīvās enerģijas iegūšanai no biomasas,
arī tās skatās Latvijas virzienā. Šobrīd pašu resursus vēl neesam
iemācījušies pilnībā izmantot, bet tas ir tikai laika jautājums.
Mēs prognozējam, ka pamatā izmantosim šķeldu, taču nākotnē tās
varētu būt arī šķiroto atkritumu komponentes – papīrs, kartons u.c.
–, ko iespējams tikpat veiksmīgi sašķeldot un kurināt.

Ko šī jaunā stacija dos jelgavniekiem?

Būtiskākais neapšaubāmi ir siltuma cena, kuru plānojam samazināt
un ilgtermiņā nostabilizēt. Mūsu aplēses liecina, ka ar biomasu
ražotā siltuma cena patērētājiem varētu būt aptuveni 35 – 40 lati
par megavatstundu. Salīdzināšanai – šoziem prognozētā siltuma cena
gāzes tarifa pieauguma dēļ var sasniegt pat 45 latus par
megavatstundu. Taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka jaunais apkures
veids būs videi draudzīgs, ļaus izvairīties no straujiem cenu
kāpumiem, kā tas ir gāzes gadījumā, un būtiski samazināsies
izmaksas par CO2 emisijām. Jā, iespējams, nākotnē pieaugs arī
biokurināmā cena, taču grūti iedomāties, ka vienas apkures sezonas
laikā tā varētu augt par 35 – 40 procentiem. Tas dos lielāku
stabilitāti, jo ilgtermiņā ir skaidrs, ka šoziem solītais noteikti
nebūs pēdējais gāzes cenas kāpums. Manuprāt, šis projekts skaidri
apliecina, ka mūsu uzņēmuma mērķi Jelgavā ir ilgtermiņa un mēs šeit
neesam nākuši gūt vieglu peļņu.

Tomēr vairumā Latvijas pilsētu siltumapgādi nodrošina
uzņēmumi, kuru pamatkapitāls pieder pašvaldībai. Vai jelgavnieki
kaut ko iegūst no tā, ka mums siltumu ražo privāts uzņēmums ar
skandināvu kapitālu?

Mēs esam liela koncerna sastāvdaļa – «Fortum» grupas uzņēmumi
veiksmīgi strādā Somijas, Zviedrijas, Polijas, Baltijas valstu un
Krievijas siltumapgādes tirgos. Mēs vienmēr varam paļauties uz
savas grupas atbalstu, ja kādā brīdī ar vietējiem resursiem ir par
maz. Kaut vai investīcijas – ne katrs Latvijas siltumapgādes
uzņēmums būs spējīgs pats nodrošināt projekta finansējumu 65
miljonu eiro apmērā. Tāpat arī Jelgavas iecerētā biomasas
koģenerācijas stacija būs pirmā šāda veida stacija Latvijā, taču ne
pirmā «Fortum» grupai. Koncerns jau ir uzbūvējis un veiksmīgi
darbina vairāk nekā 20 līdzīgas stacijas, tāpēc tehniskie
risinājumi mums ir pilnīgi skaidri, nianses ir tikai katras valsts
likumdošanā, normatīvajos aktos, dokumentācijā.

Taču tai pat laikā kā privātam uzņēmumam ir pilnīgi
skaidrs, ka jūs savu ieguldījumu gribēsiet atpelnīt. Vai šajā
kontekstā jūs nebaida arvien pieaugošais parādnieku
skaits?

Jebkuram uzņēmumam – kā privātam, tā pašvaldības – ir jāstrādā
bez zaudējumiem, tāpēc darbs ar parādniekiem ir ārkārtīgi svarīgs.
Noslēdzot pagājušo apkures sezonu, patērētāji mums bija palikuši
parādā 1,13 miljonus latu. Maijā un jūnijā šī summa ir sarukusi par
250 000 latu, un mēs ceram, ka patērētāji atlikušajos vasaras
mēnešos turpinās apzinīgi kārtot savas saistības. Mēs ļoti labi
apzināmies, ka daudziem šobrīd ir ārkārtīgi grūti norēķināties par
siltumu, jo iepriekšējā ziema bija barga, rēķini lieli (pie
salīdzinoši zemas gāzes cenas), bet ienākumi arvien saruka. Aicinām
katru mūsu klientu grūtību gadījumā nākt uz «Fortum Jelgava» un
kopā ar speciālistiem vienoties par parādu apmaksas kārtību. Parādu
apjomam pieaugot, grūtības ir ne tikai iedzīvotājiem un citiem
patērētājiem, bet arī uzņēmumam, jo mums par piegādāto gāzi ir
jānorēķinās ik pa desmit dienām un šo maksājumu nevar atlikt
atkarībā no tā, vai siltumenerģijas patērētāji ir ar mums
norēķinājušies vai nav.

