Pilsētā

Pagājušā gada rudenī Jelgavas pašvaldība izsludināja dārza dizaina metu konkursu «Vides mozaīka», kura mērķis bija iegūt individuālus, oriģinālus un kvalitatīvus dārza dizaina meta priekšlikumus. No tiem žūrija izraudzījās labākos, kas jau maijā tiks realizēti dabā, skvērā aiz kultūras nama ierīkojot piecus dārza dizaina paraugus, katru ap 50 kvadrātmetru platībā, kurus jelgavnieki un mūsu pilsētas viesi varēs novērtēt līdz pat rudenim.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks un konkursa žūrijas
komisijas priekšsēdētājs Jurijs Strods atzīst, ka, pirmo reizi
rīkojot šādu konkursu, pašvaldība pat nebija cerējusi uz tik lielu
atsaucību – konkursam tika iesniegti 14 kvalitatīvi darbi.
«Konkursa mērķis ir radīt Jelgavu vēl pievilcīgāku mums pašiem un
arī tūristiem. Jāatzīst, ka šobrīd Jelgavā trūkst pievilcīgu vides
objektu. Taču tas nav vienīgais mērķis – tāpat šī konkursa
uzvarētāju ierīkotie dārzi varēs kalpot kā vieta, kur pilsētniekiem
smelties idejas sava piemājas dārza labiekārtošanai. Ne velti
ierīkoto dārzu atklāšana paredzēta Zāļu tirgus laikā, kad
tradicionāli pilsētā sveicam arī konkursa «Sakoptākais pilsētvides
objekts» uzvarētājus,» skaidro J.Strods.

Praktiski dārzi gan tiks ierīkoti mēnesi agrāk, taču atklāšana
paredzēta Zāļu tirgū, kad augi jau būs paspējuši
ieaugties. 

Kā stāsta Jelgavas pilsētas domes Būvvaldes ainavu arhitekts
Andrejs Lomakins, pasaulē šādi konkursi nav nekas jauns – tie
notiek jau gadu desmitiem. «Tieši Vācijā savulaik apskatīta šāda
dārzu dizaina izstāde bija pamudinājums domāt par to, ka arī
Jelgavā varētu izveidot ko līdzīgu – mēs taču esam Latvijas ainavu
arhitektu šūpulis, LLU ik gadu absolvē jaunie ainavu arhitekti.
Pašlaik gan esam tikai pašā sākumpunktā, bet Eiropā šādiem
konkursiem jau ir gadiem krāta pieredze, kad konkursos dārzi tiek
ierīkoti vairāku hektāru platībā, kas vienlaikus ir pilsētu iespēja
radīt savu vidi pievilcīgāku un ainavu arhitektu iespēja parādīt
labāko savā profesionālajā jomā. Katram šādam dārzam ir ne vien
estētiska, bet arī mākslinieciska doma, un tā tas ir arī mūsu
konkursā iesniegtajos darbos. Iespējams, ka dizaina pilnīga
pārnešana uz savu piemājas dārziņu kādam var šķist pārspīlēta, bet
smelties pieredzi un aizgūt kādu ideju pilnīgi noteikti varēs.»
Perspektīvā dārza dizaina konkurss Jelgavā varētu kļūt par
tradīciju.

Konkursa nolikums paredzēja, ka pieciem labākajiem darbiem tiks
piešķirts pašvaldības finansējums – katram 2000 eiro apmērā dārza
ierīkošanai, kas jāīsteno pašiem darbu iesniedzējiem. Realitātē
vairāki konkursam iesniegtie darbi tiks īstenoti par ievērojami
lielāku summu, jo paši ainavu arhitekti apņēmušies segt vai
piesaistīt papildu finansējumu – viņuprāt, tas ir labs ieguldījums
savas nozares popularizēšanai.

Savukārt jelgavnieki iegūs jaunu vides objektu pilsētā.

