Pagājušā gada rudenī Jelgavas pašvaldība izsludināja dārza dizaina metu konkursu «Vides mozaīka», kura mērķis bija iegūt individuālus, oriģinālus un kvalitatīvus dārza dizaina meta priekšlikumus. No tiem žūrija izraudzījās labākos, kas jau maijā tiks realizēti dabā, skvērā aiz kultūras nama ierīkojot piecus dārza dizaina paraugus, katru ap 50 kvadrātmetru platībā, kurus jelgavnieki un mūsu pilsētas viesi varēs novērtēt līdz pat rudenim.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Jurijs Strods atzīst, ka, pirmo reizi rīkojot šādu konkursu, pašvaldība pat nebija cerējusi uz tik lielu atsaucību – konkursam tika iesniegti 14 kvalitatīvi darbi. «Konkursa mērķis ir radīt Jelgavu vēl pievilcīgāku mums pašiem un arī tūristiem. Jāatzīst, ka šobrīd Jelgavā trūkst pievilcīgu vides objektu. Taču tas nav vienīgais mērķis – tāpat šī konkursa uzvarētāju ierīkotie dārzi varēs kalpot kā vieta, kur pilsētniekiem smelties idejas sava piemājas dārza labiekārtošanai. Ne velti ierīkoto dārzu atklāšana paredzēta Zāļu tirgus laikā, kad tradicionāli pilsētā sveicam arī konkursa «Sakoptākais pilsētvides objekts» uzvarētājus,» skaidro J.Strods.
Praktiski dārzi gan tiks ierīkoti mēnesi agrāk, taču atklāšana paredzēta Zāļu tirgū, kad augi jau būs paspējuši ieaugties.
Kā stāsta Jelgavas pilsētas domes Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, pasaulē šādi konkursi nav nekas jauns – tie notiek jau gadu desmitiem. «Tieši Vācijā savulaik apskatīta šāda dārzu dizaina izstāde bija pamudinājums domāt par to, ka arī Jelgavā varētu izveidot ko līdzīgu – mēs taču esam Latvijas ainavu arhitektu šūpulis, LLU ik gadu absolvē jaunie ainavu arhitekti. Pašlaik gan esam tikai pašā sākumpunktā, bet Eiropā šādiem konkursiem jau ir gadiem krāta pieredze, kad konkursos dārzi tiek ierīkoti vairāku hektāru platībā, kas vienlaikus ir pilsētu iespēja radīt savu vidi pievilcīgāku un ainavu arhitektu iespēja parādīt labāko savā profesionālajā jomā. Katram šādam dārzam ir ne vien estētiska, bet arī mākslinieciska doma, un tā tas ir arī mūsu konkursā iesniegtajos darbos. Iespējams, ka dizaina pilnīga pārnešana uz savu piemājas dārziņu kādam var šķist pārspīlēta, bet smelties pieredzi un aizgūt kādu ideju pilnīgi noteikti varēs.» Perspektīvā dārza dizaina konkurss Jelgavā varētu kļūt par tradīciju.
Konkursa nolikums paredzēja, ka pieciem labākajiem darbiem tiks piešķirts pašvaldības finansējums – katram 2000 eiro apmērā dārza ierīkošanai, kas jāīsteno pašiem darbu iesniedzējiem. Realitātē vairāki konkursam iesniegtie darbi tiks īstenoti par ievērojami lielāku summu, jo paši ainavu arhitekti apņēmušies segt vai piesaistīt papildu finansējumu – viņuprāt, tas ir labs ieguldījums savas nozares popularizēšanai.
Savukārt jelgavnieki iegūs jaunu vides objektu pilsētā.
