4.8 °C, 4.8 m/s, 89.7 %

Izglītība

Jelgava – zinātnes centrs
03/01/2008

Jelgava nākotnē – Latvijas otrs zinātnes centrs aiz Rīgas. Tas ir viens no akcentiem mūsu pilsētas attīstībā, par ko tika runāts Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra rīkotajā gada noslēguma preses konferencē.

Daiga Laukšteina

Jelgava nākotnē – Latvijas otrs zinātnes centrs aiz Rīgas.
Tas ir viens no akcentiem mūsu pilsētas attīstībā, par ko tika
runāts Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas
centra rīkotajā gada noslēguma preses konferencē.

Taču, lai sasniegtu mērķi, vēl jāīsteno virkne uzdevumu. Kā uzsvēra
Zemgales Plānošanas reģiona administrācijas izpilddirektors Raitis
Vītoliņš, vēl neesam gatavi apgūt jaunos produktus un tehnoloģijas.
Problēmu rada fakts, ka Latvijas uzņēmumos ir gaužām maz
nodarbināto tieši pētniecībā – 2007. gadā tikai 0,1 procents no
kopējā darbaspēka. Turpretī Somijā, kas šajā ziņā ir līderi,
attiecīgais rādītājs ir 16 reizes lielāks. R.Vītoliņš norāda, ka
citviet Eiropā uzņēmumos ātri «uzķer» visu jauno un liek lietā
ražošanā. Tas ceļ arī visas valsts labklājības līmeni. «Tāpēc
jāiegulda inovācijās, kas nes vislielāko atdevi.» Tieši tāpēc
būtiskākie Zemgales attīstības stūrakmeņi plānotāju skatījumā ir ne
vien zinātnes un sociālās infrastruktūras attīstība, bet arī darbs
ar pusaudžiem un jauniešiem. Paraugs ir Somija, kur uzņēmējdarbības
vērtības un attieksmi audzina jau pamatskolā. Statistika liecina,
ka Jelgavā ir 23 procenti inovatīvo uzņēmumu, R.Vītoliņš starp tiem
kā piemēru min SIA «Flora» un akciju sabiedrību «Jelgavas
Mašīnbūves rūpnīca», kur strādā ar jaunām tehnoloģijām.
Otra problēma ir viesnīcu un autostāvvietu trūkums pilsētā.
Uzskatāms piemērs esot Ledus un Smilšu skulptūru festivāli, kuru
vērotājiem no visas Latvijas bija jādrūzmējas sastrēgumos un
nepietika vietu, kur pārnakšņot. «Kultūra mūsu pilsētā ir izaugusi
tik tālu, ka infrastruktūra tai netiek līdzi. Kas notiks, kad
Jelgava būs zinātnes centrs?» retoriski vaicā R.Vītoliņš.
Plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam R.Vītoliņš min trīs
vērienīgākos Jelgavā plānotos projektus. Tie ir maģistrālo
inženierkomunikāciju un brauktuvju infrastruktūras izbūve Peldu
ielas rajonā, piebraucamo ceļu izbūve loģistikas un ražošanas
objektu attīstībai pilsētas degradētajā teritorijā (gar lidlauku)
un satiksmes termināla izbūve (autoosta dzelzceļa tuvumā). Kopumā
dažādām aktivitātēm jāapgūst 330 miljonus latu.
Tajā pašā laikā ļoti svarīgi ir reģiona iedzīvotājus nodrošināt ar
kvalitatīvu informāciju. Lai lauku ļaudis un pilsētnieki uzzina un
izmanto iespēju saņemt ES struktūrfondu naudu, piemēram, fiziskas
personas – sava uzņēmuma veidošanai, zemnieki – lauksaimniecības
modernizācijai, firmas – produktu izaugsmei, pieredzes gūšanai
izstādēs ārvalstīs, pašvaldības – tūrisma attīstībai, vides
kvalitātes uzlabošanai un tā tālāk. Turklāt vērtīgas konsultācijas,
lai ikvienam klientam taptu reāls un kvalitatīvs projekts,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas finansētā
institūcija sniedz bez maksas.