Atzīmējot Starptautisko Jaunatnes dienu, kas ir tieši šodien, 12. augustā, pilsētas jaunieši ielās tika aicināti piedalīties fotoakcijā «Jelgavas jaunieša portrets», lai kopīgi izveidotu mūsdienu Jelgavas jauniešu portretu galeriju – momentuzņēmumus no Jelgavas jauniešu dzīves. Organizatori atzīst: «Atsaucība nav pārāk liela, jo mazliet traucē laika apstākļi, taču mums pilsētā ir forši jaunieši.» Jāpiebilst, ka, pēc Centrālā statistikas pārvaldes datiem, Jelgava ir trešā jauneklīgākā pilsēta Latvijā, kur 15,3 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita ir jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Ritma Gaidamoviča
Ikvienam vecumā no 13 līdz 25 gadiem šodien tika dota iespēja sešās vietās pilsētā nofotografēties pie speciāla pilsētas banera. Jau šodien fotouzņēmumi tikts ievietoti Jelgavas Jauniešu centra mājas lapā http://www.draugiem.lv/www.sib.jelgava.lv/, kur līdz 29. augustam notiks balsošana sieviešu un vīriešu kategorijās. Tie seši jaunieši, kuri saņems visvairāk balsojumu, tiks apbalvoti.
Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Jauniešu centra vadītāja Jeļena Grīsle stāsta, ka aktivitāte nav pārāk plaša, jo savu darījuši laika apstākļi – lietus, kas pārsteidzis nesagatavotus. «Taču pirmajā pieturpunktā – Driksas ielas gājēju posmā – pie speciālas sienas nofotografējās 23 jaunieši vecumā no 15 līdz 22 gadiem. Jaunieši ir ļoti atsaucīgi,» tā J.Grīsle. Reizē ar fotografēšanos katram jaunietim tika uzdots arī jautājums par to, kas ir viņa lielākais dzīves sasniegums līdz šim. Daži izvilkumi no jauniešu atbildēm: «Tas, ka dzīvoju Jelgavā», «Tas, ka 23 gadu vecumā man jau ir trīs bērni», «Bērniņa nākšana pasaulē».
Taujāti par to, vai zina, kas šodien par dienu, lielākā daļa jauniešu bija pārsteigti par Jaunatnes dienu, jo viņi to nezina. «Ir daļa, kas saka, ka zina, taču vairums tomēr pauž izbrīnu. Es gan gribu teikt, ka tas ir pilnīgi iespējams, jo Jaunatnes diena ir visai nesena tradīcija,» tā J.Grīsle.
Jāpiebilst, ka no pulksten 16.15 līdz 17 jaunieši aicināti fotografēties Lielupes pludmalē, bet no 17.15 līdz 18 – uz Mītavas tilta.
Pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste J.Grīsle stāsta, ka lietus gadījumā tiek meklēts patvērums objektu tuvumā, taču maršruts nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ gan netiks mainīts.
Ziņu aģentūra LETA ziņo, visjauneklīgākā Latvijas pilsēta ir Valmiera, kurā jaunieši veido 16% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita, liecina CSP dati. Tai seko Jēkabpils ar 15,16%, Jelgava ar 15,3% un Liepāja ar 15,1% jauniešu. Rīgā ir 13,2% jeb 85 092 jauniešu.
Pagājušajā mācību gadā pamatskolu Latvijā pabeidza 17 775 skolēni, no tiem 61% turpināja mācīties vidusskolā, 34% profesionālās izglītības iestādēs, bet 5% neturpināja izglītību. 2012./2013.mācību gada sākumā Latvijas augstskolās bija uzņemti 94 474 studenti. Vispopulārākās studiju programmas bija sociālās zinātnes, komerczinības un tieslietas, inženierzinātnes, būvniecība, veselības aprūpe, humanitārās zinātnes, māksla un dabas zinātnes, matemātika un IT.
Aptuveni 2% studentu šajā mācību gadā devās apmaiņas studiju programmās uz 44 ārvalstu augstskolām, katrs astotais no tiem uz Vāciju. 2011. gadā Latvijā bija otrs lielākais studentu – sieviešu īpatsvars Eiropas Savienībā (ES) – 61,1%, salīdzinot ar citām ES valstīm, kur vidējais rādītājs ir 55,2%. Pirmajā vietā bija Islande ar 62,2%, bet trešajā Slovēnija ar 60,6% studentu – sieviešu. 89% studentu 2012./2013 akadēmiskajā gadā saņēma augstskolas diplomu, bet 11% studijas pārtrauca.
Jaunieši 16 līdz 19 gadu vecumā aktīvi iesaistās brīvprātīgajā darbā, nevalstiskajās organizācijās, jauniešu domēs un citās aktivitātēs. Vairāk nekā puse jeb 53% no šiem jauniešiem veikuši brīvprātīgo darbu vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā.
Jaunieši aktīvi iesaistās arī darba tirgū. 20 līdz 24 gadu vecuma grupā ekonomiski aktīvi ir 63% jauniešu, no tiem 26% meklē darbu. 2012. gadā 2700 no pašnodarbinātajiem bija vecumā no 15 līdz 24 gadiem, un tas ir 2,7% no visiem pašnodarbinātajiem. Lielākā daļa no pašnodarbinātajiem jauniešiem jeb 30% strādāja Rīgā.
Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem 830 jaunieši 15 līdz 24 gadu vecumā ir darba devēji. Ar savu uzņēmējdarbību galvenokārt nodarbojās vīrieši – 70,2%.
Jaunieši dibina ģimenes un kļūst par vecākiem. 2012. gadā bija precējušies 4,4% jeb 10 835 jauniešu no visiem Latvijas jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā. Līdz 18 gadu vecumam ar vecāku atļauju bija precējušies 49 jauni vīrieši un sievietes.
Pērn 20 līdz 24 gadu vecuma grupā māmiņām piedzima 3908 bērni, un tas ir katrs piektais jeb 19% no visiem 2012. gadā dzimušajiem mazuļiem.
Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir salīdzinoši liels jauno māmiņu īpatsvars vecumā līdz 19 gadiem. Pērn piedzima 783 bērni māmiņām vecumā līdz 19 gadiem, kas ir 3,9% no kopējā dzimušo skaita. Citās ES valstīs šis rādītājs ir robežās 1% līdz 2%. Lielāks jauno māmiņu īpatsvars nekā Latvijā ir Bulgārijā un Rumānijā.
Foto: Ivars Veiliņš
4.5 °C,
3.3 m/s,
94.2 % 
4.5 °C,
3.3 m/s,
94.2 %