Kā uzsver J.Strods, izvēloties vietu, kur dārzus ierīkot,
būtiski bija, lai zeme piederētu pašvaldībai, lai tā būtu
pietiekami plaša piecu dārzu ierīkošanai vienuviet, bet tajā pašā
laikā nebūtu par lielu un neļautu miniatūras dārziem pazust
plašumā. «Tāpat bija būtiski, lai vieta atrastos pilsētas
centrālajā daļā, kur ikdienā ir lielāka cilvēku plūsma, kā arī
mazsvarīgs nebija drošības viedoklis – tuvumā bija jābūt
videonovērošanas kamerām. Izvērtējot visus šos aspektus, par
piemērotāko dārzu ierīkošanai tika izvēlēts skvērs aiz kultūras
nama.»

«Jelgavas Vēstnesis» iepazīstina ar konkursa uzvarētājiem un
viņu piecām dārza dizaina idejām, kas tiks realizētas skvērā aiz
kultūras nama.

«Vides pretstati» un «Vides matrica» (Metu
autors – SIA «Galantus»)

Ansis Birznieks, dārza mākslas uzņēmuma SIA «Galantus»
direktors:

«Šis ir pirmais šāda veida profesionālais konkurss Latvijā, un
mūsu uzņēmumam tā ir laba iespēja parādīt savu redzējumu.
Vienlaikus tas ir izaicinājums un pieredze, jo konkursa dārzs ir
gaumīgi jāierīko salīdzinoši ļoti mazā laukumā, kas nav viegli.
Pasaulē šādi konkursi notiek jau gadu desmitiem, bet Latvijai tas
ir jaunums. Mūsu uzņēmums, kas darbojas jau 12 gadus, ir
ieinteresēts arvien jaunos izaicinājumos – mums vairs neinteresē
standarta dārzi ar tūjām gar malu un zālienu pa vidu. Savā praksē
šādiem dārzu ierīkošanas piedāvājumiem nu jau atsakām. Tāpēc ir
saprotams, ka konkurss ar iespēju radoši izpausties ir domāts
mums.

Šoreiz startējām ar diviem darbiem, un mums par patīkamu
pārsteigumu abi arī guva žūrijas atzinību un ir to piecu vidū, kas
tiks realizēti dabā. Tas vien jau ir patīkami.

Dārzs «Vides pretstati» šoreiz pretnostatīs lauku ainavu un
pilsētvidi. Mūsu ainavu arhitekte Sintija Nagle ir mēģinājusi
parādīt divas dažādas ainavas – privātu lauku mājiņas priekšdārzu
pretnostatīt urbānai un industriālai videi. Ja vienam lauku ainava
šķiet tuvāka, saprotamāka, skaistāka, tad citam varbūt šāds līdz
detaļām izstrādāts dārzs jau šķiet garlaicīgs, viņam gribas kaut ko
mežonīgāku. Savukārt cits, iespējams, spriedīs, ka urbāns dārzs ir
par daudz mežonīgs un rada nesakoptības izjūtu. Taču arī tas, kā uz
to paskatās, ir pretstats. Šobrīd pasaulē industriāli ierīkoti
dārzi ir ļoti aktuāli – vizuāli tas, iespējams, izskatās pēc kaut
kā nesakārtota, mazliet nobružāts, bet patiesībā ir profesionāļu
plānots haoss. Tas liek arī paraudzīties uz lietām mazliet citādi –
nekļūt tikai par patērētāju un mēslu mašīnu, kas ražo atkritumus,
bet dot lietām otru dzīvi. Tāpēc arī šajā dārza dizainā centīsimies
izmantot jau lietotus materiālus, kuriem iedosim otru dzīvi, un
ļausim vērtēt jelgavniekiem.

Savukārt mūsu otrs darbs «Vides matrica» liek aizdomāties par
dabisku ainavu. Cilvēks mēdz teikt, ka viņam patīk dabiska Latvijas
ainava, bet – kas ir dabiska ainava mūsu valstī? Kaut ko tādu droši
vien var redzēt vien rezervātos, kur viss aug dabīgi un dabīgi arī
iet bojā. Līdz ar to skats ir diezgan džunglīgs. Mūsu «Vides
matrica» būs šāda dabīga ainava, tikai profesionāļu ierīkota. Tajā
gaumīgi būs salikti kopā dažādi stādījumi, segumi, dārzs aicinās
tajā ienākt un netraucēti baudīt. Savā praksē esam novērojuši, ka
cilvēki baidās dārzos veidot vertikālos akcentus – stādīt lielus
kokus. Mēs parādīsim šo dažādību, kurā var atrast harmoniju.

