Pēc Lielupes promenādes attīstības un pludmales izveides no Lielupes labā krasta paveras skats arī uz nepievilcīgo Jelgavas cietuma ēku. Jau 2008. gadā Tieslietu ministrija izstrādāja Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kurā paredzēta jaunu cietumu izbūve un iepriekšējo slēgšana. Ministrijā informē, ka šogad koncepcija apstiprināta un nākotnē Jelgavā cietuma nebūs.
Sintija Čepanone
««Jelgavas Vēstnesī» 2008. gada 10. aprīlī bija publicēts raksts par to, ka Tieslietu ministrija izstrādājusi Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kas paredz visu Latvijas cietumu, tostarp Jelgavas cietuma, pilnīgu likvidēšanu un jaunu izveidi. 2013. gada februārī Ministru kabinets šo koncepciju ir atbalstījis. Gribētos uzzināt, vai jautājums par Jelgavas cietuma likteni jau skatīts Jelgavas pilsētas domē, un kādi ir plāni attiecībā uz Jelgavas cietuma atrašanas vietu nākotnē?» ar šādu jautājumu redakcijā vērsusies Leila.
Viņa uzskata, ka cietuma atrašanās Jelgavas pilsētas centrā, kā tas ir tagad, būtiski kaitē tūrismam, ko pašlaik attīsta pašvaldība. «Domāju, ka neviens vien jelgavnieks, kas atpūšas Lielupes promenādē un tuvākajā nākotnē atpūtīsies rekonstruētajā Pasta salā, piekritīs, ka skats uz pašreizējo Jelgavas cietumu ir neglīts un bojā pilsētas tēlu, un tūrismu šāds skats noteikti neveicina. Tikpat atbaidoši ir melnie dūmi, kas katru dienu nāk no cietuma skursteņa. Uzskatu, ka Jelgavas pilsētā, it īpaši centrā blakus tūrisma objektiem, cietumam nav vietas,» tā lasītāja, neslēpjot savu nostāju: būtu apsveicami, ja Jelgavas cietumu piemeklētu Pārlielupes cietuma liktenis un tas tiktu likvidēts uz neatgriešanos.
Jelgavas cietuma liktenis nav Jelgavas domes atbildība, tādējādi deputāti šo jautājumu domes sēdē nav skatījuši. Ieslodzījuma vietas Latvijā, tostarp Jelgavas cietums, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošās Ieslodzījumu vietu pārvaldes kompetence.
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva skaidro, ka 2013. gada 12. februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.50 tika apstiprināta Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija. Koncepcijas informatīvajā daļā precīzi uzskaitīta tālākā rīcība ar Latvijas ieslodzījuma vietām – Latvijā tiek plānota piecu cietumu sistēma, pārējās pašreiz pastāvošās ieslodzījuma vietas slēdzot.
Jaunie cietumi Latvijā plānoti šādi: Olaines cietums, Kurzemes cietums, cietums Daugavpilī, Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un Rīgas centrālcietums. «Uzbūvējot kādu no jaunajiem cietumiem, uz to tiks pārvietoti ieslodzītie no esošajiem cietumiem, un divi vai vairāki no tiem tiks slēgti. Jelgava jauno cietumu sarakstā nav, un pašreizējo Jelgavas cietumu ir paredzēts slēgt tad, kad tiks uzbūvēts jaunais Kurzemes cietums,» norāda S.Vasiļjeva, gan piebilstot, ka pirmo jauno cietumu plānots būvēt Olainē un šobrīd nav paredzams laiks, kad varētu tikt celts jaunais Kurzemes cietums.
Saskaņā ar apstiprināto Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju cietums Kurzemē būs otrais jaunuzceltais cietums, kura būvniecība sāksies pēc tam, kad tiks uzbūvēts cietums Olaines cietuma teritorijā.
Pašlaik Latvijā ir 12 ieslodzījuma vietas, kurās atrodas 6007 ieslodzītie. Kopumā ieslodzījuma vietās strādā 2900 darbinieku.
Foto: Ivars Veiliņš
6 °C,
2.6 m/s,
46 % 
6 °C,
2.6 m/s,
46 %