18.2 °C, 1.6 m/s, 69.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā vēdera gripa vēl nav novērota
Jelgavā vēdera gripa vēl nav novērota
12/01/2009

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi brīdina, ka arī šā gada pirmajos mēnešos prognozējams norovīrusu izraisītu akūtu zarnu saslimšanu jeb tautā dēvētās vēdera gripas vai ziemas vemšanas pieauguma skaits. Jelgavas pilsētas slimnīcas speciālisti norāda, ka Jelgavā šobrīd vēl nav reģistrēts neviens šādas saslimšanas gadījums.

Ritma Gaidamoviča

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemiologi brīdina,
ka arī šā gada pirmajos mēnešos prognozējams norovīrusu izraisītu
akūtu zarnu saslimšanu jeb tautā dēvētās vēdera gripas vai ziemas
vemšanas pieauguma skaits. Jelgavas pilsētas slimnīcas speciālisti
norāda, ka Jelgavā šobrīd vēl nav reģistrēts neviens šādas
saslimšanas gadījums.

Jelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte
Zborovska portālam www.jelgavasvestnesis.lv
atklāj, ka šobrīd slimnīcā pēc palīdzības nav vērsies neviens
pacients, kuram būtu novēroti vēdera gripas simptomi. «Šobrīd
vairāk pie mums pēc palīdzības vēršas pacienti, kuriem konstatēts A
hepatīts. Mēs viņus nosūtām tālāk uz Dobeles slimnīcas
Infektoloģijas nodaļu vai Rīgu,» tā nodaļas vadītāja.

SVA preses nodaļas vadītāja Laura Bundule informē, ka kopumā ar
norovīrusu izraisītām saslimšanām 2007. gadā saslimuši 879
iedzīvotāji, bet 2008. gadā reģistrēti 959 saslimšanas gadījumi.
«Reālais saslimušo skaits gan ir daudz lielāks, jo ne vienmēr
slimnieki vēršas pie ārsta, kā arī pacientiem, kas sasirguši ar
zarnu infekciju, ne vienmēr tiek pārbaudīta norovīrusa klātbūtne
organismā,» tā L.Bundule.

Slimības raksturīgākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja,
sāpes vēderā, kā arī galvassāpes un neliela ķermeņa temperatūras
paaugstināšanās. Saslimušais var just nelabumu un vemt vairākas
reizes dienā, atveseļošanās parasti notiek vienas divu dienu laikā.
Saslimšana neatstāj ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Ja saslimušais
nespēj uzņemt tik daudz šķidruma, lai izvadītais un uzņemtais
šķidruma daudzums būtu līdzsvarā, var sākties ķermeņa dehidrācija
(atūdeņošanās) un rasties nepieciešamība pēc medicīniskas
palīdzības. Dehidrācija parasti tiek novērota mazākiem bērniem
(līdz 7 gadiem), gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar
novājinātu imūnsistēmu.

SVA epidemiologi aicina vecākus gan pašiem ievērot, gan
pārliecināties, lai bērni ievēro nepieciešamo profilaksi – bieži
mazgāt rokas. Ja rokas nav mazgātas, speciālisti iesaka izvairīties
no pieskaršanās acīm, degunam un mutei; iemācīt bērniem nebāzt mutē
pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt
infekcijas izraisītāji; uzturā lietot tikai termiski atbilstoši
apstrādātu gaļu, tās produkciju un vēžveidīgos; nelietot uzturā
nemazgātus augļus un dārzeņus; nelietot kopīgus traukus – slimnieks
jānodrošina ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem; neļaut
slimam cilvēkam gatavot ēdienus pārējiem ģimenes locekļiem.