Mēs vairāk runājam par tādiem tālejošiem mērķiem un
ieguvumiem perspektīvā, bet kādi ir uzņēmuma darbi šovasar,
neskaitot vērienīgos projektus?

Mēs sistemātiski turpinām rekonstruēt siltumtrases pilsētā. Divu
gadu laikā, kopš darbojamies Jelgavā, esam nomainījuši siltumtrases
5,6 kilometru garumā. Tūlīt darbi sāksies Asteru, Aspazijas, Pasta
un Blaumaņa ielā, kur tiks rekonstruētas siltumtrases, lai mazinātu
siltuma zudumus.

Jūs minējāt, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka
līdz 2018. gadam valstī vairs nedrīkst būt siltumtrases, kurās
zudumi ir lielāki par 22 procentiem. Kā Jelgavā ar siltuma zudumiem
ir šobrīd?

Tā kā mēs šim jautājumam ļoti nopietni pievērsāmies līdz ar
darba uzsākšanu Jelgavā, tad šobrīd mums ir izdevies panākt, ka
vidēji pilsētā siltuma zudumi ir 17 procenti, bet mūsu mērķis,
turpinot siltumtrašu nomaiņu, ir sasniegt 15 procentus.

Siltuma zudumi vienmēr cilvēkos ir radījuši
neapmierinātību – labi atceramies vēl pirms gadiem zaļo zālīti
ziemā virs siltumtrasēm. Jums ir tā iespēja salīdzināt situāciju
Jelgavā ar situāciju citās «Fortum» grupas apkalpotajās pilsētās
ārpus Latvijas. Kā tur ir ar siltuma zudumiem?

Ir jāsaprot, ka pilnībā no siltuma zudumiem izvairīties nav
iespējams. Un arī tādās valstīs kā, piemēram, Skandināvijā, šobrīd
siltuma zudumi ir līdz 13 procentiem, kas tiek uzskatīts par labu
rādītāju.

Saprotams, ka jūs kā siltuma ražotājs esat ieinteresēts
vairāk saražot un vairāk arī pārdot, taču tai pat laikā jūs esat
vieni no Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras dibinātājiem,
kuru galvenais uzdevums ir siltuma taupība.

Jā, kā uzņēmums mēs, protams, esam ieinteresēti vairāk saražot,
taču mēs esam par racionālu siltuma patēriņu, nevis bezjēdzīgiem
siltuma zudumiem, par kuriem iedzīvotāji tāpat nav spējīgi
norēķināties. Tieši tāpēc arī mēs savu iespēju robežās skaidrojam
māju siltināšanas lietderību – siltuma cena ir tikai daļa no
apkures izmaksas veidojošajām komponentēm, ko cilvēks maksā. Ja
mājai ir pamatīgi siltuma zudumi, tad ne jau mūsu saražotā siltuma
cena ir vainojama dārgajā apkurē. Nosiltinātām mājām
siltumenerģijas patēriņš un attiecīgi arī izmaksas var samazināties
pat līdz 30 – 40 procentiem. Un tas ir tas, kas jāsaprot
iedzīvotājiem.

Vai jūs savā darbībā Jelgavā saskatāt arī kādus mīnusus,
nepadarītus darbus?

Manuprāt, jebkura uzņēmuma, arī siltumapgādes,
un vienalga, vai tas ir privāts vai pašvaldības, veiksmīgas
darbības pamatā ir klientu uzticība – tas, cik patērētājiem
saprotami uzņēmums darbojas. Vai jelgavnieki mums uzticas? «Fortum»
Jelgavā darbojas salīdzinoši nesen un par mūsu darbu esmu
dzirdējusi dažādas atsauksmes – no ļoti pozitīvām līdz pat
negatīvām.Iespējams, savas darbības sākumā mēs visu uzmanību
veltījām tehniskiem darbiem, investīcijām, projektiem un par maz
esam izskaidrojuši dažādus jautājumus saviem klientiem, skaidrojuši
procesus. Iespējams, ka tam nākotnē mums jāpievērš lielāka
uzmanība, lai mūsu darbs jelgavniekiem būtu labāk izprotams.