Kā uzsver J.Strods, izvēloties vietu, kur dārzus ierīkot, būtiski bija, lai zeme piederētu pašvaldībai, lai tā būtu pietiekami plaša piecu dārzu ierīkošanai vienuviet, bet tajā pašā laikā nebūtu par lielu un neļautu miniatūras dārziem pazust plašumā. «Tāpat bija būtiski, lai vieta atrastos pilsētas centrālajā daļā, kur ikdienā ir lielāka cilvēku plūsma, kā arī mazsvarīgs nebija drošības viedoklis – tuvumā bija jābūt videonovērošanas kamerām. Izvērtējot visus šos aspektus, par piemērotāko dārzu ierīkošanai tika izvēlēts skvērs aiz kultūras nama.»
«Jelgavas Vēstnesis» iepazīstina ar konkursa uzvarētājiem un viņu piecām dārza dizaina idejām, kas tiks realizētas skvērā aiz kultūras nama.
«Vides pretstati» un «Vides matrica» (Metu autors – SIA «Galantus»)
Ansis Birznieks, dārza mākslas uzņēmuma SIA «Galantus» direktors:
«Šis ir pirmais šāda veida profesionālais konkurss Latvijā, un mūsu uzņēmumam tā ir laba iespēja parādīt savu redzējumu. Vienlaikus tas ir izaicinājums un pieredze, jo konkursa dārzs ir gaumīgi jāierīko salīdzinoši ļoti mazā laukumā, kas nav viegli. Pasaulē šādi konkursi notiek jau gadu desmitiem, bet Latvijai tas ir jaunums. Mūsu uzņēmums, kas darbojas jau 12 gadus, ir ieinteresēts arvien jaunos izaicinājumos – mums vairs neinteresē standarta dārzi ar tūjām gar malu un zālienu pa vidu. Savā praksē šādiem dārzu ierīkošanas piedāvājumiem nu jau atsakām. Tāpēc ir saprotams, ka konkurss ar iespēju radoši izpausties ir domāts mums.
Šoreiz startējām ar diviem darbiem, un mums par patīkamu pārsteigumu abi arī guva žūrijas atzinību un ir to piecu vidū, kas tiks realizēti dabā. Tas vien jau ir patīkami.
Dārzs «Vides pretstati» šoreiz pretnostatīs lauku ainavu un pilsētvidi. Mūsu ainavu arhitekte Sintija Nagle ir mēģinājusi parādīt divas dažādas ainavas – privātu lauku mājiņas priekšdārzu pretnostatīt urbānai un industriālai videi. Ja vienam lauku ainava šķiet tuvāka, saprotamāka, skaistāka, tad citam varbūt šāds līdz detaļām izstrādāts dārzs jau šķiet garlaicīgs, viņam gribas kaut ko mežonīgāku. Savukārt cits, iespējams, spriedīs, ka urbāns dārzs ir par daudz mežonīgs un rada nesakoptības izjūtu. Taču arī tas, kā uz to paskatās, ir pretstats. Šobrīd pasaulē industriāli ierīkoti dārzi ir ļoti aktuāli – vizuāli tas, iespējams, izskatās pēc kaut kā nesakārtota, mazliet nobružāts, bet patiesībā ir profesionāļu plānots haoss. Tas liek arī paraudzīties uz lietām mazliet citādi – nekļūt tikai par patērētāju un mēslu mašīnu, kas ražo atkritumus, bet dot lietām otru dzīvi. Tāpēc arī šajā dārza dizainā centīsimies izmantot jau lietotus materiālus, kuriem iedosim otru dzīvi, un ļausim vērtēt jelgavniekiem.
Savukārt mūsu otrs darbs «Vides matrica» liek aizdomāties par dabisku ainavu. Cilvēks mēdz teikt, ka viņam patīk dabiska Latvijas ainava, bet – kas ir dabiska ainava mūsu valstī? Kaut ko tādu droši vien var redzēt vien rezervātos, kur viss aug dabīgi un dabīgi arī iet bojā. Līdz ar to skats ir diezgan džunglīgs. Mūsu «Vides matrica» būs šāda dabīga ainava, tikai profesionāļu ierīkota. Tajā gaumīgi būs salikti kopā dažādi stādījumi, segumi, dārzs aicinās tajā ienākt un netraucēti baudīt. Savā praksē esam novērojuši, ka cilvēki baidās dārzos veidot vertikālos akcentus – stādīt lielus kokus. Mēs parādīsim šo dažādību, kurā var atrast harmoniju.