Katrs no mūsu darbiem būtiski pārsniedz pašvaldības sniegto
finansiālo atbalstu viena dārza ierīkošanai. Ja pašvaldības
atvēlētais finansējums vienam darbam ir 2000 eiro, tad mūsu katra
dārza izveide maksā ap 7000 eiro. Mēs esam gatavi sniegt šo savu
ieguldījumu, lai parādītu mūsu radīto ideju un nozares
profesionalitāti. Tāpēc jau šobrīd meklējam atbalstītājus, kuri būs
gatavi iesaistīties mūsu dārzu ierīkošanā, piedāvājot, piemēram,
savus stādus, dārza izveides materiālus, tā popularizējot mūsu
nozari kopumā.»

«Lielupes kaleidoskops» (Meta autori –
ainavu arhitektu grupa: Natālija Ņitavska, Artūrs Mengots, Madara
Markova)

Natālija Ņitavska, LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu
arhitektūras un plānošanas katedras docente:

«Mēs nevarējām nepiedalīties šajā konkursā! Šī ir fantastiska
Jelgavas pašvaldības iniciatīva, un mēs kā pilsētas patrioti un
ainavu arhitekti nevarējām palikt malā. Arī konkursa devīze «Vides
mozaīka» mūs uzrunāja.

Tāpēc arī darbā «Lielupes kaleidoskops» ir ievīti personīgi
pārdzīvojumi, patriotisms. Jelgava ir radusies ap Lielupi, Lielupe
ir arī manas bērnības atmiņas – tētis makšķernieks, pati sevi
atceros kā bērnu pie upes. Mūsu dārza idejas pamatā ir stāsts –
upes ainavas attēlošana miniatūrā. Kāpēc kaleidoskops? Tāpēc, ka
upes krastos var izjust šīs ātrās un krasās izmaiņas: te spīd
saulīte, te strauji uzpūš vējš, te ūdens sāk viļņoties, un ūdenī
tas viss atspoguļojas divkārši. Mūsu dārza centrālais elements būs
veca koka laiva, kurā katrs varēs arī iesēsties. Līdz tai vedīs
dārza celiņš jeb koka laipa, kuras lauztā forma simbolizē dzīves
ceļu, kas nekad nav taisns un paredzams. Savukārt mūsu dārza malas
veidos krāsainas buras, un katras buras mala ir krāsota atšķirīgos
toņos. No vienas puses – piesātinātos un tumši zilos toņos, no
otras – gaiši zilos un baltos toņos. Šī dekoratīvā siena, kas
viļņosies un mainīsies, ļaus vēl pastiprinātāk izjust upes krasta
tuvību, un tas, ar kādām noskaņām dārzs sagaidīs, būs atkarīgs, no
kuras puses cilvēks dārzam tuvosies.

Nav noslēpums, ka Latvijā jaunākās ainavu arhitektūras tendences
ienāk vēlāk nekā Eiropas lielajās valstīs. Līdz ar to mums varbūt
vēl ir nepazīstamākas Eiropā aktuālās dabīgā tipa dobes, kas
vizuāli vairāk asociējas ar dabīgu pļavu, jā, varbūt krāšņāku,
nedaudz pārspīlētāku, bet ainavu arhitektu radītu dabīgas vides
attēlošanu. Šobrīd nav aktuāli dobes ar rindās stādītiem augiem.
Mūsu darbā šāda dabīgas pļavas dobe ir tikai loģiska, jo tai
jāsimbolizē upes krasta dabīgā ainava.

Dobes ierīkošana skvērā aiz kultūras nama notiks maija vidū, bet
mēs jau šobrīd tam aktīvi gatavojamies. Arī augstskola mūs ļoti
atbalsta šajā iniciatīvā, un, piemēram, stādus dārzam izaudzēs mūsu
pašu Lauksaimniecības fakultātē.»