Katrs no mūsu darbiem būtiski pārsniedz pašvaldības sniegto finansiālo atbalstu viena dārza ierīkošanai. Ja pašvaldības atvēlētais finansējums vienam darbam ir 2000 eiro, tad mūsu katra dārza izveide maksā ap 7000 eiro. Mēs esam gatavi sniegt šo savu ieguldījumu, lai parādītu mūsu radīto ideju un nozares profesionalitāti. Tāpēc jau šobrīd meklējam atbalstītājus, kuri būs gatavi iesaistīties mūsu dārzu ierīkošanā, piedāvājot, piemēram, savus stādus, dārza izveides materiālus, tā popularizējot mūsu nozari kopumā.»
«Lielupes kaleidoskops» (Meta autori – ainavu arhitektu grupa: Natālija Ņitavska, Artūrs Mengots, Madara Markova)
Natālija Ņitavska, LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras docente:
«Mēs nevarējām nepiedalīties šajā konkursā! Šī ir fantastiska Jelgavas pašvaldības iniciatīva, un mēs kā pilsētas patrioti un ainavu arhitekti nevarējām palikt malā. Arī konkursa devīze «Vides mozaīka» mūs uzrunāja.
Tāpēc arī darbā «Lielupes kaleidoskops» ir ievīti personīgi pārdzīvojumi, patriotisms. Jelgava ir radusies ap Lielupi, Lielupe ir arī manas bērnības atmiņas – tētis makšķernieks, pati sevi atceros kā bērnu pie upes. Mūsu dārza idejas pamatā ir stāsts – upes ainavas attēlošana miniatūrā. Kāpēc kaleidoskops? Tāpēc, ka upes krastos var izjust šīs ātrās un krasās izmaiņas: te spīd saulīte, te strauji uzpūš vējš, te ūdens sāk viļņoties, un ūdenī tas viss atspoguļojas divkārši. Mūsu dārza centrālais elements būs veca koka laiva, kurā katrs varēs arī iesēsties. Līdz tai vedīs dārza celiņš jeb koka laipa, kuras lauztā forma simbolizē dzīves ceļu, kas nekad nav taisns un paredzams. Savukārt mūsu dārza malas veidos krāsainas buras, un katras buras mala ir krāsota atšķirīgos toņos. No vienas puses – piesātinātos un tumši zilos toņos, no otras – gaiši zilos un baltos toņos. Šī dekoratīvā siena, kas viļņosies un mainīsies, ļaus vēl pastiprinātāk izjust upes krasta tuvību, un tas, ar kādām noskaņām dārzs sagaidīs, būs atkarīgs, no kuras puses cilvēks dārzam tuvosies.
Nav noslēpums, ka Latvijā jaunākās ainavu arhitektūras tendences ienāk vēlāk nekā Eiropas lielajās valstīs. Līdz ar to mums varbūt vēl ir nepazīstamākas Eiropā aktuālās dabīgā tipa dobes, kas vizuāli vairāk asociējas ar dabīgu pļavu, jā, varbūt krāšņāku, nedaudz pārspīlētāku, bet ainavu arhitektu radītu dabīgas vides attēlošanu. Šobrīd nav aktuāli dobes ar rindās stādītiem augiem. Mūsu darbā šāda dabīgas pļavas dobe ir tikai loģiska, jo tai jāsimbolizē upes krasta dabīgā ainava.
Dobes ierīkošana skvērā aiz kultūras nama notiks maija vidū, bet mēs jau šobrīd tam aktīvi gatavojamies. Arī augstskola mūs ļoti atbalsta šajā iniciatīvā, un, piemēram, stādus dārzam izaudzēs mūsu pašu Lauksaimniecības fakultātē.»
«4 Vēji» (Meta autori – ainavu arhitektu grupa: Aija Ziemeļniece, Mirdza Geidāne-Ozoliņa, Artūrs Mengots, Ilze Emse-Grīnberga un Una Īle)
Aija Ziemeļniece, ainavu arhitekte:
«Dalība šajā konkursā mums bija sava veida izaicinājums profesionālajam varējumam un reizē arī prieks pilsētai dāvāt jaunas vasaras krāsas.
Mūsu izveidotajā dārzā vēja simbolika saistās ar kustību, mainību, gadalaikiem, emocijām, reizē rosinot radošumu un nepieciešamību katram no mums būt kustībā. Tādēļ četru debespušu vējos ir paslēpies gan mūsu ikdienas saspringtais darba solis, gan plašākā mērogā ietverta problemātika, kas saistāma ar valsts ekonomikas un politikas mainību. Šo sižetu savā darbā panāksim ar instalācijām, parka soliem, iesegumu celiņiem un ziedu stādījumiem.
Vērojot līdzīgas izstādes starptautiskā mērogā, arī Jelgavai kā Latvijas jauniešu pilsētai ir vajadzīgi inovatīvi un avangardiski pasākumi. Simbolizējot vēju, novēlam, lai pilsētā ienāk jaunatnes degsme un entuziasms!»
«Sajūtu sala» (Meta autors – SIA «Alejas projekti»)
Andris Drēska, SIA «Alejas projekti» vadītājs:
«Motivācija piedalīties konkursā mums noteikti bija jau gadiem vērotas līdzīgas izstādes Eiropā. Tur ainavu arhitekti dažādās pilsētās šādus dārza paraugus ierīko pat 5 un 10 hektāru platībā. Katru gadu tie tiek atjaunoti, un tur iespējams redzēt aktuālāko dārzu ierīkošanā, smelties idejas. Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kas realizē ko līdzīgu, tāpēc arī mēs nedomājot pieteicāmies konkursam – tā ir iespēja parādīt, ka arī Latvijā ir spēcīgi ainavu arhitekti, ka ainava var būt tik dažāda. Un kur nu vēl labāka vieta par Jelgavu, kas ir ne tikai mūsu uzņēmuma mājvieta, bet arī pilsēta, kur izaug jaunie ainavu arhitekti. Ja mūsu LLU vēl pievienos Bulduru Dārzkopības vidusskolu, tad arī profesionālais izglītības līmenis būs pārstāvēts.
Runājot par mūsu darbu «Sajūtu sala», mēs tajā jelgavniekiem vēlamies parādīt dažādību. Piemēram, mūsu dārzā varēs novērtēt dažādus cietos segumus celiņiem. Esam jau pieraduši, ka pārsvarā tam tiek izmantots bruģis, taču iespēju ir daudz, tāpēc arī mūsu dārzā būs neparastāki celiņu laukumi, kā, piemēram, elastopave, kas ir salīdzinoši jauns materiāls ar daudzām priekšrocībām – galvenā no tām ir lieliskā ūdens caurlaidība. Tāpat dažādība būs augos, to izvietojumā, dinamikā, formās. Dārza centrālais objekts būs režģveida labiekārtojuma elements, kas ietīts krāsainās auklās, tādējādi veidojot sēdvietas. Tas tiks izvietots ap skābarža špaleru – soliņš būs izbūvēts ap dzīvu koku, kura zari savīti tā, lai vizuāli radītu lietussarga efektu. Ikvienam būs iespēja mūsu dārzā pasēdēt un izbaudīt tā atmosfēru.
Mūsu darbā būs izmantots arī šobrīd aktuālais rūsinātais metāls, kas jelgavniekiem gan nav svešs, jo esam to jau iepazinuši Jāņa Čakstes bulvārī. Mēs to izmantosim kā lielisku materiālu, ar ko atdalīt dobju malas, – tas ne tikai labi izskatās, bet arī ir viegli kopjams.»