«4 Vēji» (Meta autori – ainavu arhitektu
grupa: Aija Ziemeļniece, Mirdza Geidāne-Ozoliņa, Artūrs Mengots,
Ilze Emse-Grīnberga un Una Īle)

Aija Ziemeļniece, ainavu arhitekte:

«Dalība šajā konkursā mums bija sava veida izaicinājums
profesionālajam varējumam un reizē arī prieks pilsētai dāvāt jaunas
vasaras krāsas.

Mūsu izveidotajā dārzā vēja simbolika saistās ar kustību,
mainību, gadalaikiem, emocijām, reizē rosinot radošumu un
nepieciešamību katram no mums būt kustībā. Tādēļ četru debespušu
vējos ir paslēpies gan mūsu ikdienas saspringtais darba solis, gan
plašākā mērogā ietverta problemātika, kas saistāma ar valsts
ekonomikas un politikas mainību. Šo sižetu savā darbā panāksim ar
instalācijām, parka soliem, iesegumu celiņiem un ziedu
stādījumiem.

Vērojot līdzīgas izstādes starptautiskā mērogā, arī Jelgavai kā
Latvijas jauniešu pilsētai ir vajadzīgi inovatīvi un avangardiski
pasākumi. Simbolizējot vēju, novēlam, lai pilsētā ienāk jaunatnes
degsme un entuziasms!»

«Sajūtu sala» (Meta autors – SIA «Alejas
projekti»)

Andris Drēska, SIA «Alejas projekti» vadītājs:

«Motivācija piedalīties konkursā mums noteikti bija jau gadiem
vērotas līdzīgas izstādes Eiropā. Tur ainavu arhitekti dažādās
pilsētās šādus dārza paraugus ierīko pat 5 un 10 hektāru platībā.
Katru gadu tie tiek atjaunoti, un tur iespējams redzēt aktuālāko
dārzu ierīkošanā, smelties idejas. Jelgava ir pirmā pilsēta
Latvijā, kas realizē ko līdzīgu, tāpēc arī mēs nedomājot
pieteicāmies konkursam – tā ir iespēja parādīt, ka arī Latvijā ir
spēcīgi ainavu arhitekti, ka ainava var būt tik dažāda. Un kur nu
vēl labāka vieta par Jelgavu, kas ir ne tikai mūsu uzņēmuma
mājvieta, bet arī pilsēta, kur izaug jaunie ainavu arhitekti. Ja
mūsu LLU vēl pievienos Bulduru Dārzkopības vidusskolu, tad arī
profesionālais izglītības līmenis būs pārstāvēts.

Runājot par mūsu darbu «Sajūtu sala», mēs tajā jelgavniekiem
vēlamies parādīt dažādību. Piemēram, mūsu dārzā varēs novērtēt
dažādus cietos segumus celiņiem. Esam jau pieraduši, ka pārsvarā
tam tiek izmantots bruģis, taču iespēju ir daudz, tāpēc arī mūsu
dārzā būs neparastāki celiņu laukumi, kā, piemēram, elastopave, kas
ir salīdzinoši jauns materiāls ar daudzām priekšrocībām – galvenā
no tām ir lieliskā ūdens caurlaidība. Tāpat dažādība būs augos, to
izvietojumā, dinamikā, formās. Dārza centrālais objekts būs
režģveida labiekārtojuma elements, kas ietīts krāsainās auklās,
tādējādi veidojot sēdvietas. Tas tiks izvietots ap skābarža špaleru
– soliņš būs izbūvēts ap dzīvu koku, kura zari savīti tā, lai
vizuāli radītu lietussarga efektu. Ikvienam būs iespēja mūsu dārzā
pasēdēt un izbaudīt tā atmosfēru.

Mūsu darbā būs izmantots arī šobrīd aktuālais rūsinātais metāls,
kas jelgavniekiem gan nav svešs, jo esam to jau iepazinuši Jāņa
Čakstes bulvārī. Mēs to izmantosim kā lielisku materiālu, ar ko
atdalīt dobju malas, – tas ne tikai labi izskatās, bet arī ir
viegli kopjams.»